Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. septembris, 2013
Drukāt

Veselības uzturēšana pēc Saules pulksteņa

SaulesPulkstenis2

Lielākā daļa norišu cilvēka organismā precīzi atbilst diennakts bioritmiem un ir saistītas ar Sauli un Mēnesi. Ievērojot šo sistēmu, mēs racionālāk rīkojamies ar pašu resursiem un nepārslogojam sevi.

 

Darba grafiks

Bioritmu vārds tā iegājies mūsu valodā, ka nu jau ir tikpat kā aizbildinājums jebkurai nobīdei – nokavēta tikšanās, nevēlēšanās doties uz teātri, bērnu agra celšanās svētdienās. Neko darīt – nesakrīt bioritmi!

Dienas un nakts maiņa ietekmē fizioloģiju un visu dzīvo uz zemes. Pēc šā bioloģiskā pulksteņa norit arī vielmaiņa katrā cilvēka organisma šūnā.

Pētot šos jautājumus, ir atklājies, ka jaunajiem ir daudz vieglāk pielāgoties izmaiņām, turklāt daudziem iekšējais pulkstenis ir apmēram par stundu gausāks nekā reālais laiks.

Cilvēks vienlaikus pakļaujas vairākiem bioritmiem – fiziskajiem ir apmēram 23 dienu cikls, emocionālajiem – 28, intelektuālajiem – 33. Arī mūsu dzīve ir cikliska – krīze un jauns nulles punkts ir vidēji ik pēc 11 ar pusi gadiem, un 2 – 3 gadus vēlāk ir jauns uzrāviens. Smagākie dzīves periodi ir brīdī, kad visu bioritmu līknes sakrīt nulles punktā – mazinās fizioloģiskā aktivitāte, un cilvēks jūtas novājināts.

Katra cilvēka iekšējais pulkstenis var nedaudz atšķirties dzīvesveida un dienas režīma dēļ, taču sociālu iemeslu dēļ un dienas gaismas ietekmē tas pielāgojas 24 stundu ciklam. Ja bioritmiem nav orientieru un ārēju signālu avotu, tie brīvi peld 23 – 30 stundu ritmā.

Minimāla aktivitāte organismā ir novērojama ap plkst. 4 – 5 rītā, un šajā laikā pat siltā istabā šķiet vēsi, jo vielmaiņas aktivitāte ir ļoti zema. Dienas vidū toties spējam kalnus gāzt! Kad cilvēks nonāk tumsā un izolācijā, pēc kāda laika viņa iekšējais pulkstenis pārkārtojas un cikls pagarinās. Miega un nomoda periodi iegūst brīvu laika plūsmu, un katra diena nedaudz nobīdās.

Šo bioloģisko pulksteni vada īpaši centri galvas smadzenēs, tas savukārt kontrolē dažādu organisma funkciju norisi, tostarp hormonu izstrādāšanu noteiktā laikā. Piemēram, aknas darbojas ar 24 stundu periodiskumu, bet miega hormons melatonīns saistīts gan ar cilvēka vecumu, gan ar diennakts tumšo laiku. Ne velti pat daudzu diagnožu uzstādīšana notiek, ievērojot noteiktu laika amplitūdu. Tā stresa hormona kortizola prove ir bezjēdzīga, nezinot asins parauga ņemšanas laiku. Arī ārstēšana ir efektīvāka, ja zāles lieto atbilstoši bioloģiskajam ritmam. Zināms, ka agras rīta stundas ir piemērotas optimālai asinsspiediena pazemināšanas līdzekļu iedarbībai. Šajā laikā pat vēža šūnas ir daudz jutīgākas pret zāļu ietekmi. Taču pārtikas indes un nikotīnu rīta stundās organisms panes ar grūtībām – pirmā cigarete pēc pamošanās sašaurina asinsvadus daudz stiprāk nekā vakarā, un arī alkohola līmenis asinīs no rīta palielinās divtik, salīdzinot ar tādu pašu dzēriena daudzumu pie vakariņu galda. Agrā pēcpusdienā maksimālu efektu sasniedz pretsāpju līdzekļi – šajā laikā nepieciešama mazāka deva. Vēlu vakarā alerģiskas reakcijas rodas ātrāk un izpaužas smagāk nekā dienas vidū.

 

Modinātājs un ēdienreizes

Amerikāņu domātājs, izgudrotājs un valstsvīrs Bendžamins Franklins esot teicis, ka cilvēka dzīvību uztur nevis tas, ko viņš ēd, bet tas, ko sagremo. Tas nav no zila gaisa grābts. Vecāki ļaudis zina, ka vēlā vakarā smags uzturs neļauj labi izgulēties, jo organisms neatpūšas, bet gan turpina smagi strādāt – pārstrādāt uzņemto barību.

Evolūcijas gaitā katram fermentam ir nostabilizējies savs rašanās laiks organismā. Ķermenis ir gudrs, un tas ir jāizmanto!

Kad ir lielākā noteiktu fermentu koncentrācija, organismam ir vērts saņemt barības vielas, kas šajā brīdī enzīmu klātbūtnē tiek vispilnīgāk sašķeltas un ir maksimāli piemērotas šūnu veidošanai un enerģijas radīšanai.

Lai ēstu atbilstoši bioritmiem, uztura speciāliste Inga Pūce iesaka dienas pirmajā pusē uzturā lietot skābākus produktus, bet otrajā – ne tik skābus. Procentuāli proporcijai starp šiem produktiem ir jābūt 15 (skābie) pret 85 (neskābie).

Dienas pirmajā daļā līdz plkst.15 piemēroti gaļas produkti, olas un pākšaugi, kas organismā rada skābu vidi. Var izdzert tasi kafijas vai melnās tējas. Dienas otrajā pusē pazeminās fermentu aktivitāte, tāpēc ieteicami augļi, dārzeņi un piena produkti. Skābas vides rašanos organismā ietekmē liels sāls daudzums, trekns ēdiens, pat stress un dusmas.

I. Pūce iesaka ēst pēc bioritmiem un pieturēties noteiktam laika režīmam, lai gan pats galvenais tomēr ir organisma vajadzību ievērošana, neliekot tam ciest izsalkumu, taču arī nepārēsties uz nakti, lai šai laikā dotu iespēju atpūsties no ēdiena pārstrādes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+