Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. maijs, 2015
Drukāt

Veselību nosaka ģimenes paradumi (3)

Foto - Jānis VītolsFoto - Jānis Vītols

Ģimenes ārste Inese Petrova novērojusi, ka gados vecākie pacienti pārlieku paļaujas uz zālēm, bet negrib mainīt paradumus.

Uzziņai:

Pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu dzimstība pieaugusi par 5,6%. Par 4% sarucis mākslīgi veikto abortu daudzums. Salīdzinājumā ar 2012. gadu mirušo iedzīvotāju skaits samazinājies par 3%.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Šodien, 15. maijā, ir Starptautiskā ģimenes diena, tādēļ trim ģimenes ārstēm vaicājām par ģimeņu veselības stāvokli un viņu lomu tā stiprināšanā.

Gandrīz ģimenes locekle

Ģimenes ārste Inese Petrova (Tukumā): “Par savu veselību jārūpējas katram pašam, taču no manā praksē reģistrētajiem tikai neliela daļa bezmaksas veselības apskates apmeklē bez atgādinājuma. Ģimenes ārstiem uzliek arvien vairāk pienākumu, taču šaubos, ka no tām pūlēm, ko veltām kvalitātes rādītāju izpildīšanā, iegūst arī pacienti, jo esam pārguruši un ne vienmēr spējam veltīt viņiem pienācīgu uzmanību.

Pie manis nāk ne tikai tukumnieki. Brauc arī no Talsu rajona, Ķekavas un Rīgas. Dzimtā zinu visus no vecvecvecākiem, tādēļ uzskatu sevi tikpat kā par ģimenes locekli. Priecājos, kad atsūta īsziņu vārda vai dzimšanas dienā. Pacienti man saka: “Jūs, dakter, visu zināt no galvas!” Kā lai es nezinātu, ja ārstēju jau 20 gadus! Daudzi dzīvo Īrijā, Londonā un citur ārzemēs, bet reizi gadā ierodas pie manis. Tad sīki pārrunājam visas veselības problēmas. Pacienti vairākās paaudzēs slimo ar vairogdziedzera kaiti hipotireozi, reimatoīdo artrītu, onkoloģiskajām slimībām, cukura diabētu, psoriāzi.

Esmu novērojusi – veci cilvēki cer, ka viņiem palīdzēs medikamenti, taču nevēlas atteikties no neveselīgas ēšanas, negrib kustēties, uzņemt vairāk šķidruma, ēst dārzeņus un augļus. Kāds onkulis ar augstu holesterīna līmeni sacīja: “Es vienmēr esmu ēdis speķi un to arī darīšu.” Tiesa, ir veci ļaudis, kuri dzīvo veselīgi un dodas vingrot, turpretī skolēni nāk pie ārsta pēc zīmes, lai atbrīvo no sporta nodarbībām.

Gados jauni pacienti kopumā pievērš lielāku uzmanību uzturam, vairāk interesējas par savām analīzēm, nāk internetā izlasīto apstiprināt pie ģimenes ārsta. Taču daudzi seniori pie daktera jāielūdz atkārtoti: viens – ar smaidu, cits – ar pavēli. Protams, tā var izturēties tikai pret savējiem, nevis svešiem cilvēkiem.

Vairākiem maniem pacientiem, kam jau ap 90 gadiem, ir daudz labāka veselība nekā viņu mazmazbērniem. Jauniešiem nereti ir psiholoģiskas un psihiskas problēmas, it īpaši laukos.

Samazinās māmiņu skaits, kuras baro mazuli ar savu pienu. Daudzas ātri nogurst un, rodoties kaut minimālām problēmām, necenšas tās pārvarēt. Šķiet, ka agrāk cilvēki bija psiholoģiski izturīgāki.”

Gandarījums, ja izdodas palīdzēt

Ģimenes ārste Vita Upmane (Salaspilī): “Veselības stāvoklis ir cieši saistīts ar ģimenes dzīvesveidu. Ja vecāki par sevi rūpējas, to dara arī bērni. Ja viņiem ir augsts asinsspiediens, nosliece uz lieko svaru un cukura diabētu, 90% gadījumu šādas problēmas būs arī pēcnācējiem. Cenšos izskaidrot, ka hipertensija var izraisīt acu un nieru problēmas, un pārliecināt, ka labāk uzreiz sākt lietot zāles. Tas ir laikietilpīgs un nepateicīgs darbs.

Braucot mājas vizītēs, reizēm atklājas, ka dzīvoklis ļoti sen nav remontēts, jo­projām ir vecā plīts ar diviem degļiem. Grūti stāstīt pacientam par veselīgu dzīvesveidu, ja viņš nevar iegādāties pat elementāras lietas. Ja cilvēkam nav naudas zālēm, vienmēr pārliecinos, vai viņš ir vērsies sociālajā dienestā.

Priecājos, ka kopš 2009. gada, kad sāka darboties mana prakse, māmiņām piedzimuši jau otrie bērniņi. Viņiem augot, diemžēl parādās uzvedības traucējumi, hiperaktivitāte, jo mammām pietrūkst laika nodarboties ar mazuļiem. Pašreizējais laiks rit ar paātrinājumu, arī strādājošajiem bērniem atliek arvien mazāk laika, ko veltīt vecākiem, tāpēc, kad seniori atnāk pie ārsta, ļoti grib parunāties.

Ģimenes ārsts pacientu veselības stiprināšanā var izdarīt daudz, bet tas prasa arī ne mazumu enerģijas un brīvā laika. Taču, kad esmu kādam spējusi palīdzēt, ir milzīgs gandarījums.

Tāpat kā visiem, arī katram dakterim ir savs izturības slieksnis. Cik esmu dzirdējusi, vairākums saka: tikko pienāks pensija, tā beigšu strādāt. Mediķi ir ļoti piekusuši.”

Manto dzīvesveida izraisītas slimības

Ģimenes ārste un geriatre Aiva Lībere (Rīgā): “Mani visvairāk apmeklē māmiņas ar bērniem un seniori, rodoties dažādām ar vecumu saistītām izmaiņām un slimībām. Dodoties mājas vizītēs, nereti atklāju, ka seniora mājas aptieciņā atrodas tikai uztura bagātinātāji, nevis medikamenti, kas jālieto pret viņa hroniskajām slimībām.

Atbildība par savu veselību cilvēkiem ir atšķirīga. Dažs atnāk un saka: “Tik ilgi neesmu bijis pie ārsta, ka man tagad vajag visu izmeklēt.” Kad nosūtu uz asins analīzēm, kardiogrammu un plaušu rentgenu, pēc atbildēm vairs neierodas.

Ģimenes ārsta spēkos ir palīdzēt saglabāt labu veselību tiem pacientiem, kuri paši to vēlas, uzraudzīt, lai tiktu ārstētas hroniskas slimības.

Dzīvesveids un ēšanas paradumi ģimenē veidojas cauri paaudzēm un ietekmē veselības stāvokli, piemēram, izplatīts ir liekais svars, kas saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu un cukura diabētu.

Priecē, ka pēdējos gados dzimst vairāk bērniņu. Diemžēl skolas laikā, ja nav fizisku aktivitāšu ārpus sporta stundām, daudziem rodas stājas traucējumi. Ne vienmēr vecāki var vai vēlas maksāt par sporta pulciņiem. Ja ģimene nav sportiska un skolēnam pašam nav motivācijas, ārsta spēkos nav pārliecināt viņu par veselīga dzīvesveida nepieciešamību. Taču ir arī jaunieši, kuri krīt otrā galējībā un sporta zāli apmeklē pārāk cītīgi.

Vecumdienās vairs nepietiek tikai ar vispārēju veselības apskati. Ārsts var pamanīt saslimšanas, kuras pacients nenojauš, piemēram, dažkārt senioram trīc rokas, taču pats nezina, ka viņam ir Pārkinsona slimība. Senioriem raksturīgas vecuma izraisītas izmaiņas, piemēram, osteoartroze, taču tās ne vienmēr izteikti traucē ikdienas aktivitātēm. Daži vēlas “kaut ko paārstēt”, taču man nākas atzīt: “Jūs esat vesels.”

Esmu novērojusi, ka reizēm ģimenēs pietiekami nenovērtē senioru noderību mazbērnu pieskatīšanā. Vecajiem cilvēkiem labu veselību svarīgi saglabāt arī tāpēc, lai strādājošajiem nenāktos par viņiem daudz rūpēties. Aicinu tuviniekus mudināt citus ģimenes locekļus apmeklēt dakteri, taču darīt to toleranti – ne vienmēr vīrs grib, lai sieva zinātu par viņa vizīti pie ārsta, un otrādi. Pusaudži no 14 gadu vecuma var paši nākt pie ģimenes ārsta, un vecākiem ne vienmēr jāzina, ko mēs ar viņiem pārrunājam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tukuma ārsti Petrovu Inesi jau gan varēja neizprašņāt. Vissliktākā Tukumā!!! ne profesionālajā, bet attieksmes ziņā. Viņa neatrodas savā darba vietā pieņemšanas laikos 50% no paredzētā laika, tāpēc pie viņas kabineta durvīm veidojas rindas 2-3 stundu garumā. variet pārliecināties!!!!!

  2. Tagad vairākiem maniem pacientiem, kam jau ap 90 gadiem, ir daudz labāka veselība nekā viņu mazmazbērniem. Jauniešiem nereti ir psiholoģiskas un psihiskas problēmas, it īpaši laukos…
    Tagad ir ļoooooti STRESAINA dzīve un liela neziņa par rīdienu!

    • Protams,protams, dzīve kara , bada, okupācijas, izsūtīšanu,varas maiņu laikā nemaz nav stresaina,tā ir veselīga…

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+