Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. jūlijs, 2013
Drukāt

Veselīgāka nealerģiska piena dēļ klonē govi


Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Aptuveni diviem līdz trim procentiem pasaules zīdaiņu ir alerģija pret govs pienu. Kaut arī lielākā daļa bērnu pēdīgi šo alerģiju pievārē, tā tomēr rada nopietnas problēmas mazuļiem, kurus māte nespēj barot. Tagad Jaunzēlandes zinātnieki sakās atraduši risinājumu šai problēmai – ģenētiski modificētu govi, kas dod pienu bez beta laktoglobulīna proteīna.

 

Tiek uzskatīts, ka šis proteīns vainojams alerģiskajās reakcijās. Turklāt šāds piens varētu būt barojošāks nekā parastās govs dotais piens, jo tajā ir krietni vairāk veselīgā proteīna kazeīna.

Jaunzēlandes farmaceita Anovera Džabeda vadītā zinātnieku grupa uzskata, ka, šo pienu saražojot pietiekami lielā vairumā, tas nākotnē varētu kļūt par galveno pārtikas produktu sastāvdaļu zīdaiņiem un pieaugušajiem, kuri cieš no minētās alerģijas. “Gluži kā citi klonēšanas procesi, šis daudzgadu projekts telēna radīšanā bija ārkārtīgi grūts,” sarunā ar raidsabiedrību CNN norādīja bioķīmiķis Maikls Robertss.

Pētījumā sākotnēji tika izmantotas peles, kas ir pateicīgākas laboratoriskiem eksperimentiem. “To grūsnības periods ir tikai divdesmit dienas, kamēr govīm tās ir 285 dienas. Turklāt pelēm vienlaikus piedzimst vairāki mazuļi, bet govīm tikai viens vai divi,” stāstījuši zinātnieki. Džabeds un viņa kolēģi sākotnēji modificēja peli, lai tā spētu ražot pienu ar beta laktoglobulīna proteīnu, kas parasti ir atrodams tikai liellopu un aitu pienā. Pētījuma otrajā posmā tika apturēta peļu dažu gēnu darbība, kas liedza tām ražot pienu ar minēto proteīnu. Tad arī peles sāka dot pienu, kas ir pilnīgi brīvs no beta laktoglobulīna proteīna.

Pēc tam Džabeda komanda šo pašu procesu atkārtoja eksperimentā ar govīm.

Vispirms viņi vairāk nekā desmit neapaugļotās govs olšūnās injicēja modificētās šūnas, kas liegtu vēlāk dzimušajiem telēniem ražot beta laktoglobulīnu saturošo pienu. Pēc šo olšūnu apaugļošanas zinātnieki embrijus ievietoja govs dzemdē un gaidīja telēna piedzimšanu.

“Tā bija klasiska klonēšana. Tieši tāpat pasaulē nāca Dollija,” raidsabiedrībai CNN stāstīja Robertss, atsaucoties uz faktu par 1996. gadā Skotijā dzimušo aitu Dolliju, kas bija pirmais klonētais zīdītājs.

Pirmie eksperimenta mēģinājumi bija nesekmīgi. Taču nākamie deva panākumus, un pasaulē nāca četri telēni. Viens no tiem gan piedzima bez astes. Jaunzēlandiešu zinātnieki spriež, ka šāda parādība saistāma ar citām ģenētiskajām modifikācijām, ne tādēļ, ka viņi būtu izmainījuši tās šūnas ģenētisko informāciju, kas atbildīga par piena ražošanu. Pērn oktobrī gotiņas sāka dot pienu.

Tiesa, vēl jāpaiet krietnam laiciņam līdz šādu govju dotais piens nonāktu veikalu plauktos, atzīmē nozares eksperti. Visupirms zinātniekiem pamatīgi jāizpēta viņu pēcnācēji un jāapstiprina, ka arī otrās paaudzes govis dod pienu, kas nesatur beta laktoglobulīna proteīnu. Arī tad, ja tas viss norit bez aizķeršanās, šādam pienam būs jāiziet virkne pārbaužu, lai apstiprinātu, ka tas nekaitē cilvēku veselībai. Turklāt arī sabiedrībai jābūt gatavai patērēt pienu, ko devis ģenētiski modificēts dzīvnieks.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+