Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

Vešņakovs apstaigā frakcijas (11)

Foto-LETAFoto-LETA

Dažādu ārvalstu vēstnieku tikšanās ar Saeimas deputātiem notiek regulāri – vismaz reizi gadā, bet šoreiz kaimiņvalsts agresija Ukrainā radījusi netīkamu fonu Krievijas vēstnieka pastaigām pa Saeimu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) jau paziņojusi, ka nedomā tikties ar Vešņakovu, jo uzskata Krieviju par agresorvalsti, kas paslepus karo Ukrainā un ar informatīvā kara metodēm cenšas ietekmēt citas kaimiņvalstis. Ļoti iespējams, ka šim piemēram sekos arī Mūrnieces pārstāvētā NA frakcija. “Pagaidām Krievijas vēstnieks nav izrādījis interesi ar mums tikties. Ja gadījumā šāds aicinājums būs, tad frakcijā vērtēsim. Bet neslēpšu, ka mūsu deputātiem ir stipri līdzīga nostāja kā Saeimas priekšsēdētājai – Krievijas pašreizējo rīcību Ukrainā citādi kā par agresiju nevaru nosaukt,” teica NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš.

Tomēr visu pārējo Saeimas frakciju nostāja ir šāda – dialogs ar citu valstu politiķiem ir nepieciešams, bet gadījumos, kad starp valstīm pastāv domstarpības, tas nepieciešams vēl jo vairāk. Tādēļ citi politiķi nedomā dot vēstniekam kurvīti.

Saskaņā ar diplomātisko etiķeti sarunas ar Saeimas frakcijām vēstnieks sāk pēc to lieluma – no lielākās uz mazāko. Tādēļ vispirms Vešņakovs tikās ar partijas “Saskaņa” frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču un viņa partijas biedru Aleksandru Mirski, kurš ir arī Latvijas–Krievijas parlamentārās sadarbības grupas vadītājs. “Tā bija parasta draudzības vizīte!” nerunīgs bija Urbanovičs. Sarunas laikā viņš esot jautājis Krievijas vēstniekam, kad situācija Ukrainas austrumos varētu normalizēties, uz ko Vešņakovs atbildējis, ka tur lietas ejot “uz labo pusi”. Savukārt ar Mirski pārrunāta abu valstu parlamentu sadarbība. Nākamgad Saeimas deputāti varētu doties vizītē uz Krieviju, jo pirms gada Latvijā viesojās Krievijas Valsts domes pārstāvji.

Otrdien Vešņakovs tikās ar “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu, un nojaušams, ka šī saruna, lai gan arī esot noritējusi korekti un lietišķi, vēstniekam bijusi grūtāka. Ābol­tiņa viņam nepārprotami norādījusi uz Krievijas lidmašīnu nesaskaņotiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā un citas militārās tehnikas aktivitātēm robežas tuvumā, ko varētu uztvert kā nedraudzīgu žestu. “Mēs būtu priecīgi, ja saņemtu skaidrojumus par šiem gadījumiem, un vēstnieks to solīja pārrunāt ar savas valsts aizsardzības ministriju,” teica Āboltiņa. Viņa sarunas laikā arī paudusi viedokli, ka konflikts Ukrainas austrumos jārisina nevis ar ieročiem, bet atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Tāpat pārrunāti jautājumi par ekonomiskajām sankcijām un parlamentāro sadarbību. Pašlaik gan Latvijas–Krievijas parlamentārās sadarbības grupā nav neviena “Vienotības” pārstāvja. Patiesībā šajā grupā darbojas lielākoties “Saskaņas” deputāti, kā arī divi zaļzemnieki (Andris Siliņš un Gundars Daudze) un Arturs Kaimiņš no Reģionu apvienības. Bijusī Saeimas priekšsēdētāja piekrīt Mūrniecei, ka, ņemot vērā starptautisko fonu, Latvijas otrajai augstākajai amatpersonai nebūtu jātiekas ar Krievijas vēstnieku. Vienlaikus Āboltiņa uzsvēra, ka šo situāciju varēja atrisināt diplomātiskāk.

Kā trešo Vešņakovs apmeklējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju. “Mēs kā zemnieku pārstāvji viņam paudām bažas par situāciju ar embargo, kas vistiešāk ietekmē mūsu pārtikas ražotājus. Vienlaikus uzsvērām, ka atbalstām Eiropas Savienības noteiktās sankcijas,” atstāstīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. No vēstnieka atbildes viņam radies priekšstats, ka šajā jautājumā nākamā gada laikā varētu sagaidīt pozitīvu virzību. Vešņakovs savukārt interesējies par deputātu attieksmi pret krievu popmūzikas pasākumu “Jaunais vilnis”, skarot arī faktu par vairāku krievu popdziedātāju iekļaušanu Latvijas “melnajā sarakstā”. Vēstnieks arī izteicis vēlmi tikties ar ZZS pārstāvošo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, lai izstāstītu savu redzējumu par “pārpratumiem” Latvijas gaisa telpā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) gatavojas ar Vešņakovu tikties pirmdien. “Mūs interesē, vai Krievija arī turpmāk noteiks ierobežojumus mūsu uzņēmējiem, reaģējot uz valsts politisko nostāju. Ja tas ir tā, tad mums laikus jādomā par pasākumiem, kas pasargās mūsu uzņēmējus no šādiem riskiem,” teica LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. Arī “No sirds Latvijai” jaunnedēļ varētu tikties ar Krievijas vēstnieku, informēja frakcijas vadītāja Inguna Sudraba, bet pārrunājamo jautājumu loks vēl tikšot precizēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. vešņakov ko ar to dopinga kontroli darīsim.

  2. Virsraksts ierēc vārda pilnā nozīmē!!!

  3. Pretīga tā krievija Atbildēt

    Ticēt krievijai nevar, viņi melo nepārtraukti.labākais būtu, ja tāda valsts vispār pazustu no planētas zeme.Nost agresoru!

  4. vešņākovs xuešņakovs, pasūtīt pi daru na x , lai atsūta citu āmurgalvu , a šito pidar u uzreiz melnajā sarkstā. Vo būtu jautri.

  5. obligāti jātiekas ar KR vēstnieku un jāuzdod visi nepatikamie jautājumi.

  6. Labāk gan nepatīkamas sarunas, nekā patīkams karš.Nu nebūs tā, ka no rīta mostamies un redzam, ka austrumu virzienā no Zilupes-tukšpadsmit. Riebīgs, neaprēķināms tas austrumu kaimiņš, bet citu likt vietā neizdosies. Ja nu vienīgi Ķīna pievienos sev Krieviju.

  7. baigi intjeresno, pie kurām biežāk piestaigā, pie kurām ilgāk pakavējās. un, saprotams, par ko bazarē.

  8. Vesnakovs valkaajas pa saeimu? ai tas ir normali,ka agresorvalsts vestnieks iekluust saeima? Ko vins tur meklee?Viss tas noorganizeets ar Berzinonkula un SC gaadibu.Taalak vairs nav kur.Atbrauca Nils atpakal un vesnkovs jau cilpo pa saeimu?!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+