Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Vešņakovs: Šo gadu Latvijas un Krievijas attiecībās nevar dēvēt kā veiksmīgu

Foto - LETAFoto - LETA

Šo gadu Latvijas un Krievijas attiecībās nevar dēvēt kā veiksmīgu, – situāciju krietni pabojāja Latvijas politiķu izteikumi par Krieviju kā valodu referenduma rīkotāju un to, ka “manai valstij attiecībā uz Baltiju ir kādi slepeni mērķi”, – intervijā laikrakstam “Čas” stāsta Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Pēc Vešņakova teiktā, šie izteikumi “iegūla attiecīgā augsnē, un rusofobie noskaņojumi parādījās masu medijos tā, kā es ne reizi nebiju redzējis pēdējo četru gadu laikā, kopš uzturos Latvijā”.

Vēstnieks gan pauž cerību, ka arī šīs domstarpības, līdzīgi kā jautājumā par situāciju Gruzijā, atrisināsies, taču pašlaik “tas neļauj mūsu [Latvijas un Krievijas] attiecībām attīstīties tā, kā tas būtu iespējams un būtu nepieciešams kaimiņvalstīm”.

Kā galveno domstarpību iemeslu Krievijas vēstnieks min atšķirīgo vēstures izpratni, atzinīgi vērtējot abu valstu vēsturnieku komisijas visai sarežģīto darbu vēstures faktu izvērtēšanā.

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa samiernieciskos priekšlikumus par izlīgumu šajos jautājumos Vešņakovs vērtē atturīgi, norādot, ka Krievija Otrajā pasaules karā cieta vislielākos zaudējumus cīņā pret nacistisko Vāciju. “Šī brūce vēl nav sadzijusi un nesadzīs vēl ilgi. Un kad līdzās Krievijai, vienā no civilizētām Eiropas valstīm notiek tāda veida marši, tā ir zaimošana,” norāda vēstnieks.

Krievijas vēstnieks uzsver, ka situāciju var labot tikai un vienīgi laiks un politiķu gudrība.

Vešņakovs ir skeptisks arī attiecībā uz mēģinājumiem atjaunot Latvijā PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas darbību. “Krievija nepieņems nekādus rēķinus par tā saucamo okupāciju. Tas ir kaitinošs faktors, kas stipri ietekmēs mūsu attiecības,” uzsver vēstnieks, piebilstot, ka no šīs teorijas izrietot arī nepilsoņu problēma Latvijā. Viņš uzsver, ka nebūtu ne valodas referenduma par krievu kā otro valsts valodu, ne arī pilsonības referenduma, ja Latvija būtu ņēmusi vērā starptautiskās rekomendācijas.

Vešņakovs uzskata, ka šie “jautājumi ir Latvijas iekšējā problēma, tā nav “ienesta no ārpuses”. “Jebkura sabiedrība, kurā pastāv ar likumu nostiprinātas etniskas nesaskaņas, ir nestabila, tās traucē valsts attīstībai,” uzskata Krievijas vēstnieks.

Viņš pauž aizdomas, ka šādā situācijā Latvijā ir iesaistīta “kāda trešā valsts”, kas ir ieinteresēta, lai Latvija nebūtu labās attiecībās ar Krieviju.

Abu valstu attiecības, pēc Vešņakova domām, būtiski uzlabotu arī vīzu režīma atcelšana.

Kopumā izmaiņas abu valstu attiecībās Vešņakovs prognozē pēc pāris gadiem vai pāris desmitgadēm, “diplomātiem ir pie kā strādāt”.

24.novembrī Vešņakovs svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+