Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Vešņakovs vērtē attiecības

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc Krievijas vēstniecības aplēsēm, Latvijā dzīvo 40 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem 31 000 ir pensionāri, – vakar Krievijas diplomāta dienesta darbinieka darba dienai veltītajā preses konferencē sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

 

Vēstnieks skaidroja, ka lielākais pieprasījums pēc Krievijas pilsonības bijis 2010. gadā, kad bijis ap 5000 pieteikumu ekonomiskās krīzes dēļ.

Vēstnieka vērtējumā Latvijas un Krievijas attiecībās ir konstruktīva sadarbība un tās attīstās, kaut arī ir grūtības. Kā pozitīvus vēstnieks minēja starpvalstu līgumus labklājības jomā un nodokļu politikā, kā arī akcentēja savstarpējās tirdzniecības bilances pieaugumu piecu gadu laikā – no trim līdz deviņiem miljardiem ASV dolāru. Vēstnieks izcēla Rīgas domes paveikto darbu attiecību veidošanā ar Krievijas pilsētām. “Krievijas iedzīvotājiem ir sajūta, ka Latvijā dzīvo labvēlīgi noskaņoti kaimiņi. Sadzīves līmenī nesaskaņas nepastāv,” argumentēja A. Vešņakovs.

Uz manu jautājumu, kad oficiālā vizītē Latvijā varētu ierasties Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vēstnieks atbildēja, ka no Latvijas puses griba ir izteikta jau Valda Zatlera prezidentūras laikā un tā tiekot ņemta vērā, taču tuvākajā laikā šādu plānu Krievijas prezidentam neesot.

Vēstnieks iezīmēja arī galvenos mūsdienu Krievijas ārpolitikas virzienus. Kā pirmo prioritāti viņš nosauca “integrācijas procesus” NVS telpā. Plānots, ka 2015. gadā tiks nodibināta Eirāzijas ekonomiskā savienība, kas balstās uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas iniciatīvu. Tās darbības principi būšot līdzīgi kā Eiropas Savienībai (ES). Kā vēl vienu no Krievijas ārpolitikas prioritātēm vēstnieks iezīmēja sadarbību ar ES. Krievijai ir būtisks bezvīzu režīms ar ES, un to, pēc vēstnieka domām, nepieciešams panākt līdz 2014. gadam, kad Sočos notiks ziemas olimpiāde. “Ceram, ka Latvija mūs atbalstīs šajā procesā. Esam pārliecināti, ka tas būs izdevīgi gan Krievijai, gan Latvijai,” uzskata A. Vešņakovs.

Preses konferencē vēstnieks bija ass atbildē uz jautājumu par Latvijas politiķu izteiktajām piezīmēm Krievijai par Latvijas diskreditēšanu.

“Latviju diskreditē tie, kas katru gadu organizē “Waffen SS” veterānu (leģionāru. – Ģ. V.) maršus Rīgas centrā. Latviju diskreditē cilvēki, kas atklāj pieminekli šiem veterāniem, starp kuriem bijuši arī tie, kuru rokas mirkušas Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāju asinīs. Latviju diskreditē likumprojekts, lai šiem veterāniem piešķirtu īpašas sociālās garantijas.

Taču tiem, kas karoja sarkanajā armijā un cīnījās pret nacismu, nav paredzētas privilēģijas, un daži viņus sauc par okupantiem,” teica vēstnieks.

Trešdien vēstnieks Sabiedrisko organizāciju padomes sēdē Maskavas namā teica uzrunu Krievijas “tautiešiem”. Tajā viņš izteica vērtējumu, ka Latvijas un Krievijas attiecības var novērtēt uz “trīs” piecu ballu sistēmā, jo pērn bijis daudz negatīvu izteikumu no Latvijas politiķiem un liegta iebraukšana Latvijā vairākiem Krievijas pilsoņiem. Viņš arī sacīja, ka Krievija “nākusi pretim” Latvijas nepilsoņiem, ļaujot viņiem ceļot uz Krieviju bez vīzas.

Viņš pauda prieku, ka prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā 2010. gadā panākta vienošanās par starpvalstu vēsturnieku komisijas izveidi, kas, viņaprāt, palīdzēs depolitizēt vēstures jautājumus. “Jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojam citā pasaulē. Ir jaunā Krievija un Latvija – jauna valsts.

Vēsture nav viegls temats, jo sevišķi Otrais pasaules karš,” sacīja vēstnieks. Viņš atzīmēja, ka ar vēstures problēmjautājumiem jānodarbojas vēsturniekiem. “Tas nenozīmē, ka mēs atzīsim okupācijas faktu. Okupācijas nebija, bija citi notikumi. Tam jādod precīzs juridisks novērtējums,” teica A. Vešņakovs. Kā Krievijai nepieņemamu viņš minēja Latvijā atjaunoto komisiju zaudējumu aprēķiniem, kad Latvija bija PSRS sastāvā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+