Vēstnieks ar nopirktu pasi 0
Šonedēļ Rīgā tiek rādīta dāņu dokumentālā kino programma, kuras ietvaros tiek demonstrēta arī plašu rezonansi izraisījusī provokatīvā Dānijas režisora Madsa Brigera filma “Vēstnieks”.
Latvijas skatītāju vidū 2011. gadā uzņemtā filma radīja interesi jau septembrī, kad to demonstrēja Baltijas dokumentālo filmu forumā. Filmu rādīs rīt kinoteātrī “K. Suns”.
“Vēstnieks” ieturēts provokatīvā skandināvu stilā – galvenais varonis ir režisors, kurš caur dažādiem samezglotiem kanāliem iegūst (faktiski nopērk) Libērijas diplomāta pasi un ierodas kādreizējā Francijas kolonijā – Centrālāfrikas Republikā. Ekstravagantā viltus diplomāta mērķis ir reālajā dzīvē pārbaudīt visatļautības robežas šajā valstī un izgaismot mehānismus, kā savā īpašumā iegūt tā dēvētos asiņainos dimantus. Pirms tam viņu kāds bijušais diplomāts ir brīdinājis – ja viņu atklās, tad viņš nesēdēs ar amatpersonām pie galda, bet gan būs viņu ēdienkartē… Neatņemama filmas sastāvdaļa ir “laimes aploksnes” – kukuļi, kas jādod vietējām amatpersonām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai. Iespējams, lai novērstu uzmanību no savas pamatidejas, M. Brigers izdomā plānu – viņš cels sērkociņu fabriku – un pieaicina pat kādu indiešu speciālistu un šajā darbā apmāca pigmejus. Lai īstenotu savu pamatideju, Madss veido sadarbību ar vietējo dimantu raktuvju īpašnieku, ar kuru pēc garām pārrunām noslēdz līgumu par dimantu ieguvi un kuram izmaksā lielu naudas summu. Madss atļaujas arī dažādas vaļības, piemēram, apciemo pigmejus un dzirda viņus ar vīnu, bet divus no viņiem nolīgst savā dienestā.
Filma skatītājus pārsteigs ar savu cinisko humoru, kā arī spriedzes situācijām, kurās nonāk Madss, kad pastāv bažas par viņa īstās identitātes atklāšanu.
Lai arī filma parāda dimantkārus diplomātus un pēc “laimes aploksnēm” tvīkstošas amatpersonas, tomēr man režisora skatījums uz Āfriku šķiet stereotipiski štampveidīgs un raksturīgs augstprātīgam Rietumu civilizācijas pārstāvim. Filmas dramaturģija – izvirzītais mērķis, centieni to sasniegt un noslēgums – man mazliet atgādināja citu līdzīgu provokatīvu darbu, proti, skandināvu režisora Pola Holendera 2001. gadā uzņemto filmu par intīmpakalpojumiem Latvijā – “Buy Bye Beauty”, kas guva plašu rezonansi mūsu valstī tās vienpusības dēļ.
Uzziņa Filmas režisors, arī rakstnieks un TV programmu vadītājs Madss Brigers ir performatīvās žurnālistikas pārstāvis, kas regulāri iefiltrējas dažādos sabiedrības slāņos, lai izgaismotu nevēlamu patiesību. Viņš tiek dēvēts par šā brīža pārgalvīgāko režisoru pasaulē, saņēmis Sandensas festivāla galveno žūrijas balvu par 2009. gada dokumentālo darbu “Red Chapel”, kas filmēts Ziemeļkorejā, Brigeram uzdodoties par komunistu teātra režisoru. Par filmu “Vēstnieks” Libērijas valdība izteikusi draudus tiesāt M. Brigeru.
|
Viedoklis
Kā filmu vērtēja Dānijā?
Simons Drevsens, Dānijas Kultūras institūta Latvijā direktors: “Filma veidota pārsteidzoši labi, un tās pamatā ir spēcīgs stāsts. Veids, kā režisors sevi ieliek stāsta centrā, dod tam papildu grūdienu. Filmā acīm redzamie ētiskie izaicinājumi, manuprāt, ir pilnībā attaisnojami ar svarīgo stāstu, kas tiek izstāstīts. Dānijā filma guva pozitīvas atsauksmes gan no preses, gan sabiedrības.”
