Foto – Edijs Pālens/LETA

Vēstnieks: Nevajag pārspīlēt mācību “Zapad” iespējamos draudus 8

Latvijā nevajadzētu pārspīlēt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad” iespējamos draudus, šorīt LTV “Rīta panorāmā” paziņoja jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Diplomāts uzsvēra, ka militārās mācības kā tādas nav nekas neparasts, katrai valstij ir tiesības attīstīt savas aizsardzības spējas, bet Latvijas puse vēlas, lai šis process notiek atklāti.

Taujāts par provokāciju iespējām “Zapad” laikā, Riekstiņš atzīmēja, ka šādas informācijas viņam nav un nevarētu arī būt, jo provokācijām pēc definīcijas jābūt negaidītām, tomēr viņš uzsvēra, ka šīs nav pirmās šāda veida mācības, tāpēc nevajag arī pārspīlēt iespējamos draudus. Mums jāpauž vēlme, lai šīs mācības tiktu rīkotas pēc iespējas caurspīdīgi, piebilda vēstnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka nekādus militārus draudus mācības pašlaik valstij nerada. “Nedomāju, ka kāds sāks militāras akcijas pret Latviju, Baltiju vai NATO,” sacīja politiķis, gan piebilsto, ka 100% garantijas, protams, nekam šajā pasaulē dot nevarot.

Vējonis skaidroja, ka viņa izteikumi par iespējamām provokācijām esot pārprasti – viņš vēlējies norādīt, ka šajā laikā informatīvajā telpā var tikt “iemesti” kādi apgalvojumi, kas var provocēt, piemēram, nepamatota kritika pret ANTO valstu karavīriem Latvijā.

Militārie draudi Latvijā joprojām ir zemā līmenī un nekādu reālu draudu pašlaik nav, uzsvēra prezidents, atzīmējot, ka vienlaikus arī valsts ir kļuvusi militāri spēcīgāka, ir atbraukuši NATO sabiedrotie, kas kopumā citiem dod signālu atturēties no kādām iespējamām militārām darbībām pret mums.

Vēstnieka vērtējumā, Latvijas un Krievijas attiecības nav vienkāršas, bet saskarsmes punkti ir atrodami, piemēram, valdību sarunas, robežas demarkācija, ekonomiskās attiecības, kultūras kontakti u.tml.

Riekstiņš sacīja, ka vienu lielāko izaicinājumu amatā viņam būtu grūti definēt, bet pilnīgi skaidrs ir, ka attiecību fonam būtiski kaitē Krievijas darbības Krimā un Austrumukrainā. Diplomāts vērtēja, ka Rietumu puse patiesi ir mēģinājusi sadarboties ar Krieviju, cits jautājums, ka Krievija ne vienmēr to ir novērtējusi.

“Nav grūti sabojāt attiecības, grūtāk ir tās veidot konstruktīvi,” piebilda Riekstiņš.