Mobilā versija
Brīdinājums +16.8°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

Vēstnieks: no temata par Krimas aneksiju nevarēs izvairīties (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas un Krievijas attiecības nav vienkāršas, tomēr diplomāta uzdevums ir runāt un meklēt saskarsmes punktus, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Kā atzīmēja vēstnieks, fonu šīm attiecībām bez šaubām rada arī šī brīža vispārējās rietumu un Krievijas attiecības, sankciju politika un citi jautājumi. Tomēr, tas, ka mēs esam tiešie kaimiņi, abas valstis virza uz nepieciešamību veikt dialogu, teica Riekstiņš.

Latviju interesējošie jautājumi ir daudz, viņš atzina, piebilstot, ka viņa prioritāte sākotnēji būs jautājumi, par kuriem panākta vienošanās šonedēļ notikušajā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēdē. Tajā, viņaprāt, pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi.
Tāpat esot vienošanās līdz gada beigām sasaukt tā dēvēto Humanitāro darba grupu un skatīties uz vēstures pētīšanas jautājumiem, skaidroja vēstnieks.

Ir jāsaprot, ka abu valstu attiecību vēsture ir ļoti sarežģīta un tā ir labi jāizprot, viņš sacīja. “Raugoties nākotnē, labi jāsaprot, kas ir bijis labs un kas ne tik veiksmīgs mūsu attiecībās,” atzīmēja Riekstiņš.

Vēstnieks komentēja arī septembrī gaidāmās Baltkrievijas-Krievijas militārās mācības, uzsverot, ka Latvija neapšaubāmi akceptē to, ka jebkurai valstij ir tiesības vingrināt savas aizsardzības spējas, tai pat laikā ir jānodrošina pietiekama caurspīdība.

Tāpat vēstnieks uzsvēra, ka nākotnē nevarēs izvairīties arī no tematiem par Krievijas veikto Krimas aneksiju. Esot redzams, ka Krievija mēģina pārliecināt rietumu sabiedrību, ka “tas ir izdarīts un vairs nav ko atgriezties pie šī jautājuma”, tomēr rietumu sabiedrība to tā nevar pieņemt.

Viņš arī norādīja, ka Krievija ir ļoti nopietns spēlētājs pasaulē, mūsu lielākais kaimiņš, kā arī Latvijas ārējos tirdzniecības sakaros atrodas pirmajā pieciniekā. Vēstnieks atzīmēja, ka pērn Krievijas preču eksperts uz Latviju bija apmēram viens miljards eiro, bet Latvija uz kaimiņvalsti eksportēja preces apmēram 700 miljonu eiro vērtībā. Tāpat Krievijas tūristi ir otra lielākā tūristu grupa Latvijā, sacīja Riekstiņš.

Riekstiņš gan piebilda, ka pirms kļūšanas par pilntiesīgu vēstnieku viņam vēl jāiesniedz akreditācijas raksti Krievijas Ārlietu ministrijai un šīs valsts prezidentam.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la–vīzes CENZORI IR RECI.DĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

  2. Ехать работать в Россию с таким умонастроением, это пустая трата времени. Могут ведь и не принять. А если и примут, с таким послом, особо и разговаривать не будут. Будут считать за пустоё место, как буд то его и нет, ведь всё равно ничего от этого не меняется.

  3. Было ваше, стало наше!

  4. ar krimu tāpat kā ar terorismu. vieniem terorisms, otriem brivibas cīņa. ukrainas huntai protams žēl un asv kā apvērsuma organizatorei ukrainā vispār dusmas pilna mute, bet krima atdalijās pēc radas lēmuma referenduma rezultātā.
    paziņot ka tā ir aneksija var tikai propogandas nolūkos. tad lielbritānija kas iziet no ES ari tiek aneksēta. vai katalonija ja atdalisies no spēnijas……

  5. komsomolietim riekstiņam jau to gribētos, bet nevar, sāpīgi

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+