Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. maijs, 2012
Drukāt

Vēstnieks: Vašingtona nevēlas Asanža izdošanu ASV

asanzs0712

ASV vēstnieks Austrālijā Džefrijs Bleihs noliedz, ka Vašingtona vēlas tīmekļa medija “WikiLeaks” dibinātāja Džūljena Asanža izdošanu Savienotajām Valstīm. Austrālijas mediji, atsaucoties uz konfidenciālām elektroniskā pasta vēstulēm, savulaik ziņoja, ka ASV prokuratūra sagatavojusi slepenas apsūdzības pret Asanžu.

Taču ASV vēstnieks Austrālijā uzsver, ka Savienotās Valstis negrasās pieprasīt Asanža izdošanu no Zviedrijas, ja viņš galu galā tiks izraidīts no Lielbritānijas.

“ASV tas neinteresē,” vēstnieks atzina raidsabiedrībai ABC. “Un, godīgi sekot, ar Zviedriju nav tik labas attiecības izraidīšanas jomā kā starp ASV un Lielbritāniju.”

Kā LETA jau ziņoja, Lielbritānijas Augstākā tiesa trešdien nosprieda, ka Asanžs var tikt izdots Zviedrijai. Taču izdošana atlikta par 14 dienām, kuru laikā Asanža aizstāvji var iesniegt pieteikumu lietas atkārtotai izskatīšanai.

Līdz ar šo spriedumu Asanžs ir izsmēlis visas tiesu sistēmas iespējas lēmuma pārsūdzībai Lielbritānijā. Tomēr vēl viņš var vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā 2010.gada decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida, lai gan atzīst, ka viņam bijis sekss ar šīm sievietēm. Asanžs uzstāj, ka dzimumattiecībās sievietes stājušās labprātīgi, bet prasības iesniedzējas uzstāj, ka Asanžs viņas izvarojis.

Asanžs valkā elektronisko aproci, un viņam noteikts mājas arests.

2011.gada februārī britu tiesa apstiprināja Asanža izdošanu Zviedrijai. Novembrī Londonas tiesā Asanžs zaudēja apelāciju par izdošanu Zviedrijai. Taču vēlāk viņš izcīnīja tiesības vērsties ar apelāciju Augstākajā tiesā.

Viņš atzinis, ka visvairāk baidās no izdošanas ASV, kur, pēc Asanža advokātu domām, viņu varētu ievietot bēdīgi slavenajā Gvantanamo bāzē saistībā ar atklātībai nodotajiem neskaitāmajiem Savienoto Valstu slepenajiem dokumentiem, tostarp ap ceturtdaļmiljonu diplomātisko telegrammu un tūkstošiem slepenu dokumentu par kariem Afganistānā un Irākā.

Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi – ASV viceprezidents Džo Baidens viņu nosaucis par “augsto tehnoloģiju teroristu”, savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+