×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
18. aprīlis, 2018
Drukāt

Vēstot par Vidzemes sapni: “Kalns uz augšu ies”

Publicitātes (Kaspara Balamovska) fotoPublicitātes (Kaspara Balamovska) foto

Koncertizstādes "Kalns uz augšu ies" idejas autors, Radio kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Sigvards Kļava saka: "Vēlos stāstīt par mums svarīgām lietām, bet galīgi neieciklējoties uz bijušo, bet cenšoties parādīt, cik skaista ir nākotne un nojaucot gan skaniskas, gan izteiksmes robežas."

Ceturtdien, 19. aprīlī, Vid­zemes koncertzālē “Cēsis” izskanēs Latvijas valsts simtgades vērienīgākā mūzikas projekta “Latvijas gredzens” trešais posms “Vidzemes gredzens”, kura mākslinieciskā koncepcija īstenosies muzikālā izstādē “Kalns uz augšu ies”.

Koncertcikls “Latvijas gredzens” kā dāvana Latvijai valsts simtgadē aizsākās jau pērnajā pavasarī un līdz šim ir piedzīvojis Latgalei un Kurzemei veltītos gredzenus – koncertizrādi “Rakstiem un skaņai” un lielkoncertu “Pūt, vējiņi!”. Vērienīgais mūzikas projekts ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku skatpunktu.

“Vidzemes gredzena” muzikālās izstādes “Kalns uz augšu ies” skatuves mākslinieciskajā tēlā sabalsosies Latvijas Radio koris un četri mūziķi – dziedātājs un leijerkastes spēlmanis Daumants Kalniņš, ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis, akordeonists Artūrs Noviks un pianists Rihards Plešanovs. Tās koncepcijas autore ir izstāžu kuratore Guna Kalnača, vizuālo koncepciju izstrādājusi un īstenojusi radošā studija “Dd studio” – Jānis Mitrēvics, Zane Priede, Ilze Zigerte un Helēna Ozola.

Projekta idejas autors, diriģents Sigvards Kļava vēlējies uzbūvēt muzikālu izstādi – bildi, kura skan, muzikāli elpo, un caur to izstāstīt savu stāstu par Vidzemi. Vienlīdz svarīgi esot ļaut skatītājam gan piedzīvot sevi kā skanīgās gleznas līdzvaroni, gan meklēt katrā Latvijas novadā nozīmīgākās laikmeta zīmes un izstāstīt tās vienotā muzikālā stāstā.

Kaut arī “Vidzemes gredzena” koncepcijā figurē jēdziens “gleznas”, tās būs redzamas nevis fiziski kā izstādē, bet gan vizualizācijā uz ekrāna.

Skatuve veidota divos līmeņos – augstākajā – četri mūziķi un solists, priekšplānā koristi, kuri ne vienmēr būs redzami, jo atklāsies un atkal aizslēpsies aiz un starp diviem ekrāniem ar videokolāžām, šīm “kustīgajām bildēm”, kuras koncerta vizuālās valodas radītāji veido kā abstraktu stāstījumu krāsās, izmantojot gan konkrētus notikumus simtgadu laikā, gan gleznas, vidi, asociācijas. Kā saka Sigvards Kļava, galvenais ir emocionālā vide, sirds un dvēsele.

Nozīmīgie pieturpunkti un Piltiņkalns

“Kalns uz augšu ies” veidots kā muzikāli vizuāls ceļojums plašā laika telpā, ko veido dažādi vēsturiski nozīmīgi pieturpunkti. Vidzeme tiks atspoguļota kā Latvijas nacionālās kultūras sapņu un simbolu dzimšanas vieta. Kā valsts karoga un himnas šūpulis un gara gaismas – izglītības – aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās un skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta.

Protams, nekādas konkrētas smailes uzvedumā skatītājs nesaskatīs, stāsta izrādes libreta autore, mākslas kuratore Guna Kalnača, kalns būšot abstrakts, kaut iedvesmojušies no konkrētiem kalniem: “Personiski mans iedvesmas avots Vidzemē ir Piltiņkalns, kas atrodas starp Drustiem un Zosēniem. Vizuālais stāsts ir ļoti subjektīvs un saistīts ar manu pieredzi Vidzemē, laiku, kad dzīvoju Valmierā, satiekot daudzus māksliniekus un esot klāt vēsturiskos notikumos, daudzu epizožu līkni piedzīvojot ar savu klātbūtni.”

Muzikālās izstādes scenārijs sastāv no nosacīti septiņām epizodēm – no skolu sākuma laika Vid­zemē uz Dziesmu svētku pirmsākumiem, kad uzvedumā skanēs arī daudzkrāsainā “Teici, teici valodiņa”. Dziesmu svētku motīvs – sākot no Dikļiem līdz mūsdienām – vīsies cauri visam uzvedumam. Vid­zemes dēla Emīla Dārziņa “Lauztās priedes” Radio koris dziedās, skanot arī fonogrammai no 1990. gada Dziesmu svētku ieraksta, kad apvienotais koris šo kormūzikas zelta fonda pērli dziedāja, Sigvarda Kļavas rokas vadīts.

Kā vēl viens motīvs caurvīsies Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, atklājot visu ar Piebalgu un Vidzemes māksliniekiem saistīto. Vizualizācijā no ekrāniem raudzīsies gleznotāji Voldemārs Irbe, Pēteris Kalve, Rūdolfs Pērle, Voldemārs Zeltiņš un Vilhelms Purvītis…

Guna Kalnača neslēpj, ka viņai pašai visspilgtākie pārdzīvojumi saistās ar nosacīti grotesko daļu, kurā iekļauti Vidzemes naivisti. Tā man ļoti mīļa tēma, viņa piebilst. Ainā jeb epizodē “Tīrradņi” ar citiem māksliniekiem saspēlēsies, piemēram, gleznotājs Edgars Krīgers, kura kolorītās gleznas uzvedumā atdzīvosies visinteresantākajā veidā.

Edgara Krīgera ziedu laiki bija no 1980. gada līdz deviņdesmitajiem, tomēr tie ļoti labi sadzīvo ar šodienas vidzemnieku, Latvijas mākslu Venēcijas biennālē parādījušo Kasparu Podnieku. Tā vizualizācijā uz ekrāna atklāsies burvīga trijotne – Edgars Krīgers, no Vilzēniem nākušais kokgriezējs Kārlis Lūsis, kas liepas kokā grieza un izkrāsoja savus brīnišķīgos večukus, un Kaspars Podnieks no šodienas vidzemniekiem, kas levitē virs Drustu kapličas torņa un savu vecāku saimniecības jumta…

Muzikālās kolāžas krāsas

“Vidzemes gredzena” muzikālajā kolāžā savijas visdažādāko komponistu skaņdarbi, sākot ar latviešu klasiķiem un dižmeistariem, līdz pat mūsdienu elektroniskās mūzikas darbiem un dažādiem īpaši rakstītiem muzikāliem trokšņiem. Ieskanēsies gan Imanta Kalniņa “Dziesma, ar ko tu sācies”, gan fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” koncertuzveduma Burtnieku parkā.

Par ieceri kopumā Sigvards Kļava saka: “Vēlos stāstīt par mums svarīgām lietām, bet galīgi neieciklējoties uz bijušo, bet cenšoties parādīt, cik skaista ir nākotne un nojaucot gan skaniskas, gan izteiksmes robežas. Muzikālā izstāde savā ziņā būs spēle – katram klausītājam savās domās, izjūtās un asociācijās.”

Īpaši būvēta leijerkaste

Sigvards Kļava palicis uzticīgs savai idejai, sākot veidot gredzenu koncertus, tajos parādīt arī jaunus mūzikas instrumentus, kurus ikdienā nesastopam. “Latgales gredzenā” tika spēlēts uz māla podiem, arī “Zemgales gredzenā” būšot jaunas lietas, bet “Vidzemes gredzena” īpašais pārsteigums ir speciāli tam izgatavota liela leijerkaste. Neparasto mūzikas instrumentu uzbūvējis Ugāles ērģeļu restaurators Jānis Kalniņš un tā izrotāta ar mākslinieces Vijas Zariņas gleznojumu. “Ārkārtīgi neritmisks, bet dzīvs instruments,” tā Sigvards Kļava raksturo mazā izmēra ērģeles – leijerkasti. Diriģents sagatavojis arī vienu no muzikāli lielākajiem pārsteigumiem – pārlicis leijerkastei Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”. Leijerkastes gans būšot visiem labi zināmais dziedātājs Daumants Kalniņš, kurš jau padalījies, ka tas nav nemaz tik viegli izdarāms, īpaši, ja jāmaina dziesmas un turklāt riktīgos tempos.

Vidzemes sapnis un Kāla ezers

Tā kā muzikālā izrāde būs stāsts par to, kā kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz sapni, muzikālās izrādes vizuālās valodas veidotājai, māksliniecei Zanei Priedei pavaicāju, kas varētu būt Vidzemes sapnis? “Vidzemē paveras skaistākās ainavas, mazajos ceļos – dabas daudzveidība. Kaut šo apvidu zinu, tas man vienmēr atklājas no jauna. Pati esmu no Zemgales, bet ar Vidzemi saista tas, ka kopā ar draugiem Kāla ezerā rīkojam koncertu “Ezeru skaņas”. Iztēlojieties – pieci no rīta, mūziķi spēlē uz peldošas skatuves ezerā, publika piebrauc laivās… Jau piecus gadus Kāla ezerā Madonas novada Vestienas pagastā rīkojam šādus koncertus. Iniciatīvas dzimst no sapņiem. Katra cilvēka mazā ierosme veido ko lielāku, un Vidzeme man saistās ar ļoti daudziem iniciatīvas bagātiem cilvēkiem.”

Koncertizstāde “Kalns uz augšu ies”

21. aprīlī Latgales vēstniecībā “Gors”, 25. aprīlī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, 26. aprīlī Jelgavas kultūras namā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+