Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. augusts, 2013
Drukāt

Vēstulē Putinam prasīs lielāku atbalstu kara veterāniem

Foto - LETAFoto - LETA

Atgriezties pie mērķa panākt krievu valodai valsts valodas statusu, atkal atvērt Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē slēgtās krievu skolas, piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem – tādas politiskās prasības tika apspriestas sestdien Rīgā Maskavas namā notikušajā Krievijas “tautiešu” organizāciju saietā, kas bija sapulcinājis 212 delegātus, 80 viesus un 12 žurnālistus. 


Šādas konferences tradicionāli notiek reizi gadā, un to tematika ir vienveidīgi uzbrūkoša Latvijas valstij. Saietos pulcējas pārsvarā vieni un tie paši cilvēki – “Krievu kopienas” vadītājs Vjačeslavs Altuhovs, “antifašists” Josifs Korens, “cilvēktiesību cīnītājs” Vladimirs Buzajevs. Uzrunas saka Tatjana Ždanoka, Boriss Cilevičs u. c. “Kā dubļi valsts sejā” – tā secināju pērn 5. “tautiešu” konferencē; salīdzinājumā ar to šogad teiktajās runās pretlatviskās retorikas bija mazāk. Taču apspriešanai piedāvātajās rezolūcijās – tie paši nemitīgi atkārtotie solījumi vērsties starptautiskajās organizācijās ar pārmetumiem Latvijai. Tāpat konference atkārto jau šogad “Nepilsoņu kongresā” izvirzīto prasību – svītrot no 4. maija deklarācijas tēzi par Latvijas Republikas kontinuitāti.

 

Vēstnieka akcenti

Krievija negatīvi vērtē Latvijas nostāju jautājumā par ANO un EDSO rekomendācijām nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanā, uzrunā sacīja konferences viesis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Šis temats esot abu valstu divpusējo attiecību darba kārtībā, un Krievija šajā jautājumā neatlaidīgi strādājot ar starptautiskajām organizācijām.

Kopumā gan A. Vešņakova uzruna šoreiz bija citā noskaņā – par vēstniecības atbalstītajiem krievu kultūras projektiem Latvijā, par panākumiem abu valstu ekonomiskajās attiecībās un to, ka sanatorija “Jantarnij Bereg” ir palikusi Krievijas īpašumā.

Kopš 2007. gada darbojas Krievijas atbalsta programma tiem, kas brīvprātīgi pārceļas uz dzīvi Krievijas Federācijā, un to līdz šim izmantojuši 713 pārceļotāji no Latvijas.

Pēc tā, ka jau šajā saietā tika izveidota “republikāniskā orgkomiteja”, kuras uzdevums ir gatavoties 2015. gada “70. gadadienai kopš Latvijas atbrīvošanas no vācu fašistiskā karaspēka un Lielās Uzvaras 70. gadadienai”, paredzams, ka šim notikumam tiks piešķirts liels politiskais svars. Taču viena no konferences delegātēm, runādama Otrā pasaules kara veterānu vārdā, pauda sarūgtinājumu, ka Krievija par saviem bijušajiem karavīriem rūpējoties mazāk nekā Vācija. Ka viņas pārstāvētajā organizācijā esot 1290 kara veterānu, un tikai 350 no viņiem Krievijas vēstniecība piešķirot materiālo palīdzību – 100 dolāru gadā. Konferencē nolemts sūtīt vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, prasot sociālo atbalstu kara veterāniem.

 

Uz kādu naudu cer

Pirms pusotra gada Krievijā tika izveidots ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalsta fonds.

Konferencē īsu uzrunu teica viesis no Maskavas – fonda izpilddirektora pirmais vietnieks Vladimirs Ivanovs. Viņš stāstīja, ka Krievija turpinās atbalstīt bijušajās padomju republikās (izņemot Lietuvu), izveidotos “cilvēktiesību aizstāvības centrus”, taču ieteica vairāk izmantot juridiskos, nevis morāles un politikas argumentus.

Rūpes par to, kur un kā dabūt naudu, stipri nodarbina uzņēmēju un dīvaina titula – Nepārstāvēto parlamenta spīkers – īpašnieku Valēriju Komarovu. Secinājis, ka krievu kopienas Latvijā nav vai tā ir vāja un trūkstot pleca sajūtas, V. Komarovs atkārtoja jau “Nepilsoņu kongresa” dibināšanā izskanējušo priekšlikumu, ka “kopienas” cilvēkiem vajadzētu maksāt kādu regulāru biedru naudu. Piemēram, ja ikviens dotu trīs latus gadā, tad kopā būtu ap pusotra miljona, sapņoja runātājs, tādi līdzekļi ļautu izveidot no reklāmdevējiem neatkarīgu elektronisku mediju.

Arī eiroparlamentārietes, “PCTVL” līderes Tatjanas Ždanokas uzrunā bija līdzīga žēlošanās par pleca sajūtas trūkumu kopienā. Pakavējusies desmit gadus senās atmiņās par “skolu revolūcijas” laiku, viņa dusmojās, ka ne tikai revolucionārā noskaņa atdzisusi, bet esot dots psiholoģisks trieciens “PCTVL” principiem – politika upurēta ekonomikai, tagad valdot pragmatisms un konstruktīvisms, aiz kura redzamas lielas Krievijas un Latvijas ekonomiskās intereses.

 

Maskavas nama “negatīvais lādiņš”

Maskavas nama tapšanas laikā bija izvirzīts mērķis veidot Latvijas galvaspilsētā šo namu kā krievu un Maskavas kultūras lietišķo centru. Un, kā teikts tā interneta mājaslapā uz nama bāzes attīstīt “pozitīvi lādētu (izcēlums mans – D. K.) plašu darbu sadarbības attīstībā starp divām valstīm un to galvaspilsētām”. Taču Krievijas “tautiešu” 6. konferences rezolūcijas projektā ietvertie neģēlīgie apvainojumi Latvijai rusofobijā, antisemītismā, nacisma ideoloģijas atbalstīšanā un tamlīdzīgi izdomājumi ir stipri negatīvs lādiņš. Rezolūcijas gala variantu izstrādās redakcijas komisija, kurā ir J. Korens, V. Buzajevs un Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kura, starp citu, ir arī Valsts prezidenta A. Bērziņa atjaunotās mazākumtautību konsultatīvās padomes locekle…

Un vēl kāda epizode. Konferencē apsprieda, vai nevajadzētu rakstīt atklātu vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam pirms 30. augustā plānotās ASV un triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās.

Grupa anonīmu Latvijas nepilsoņu internetā jau vācot parakstus “petīcijai”, kurā Baraks Obama tiktu lūgts “norādīt Latvijas varām” uz nepilsoņu stāvokli un pieprasīt “pazemojošā nepilsonības institūta likvidāciju”.

“Pie kā mēs vēršamies! Tad jau varbūt rakstīt vēstuli Dievam Tam Kungam?” neizpratni izteica kāda konferences dalībniece. Apspriedes vadītājs attrauca, ka viņš esot ateists, taču – jo vairāk trokšņa par šo tematu, jo labāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+