Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Vēsture rodas mūsdienās


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Līdz 17. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – izstāde “Muzejs izvēlas. LNMM jaunieguvumi 2012”. 


 

Rudenī veiktie budžeta grozījumi ļāva Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) piešķirt ievērojamu naudas summu Latvijas mākslinieku jaundarbu iegādei. Pēc vairāku muzeju apvienošanas šis bija pirmais apjomīgais pirkums. Gribēto darbu saraksts, protams, izrādījās daudz garāks par reālajām iespējām, tomēr izdevās vienoties par variantu, kas būtu pieņemams visiem muzeja departamentiem, un kolekcijā nonāca gan gleznas, gan grafikas, gan tēlniecība, gan lietišķā māksla un dizains – apmēram septiņdesmit jaunu vienību, no kurām lielākā daļa redzama izstādē.

Prioritāri bija autori, kuru darbu vēl muzeja krājumā nebija, liekot akcentu tieši uz gados jauniem māk-
sliniekiem, kas tomēr sevi apliecinājuši kā stabilus. Daudzi autori jau labi zināmi un sen mīlēti, bet daudzi noteikti liks sevi atklāt pirmoreiz, sagādājot lielāku vai mazāku pārsteigumu atkarībā no tā, cik katrs aktīvi sekojis mākslas procesiem Latvijā. Jaunums šo darbu klāstā ir dizains – respektējamas kvalitātes Latvijas autorražojumi – kā preces, kas jau pierādījušas sevi pasaules tirgū.

Droši vien izstādes lielākā intriga ir Amerikā dzīvojošās un starptautisku slavu iemantojušās mākslinieces Vijas Celmiņas grafikas. Mākslinieces darbi atrodas daudzos lielajos pasaules muzejos – viņas izstāde līdz šā gada martam skatāma “Tate Britain” Londonā, bet nākamgad arī Rīgā. LNMM kolekcijā bija tikai neliela formāta dāvinājums no deviņdesmitajiem gadiem. Vija Celmiņa izrādīja lielu atsaucību, ar atlaidi pārdodot muzejam vairākas grafikas, turklāt trīs darbus pievienojot kā dāvanu.

“Varējām iegādāties tikai novilkumus, nevis oriģinālos grafīta zīmējumus, kuru cena ir ap 60 000 – 100 000 dolāru,” stāsta kuratore Elita Ansone.

“Taču, saprotot, ka droši vien šī ir vienīgā iespēja tikt pie Vijas Celmiņas darbiem, vēlējāmies aptvert pēc iespējas plašāku laikposmu. Diemžēl visi viņas agrīnie sešdesmito gadu darbi bija jau nopirkti, un senākais mūsu guvums datēts ar astoņdesmit trešo gadu. Jaunākais – “America” – darināts 2010. gadā – tā ir senas atrastas kartes imitācija, tik precīza, ka ieraugāmi pat papīra defekti.” Šī akvatinta (grafikas tehnika) ir darbs sērijā “Atrastie objekti”, ko māksliniece veidojusi kā repliku uz cilvēku vēlmi ļoti rūpīgi glabāt un lolot gan atmiņas, gan materializētās atmiņu liecības. Izstādē redzami arī darbi no “Zvaigžņoto lauku” sērijas, liekot brīnīties par Vijas Celmiņas spēju mazā papīra lapā attēlot Visumu. Turpat līdzās skatāmas arī pašmāju meistara Guntara Sietiņa grafikas.

Trīs krāsaini tēlniecības darbi no sintētiskajiem materiāliem savukārt vēsta, ka mūsdienu māksliniekam vairs nav ne tik daudz laika, ne līdzekļu, lai kā senāk strādātu ar klasiskiem materiāliem – akmeni un metālu. Iespējams, šīs skulptūras būs īslaicīgākas par savām priekštecēm, bet tās ļāvušas elastīgāk un ātrāk reaģēt uz noteiktu ideju.

Ginters Krumholcs uz pjedestāla nolicis mūsdienu jauna vīrieša veiksminieka tēlu, kam turklāt ir reāls prototips, bet 
Ivara Drulles attēloto ainiņu rosinātājs bijis Latvijas Radio brīvais mikrofons (darbam ir pavadošais skaņu celiņš) un kāds iepazīšanās sludinājuma teksts.

Izstādē sastopam vēl kādu Ņujorkas latvieti – Edgaru Jēriņu, kura darbi Latvijā redzami tikai trešo reizi. Savos hiperreālistiskajos lielformāta zīmējumos viņš attēlo četrdesmitgadnieku un piecdesmitgadnieku paaudzi, savus draugus un paziņas, kuri nonākuši depresīvās un sarežģītās dzīves situācijās. Mākslinieks, kura ģimeni liktenis arī nav saudzējis, par savas paaudzes problēmām izvēlējies runāt nesaudzīgi un skaudri.

Visiem šajā izstādē redzamajiem darbiem bijis savs iemesls un savs stāsts. Bet, kamēr šie aizkadra stāsti nav pierakstīti un pārvērtušies par mākslas vēsturi, darbi vienkārši aicina skatītāju uz sarunu un liek aizdomāties, cik sarežģīts un pretrunu pilns ir mūsu laiks.

 

Viedokļi

Daina Kalniņa, uzņēmēja: “Pozitīvi, ka tiek iepirkti Latvijas mākslinieku darbi, šādi tos saglabājot nākamajām paaudzēm. Biju gan izbrīnīta, ka neatradu nevienu keramikas darbu.”

 

Vitolds Staņislavskis, pensionārs: “Atvedu mazmeitu, lai iepazīst latviešu mākslu. Viņai ļoti patika Edītes Pauls-Vīgneres darbs.”

 

Laura Kļaviņa, studente: “Priecājos, ka ir pārstāvēti daudzi jaunie mākslinieki. Darbi, kas nonākuši muzejā, ir interesanti un rada priekšstatu par mākslinieku pēdējo gadu veikumu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+