Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. augusts, 2014
Drukāt

Vēstures institūtam nedaudz vairāk naudas

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Izglītības un zinātnes ministrija pagājšnedēļ paziņoja, ka vairāk nekā trīsdesmit zinātniskie institūti šogad saņems palielinātu bāzes finansējumu.

Palielinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, institūtiem svārstās no 8,4 līdz pat 181,8%. Saņēmēju vidū ir arī LU Latvijas vēstures institūts (LVI), tomēr vēsturnieki aizrāda, ka nevienu no viņu nozares ieilgušajām problēmām šis kopumā pozitīvi vērtējamais solis neatrisinās. Konkrēti LU LVI paredzētais bāzes finansējuma palielinājums ir 23,8% jeb 94 tūkstoši eiro. “It kā jau mēs nevarētu ļoti raudāt, jo mums ir pieaugums,” teic institūta direktors, profesors Guntis Zemītis. Tādējādi kopējais bāzes finansējums 2014. gadam sanāk 186 tūkstoši eiro. Tas nozīmē budžeta naudu, ar kuru iestāde var pati rīkoties. Realitātē labi ja ar bāzes finansējumu pietiek niecīgām algām un komunālajiem maksājumiem. Pārējo zinātniskajai darbībai nepieciešamo jācenšas piesaistīt no Latvijas Zinātnes padomes grantiem, valsts pētījumu programmām un līgumdarbiem. Ja atceras, ka šobrīd LU LVI pētnieks vidēji “uz rokas” no valsts dotā bāzes finansējuma saņem ap 150 eiro, kaut Labklājības ministrijas noteiktais minimālās mēnešalgas apjoms ir 320 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad skaidrs, ka vairāk nekā 40 institūta zinātnisko darbinieku dzīves stabilitātei iepriekš minētais bāzes finansējuma pieaugums dos ļoti, ļoti maz. “Tiem, kas tiešām grib strādāt zinātnei, šajā brīdī tas neko daudz neatrisina. Tas nav tas, kas stimulēs attīstību. Dzīvosim apmēram tāpat kā pagājušajā gadā,” sacīja arheologs Zemītis. Daudzas LVI darbībai nepieciešamas lietas tāpat kā agrāk būs atkarīgas no vēsturnieku spējas atrast finansējumu citur, lūkojot piesaistīt kādu fondu līdzekļus vai atraujot pa kādam eiro no algām. Kaut teorētiski no bāzes finansējuma pienāktos izdot arī vēstures žurnālus un citus turpinājumizdevumus, nav tādas pozīcijas, no kuras varētu finansēt četrreiz gadā iznākošo akadēmisko “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu” vai gadagrāmatu “Arheoloģija un etnogrāfija”, un neizskatās, ka tuvākajā laikā tāda varētu uzrasties.

Nekur nav pazudusi arī gadu gadiem ilgstošā finanšu trūkuma radītā nedrošības sajūta par nākotni un tās sekas – vēstures speciālistu aizplūšana uz labāk apmaksātiem darbiem, grūtības ar jauno speciālistu piesaisti, vēsturnieku raušanās pa vairākiem darbiem vienlaikus. Tas ir tas, uz ko jūnija sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijai aizrādīja akadēmisko vēsturnieku grupa – hroniskā finanšu bada rezultāts ir nozares degradācija, bet vēsture ir ikvienas nācijas kultūras sastāvdaļa, kuras izpratne veido piederības izjūtu valstij. Latvijā vēstures zinātne šīs funkcijas pilnībā nespēj pildīt, jo netiek pienācīgi uzturēta.

Kā aģentūru LETA informējuši Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kopumā zinātniskās darbības bāzes finansējums šogad ir 14,07 miljoni eiro, kas ir par 22% vairāk nekā pērn. Ir izstrādāta jauna piešķiramā finansējuma aprēķināšanas kārtības, kas atzīta par “caurspīdīgāku un vienkāršāku”. Tā balstās uz tādiem rādītājiem kā zinātniskajai pētniecībai piesaistītais ārējais finansējums, pasūtījuma pētījumu finansējums, publikāciju skaits un nodarbināto studentu (maģistrantu un doktorantu) skaits. Atbilstoši jaunajai metodei, finansējumu aprēķinot, šogad pirmo reizi atsevišķi izdalīja humanitārās, sociālās zinātnes un eksaktās zinātnes. Pēc jaunās sistēmas rēķinot, vislielākais bāzes finansējuma pieaugums aprēķināts Latvijas Jūras akadēmijai – 181,8%; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 169%. Tomēr septiņas zinātniskās institūcijas piedzīvojušas bāzes finansējuma samazinājumu. Tā Vidzemes Augstskolas aģentūrai “Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts” tas sarucis par 33,9%.

UZZIŅA

LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskās darbības bāzes finansējuma dinamika


2006. gadā – Ls 85 930

2007. gadā – Ls 241 289

2008. gadā – Ls 245 008

2009. gadā – Ls 129 507

2010. gadā – Ls 103 027

2011. gadā – Ls 130 761

2012. gadā – Ls 121 529

2013. gadā – Ls 109 565

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+