Vēstures kurss ideālam valsts darbiniekam 6

Valsts iestāžu darbinieku vajadzībām sagatavotais informatīvais materiāls “Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos” nevilšus kļuvis par vienu no pēdējiem darbiem, kas Valsts kancelejā īstenots pirms direktora Mārtiņa Krieviņa aiziešanas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Doma, ka, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, būtu lietderīgi celt valsts aparāta darbinieku vēstures pamatzināšanas un izpratni, Valsts kancelejas gaiteņos cirkulēja jau kādu laiku, taču atbilstošas ievirzes informatīvie materiāli, veltīti Latvijas vēsturei un valsts tapšanai, elektroniskā veidā parādījušies nesen. Tie meklējami interneta vietnē “mk.gov.lv” sadaļā “Valsts kanceleja” un tālāk “Simtgade”. Plašākais ir 137 lappušu lielais, jau minētais “Ieskats”.

“Viena no mērķgrupām neapšaubāmi ir valsts ie­stāžu darbinieki. Ne jau tādēļ, ka viņi slikti vai labi pārzinātu vēsturi, bet tāpēc, lai būtu pamats, mugurkauls, pie kura turēties un tad iet dziļāk, ja ir nepieciešamība. Kaut varētu šķist, ka vēstures zināšanas ir pietiekami plašas, vienmēr var vēlēties vairāk,” brošūras mērķus skaidro Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta direktore Linda Jākobsone.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiek paturēts prātā, ka dažādām valsts iestādēm šā vai tā nāksies piedalīties simtgades pasākumos un radīsies vajadzība pēc vēstures pamatfaktiem, tāpēc, lai katrs nemeklētu un negatavotu kaut ko uz savu roku, Valsts kanceleja sniedz “mugurkaulu”.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu un Latvijas Valsts simtgades biroju, piesaistot vairākus pazīstamus vēsturniekus kā, piemēram, Gati Krūmiņu, Gunti Zemīti, Gustavu Strengu, Gvido Straubi un Jāni Šiliņu.

Tas ir īss Latvijas vēstures pārskats no senvēstures līdz mūsdienām, norādot uz galvenajiem procesiem, personām un papildus dodot avotu un literatūras sarakstu, kā arī minot ekspertus – vēsturniekus, pie kuriem vērsties jautājumu gadījumā. Pie mūsdienām tuvākiem tematiem tāpat norādīts, kādas dokumentālās filmas būtu ieteicamas un kur tās atrast. “Ieskata Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos” mērķis ir “stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.”

Jākobsone stāsta, ka iecerēta arī Latvijas vēstures faktu lapu sērija “Ceļā uz Latvijas valsti”, kurā pirmais produkts – konspektīvs stāsts par 1917. gada maija Latgales latviešu kongresu Rēzeknē – jau tapis.

Tuvākajā laikā pēc tāda paša parauga tikšot gatavotas faktu lapas par Latviešu Pagaidu nacionālās padomes dibināšanu Valkā 1917. gadā un 1990. gada 4. maija notikumiem. Jāatgādina, ka visi materiāli pieejami tikai elektroniski. Drukāt brošūras un faktu lapas Valsts kanceleja negrasās, un tas no resursu viedokļa arī nebūtu mērķtiecīgi. “Kam vajadzēs, tas izdrukās. Piemēram, ja kādai iestādei ir pasākums un tā vēlas šo materiālu izdalīt, to droši var darīt,” norāda Valsts kancelejas pārstāve.

Reklāma
Reklāma

Diemžēl tehnisku nianšu dēļ neesot iespējams noskaidrot, cik reižu “Ieskata” brošūra un Latgales kongresa faktu lapa skatīta vai drukāta: “Nav jau tā, ka mēs varētu kādam likt šos materiālus lasīt, bet esam ar Valsts kancelejas direktora Krieviņa kunga vēstuli nosūtījuši tos pilnīgi visām valsts iestādēm un aicinājuši iepazīties un izmantot. Tālāk jau tas ir katras ministrijas un iestādes ziņā.” Jākobsone cer, ka, nākot tuvāk simtgadei, palielināsies arī interese par šo materiālu. Latvijas valsts iestāžu darbinieku skaits ir ap 60 tūkstošiem, taču ieceres īstenotāji cer uz vēl plašāku auditoriju. Vidzemes Augstskolas rektors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš pēc savas pieredzes min, ka brošūru jau izmantojot studenti un skolēni.

Nav šaubu, ka labam un kvalificētam valsts ierēdnim jāorientējas valsts vēstures notikumos. “Tas sakārto. Mēs labāk sapratīsim, kurp ejam, ja zināsim, no kurienes nākam,” pamato kancelejas Komunikācijas departamenta direktore. Ideālā variantā valsts pārvaldes darbiniekam vajadzētu būt tam, kurš zina un popularizē savas ģimenes locekļu un paziņu vidē Latvijas simtgades pasākumus un var dot padomu, kur ko meklēt, ja šajā sakarībā rodas jautājumi par vēsturi. Cita lieta, ka “arī tie cilvēki, kas strādā valsts pārvaldē, ir ļoti dažādi”: “Vienam patīk lasīt grāmatas, otram nepatīk un viņš nekad to nedarīs, lai vai kā mēs neapelētu pie viņa sirdsapziņas. Varbūt tādam vajag videofilmu, viedtālruņa aplikāciju, lekcijas. Starp citu, lekcijas ir ļoti “ejošs” formāts. Visas šīs lietas mums vajadzētu šogad apdomāt, lai veicinātu vēstures izpratni valsts pārvaldē.”