Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. jūlijs, 2014
Drukāt

Juris Ciganovs: Vēstures mācības neredzam! (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Juris Ciganovs

Vēstures galvenā mācība ir tāda, ka no tās neviens neko nekad nav mācījies. Kaut gan vajadzētu! It sevišķi tiem, kas saka, ka nevajag gremdēties pagātnē un atcerēties kādus bijušos sliktos darbus, kurus saviem kaimiņiem sadarījušas dažas agresīvas lielvalstis.

Man rokās ir nonācis interesants dokuments no kāda Krievijas Federācijas arhīva. Tā ir PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta direktora D. Zeļeņina vēstule Latvijas Universitātes vadībai ar lūgumu uzrakstīt tobrīd sagatavošanas stadijā esošajai jaunajai padomju enciklopēdijai ”Padomju Savienības tautas” rak­stu par latviešiem. Raksts nepieciešams, jo ”tagad PSRS tautu saime ir palielinājusies un tajā iekļāvušās trīs jaunas padomju tautas: lietuvieši, latvieši un igauņi, un par šīm tautām mūsu darbinieki rakstus nebija sagatavojuši – tas aizkavē mūsu enciklopēdijas izdošanu”. ”Mēs ļoti lūdzam šos rak­stus uzrakstīt līdz 1940. gada oktobrim,” lūdz biedrs Zeļeņins. Interesantākais dokumentā ir tā tapšanas datums. Proti, vēstule datēta ar 1940. gada 22. jūliju – tā ir nākamā diena pēc tam, kad Rīgā tā saucamā Tautas Saeima bija pieņēmusi lēmumu par ”brīvprātīgu” iestāšanos Padomju Savienībā, bet vēl nebija oficiāli to nokārtojusi. Latvijas marionešu valdības vadītāja A. Kirhenšteina vadītā delegācija uz Maskavu devās tikai 1940. gada 5. augustā, kad padomju valdība arī oficiāli inkorporēja trīs okupētās Baltijas valstis PSRS sastāvā. Bet Maskavas Etnogrāfijas institūta direktors, izrādās, zinājis visu jau stipri pirms tam! Apzināti neminu, kurā arhīvā šāds dokuments glabājas, jo manā rīcībā tas nonācis, tā teikt, neoficiālā ceļā.

Analoģijas ar mūsdienām saskatāmas ar neapbruņotu aci. Kāda liela Maskavas muzeja direktors man personīgi privātā sarunā pastāstīja, ka šā gada 17. martā jeb vienu dienu pēc bēdīgi slavenā ”referenduma” Krimā, kurā bija jālemj par šīs pussalas pievienošanos Krievijai, viņš saņēmis priekšniecības rīkojumu doties uz tobrīd vēl oficiāli Ukrainas sastāvā esošo pussalu, lai pārņemtu vairākus objektus kā Maskavas muzeja filiāles. Referenduma rezultāti tobrīd vēl nebija oficiāli apstiprināti un nebija oficiāli paziņots par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijā. Arī Maskavas kolēģa priekšniecība notikumus paredzēja ar pārsteidzošu precizitāti! Jāsaka, mans kolēģis par uzdevumu sevišķā sajūsmā nebija.

Šie divi savā starpā it kā nesaistītu notikumi ļoti labi parāda, ka visas runas par to, ka mūsu austrumu kaimiņš ir mainījies, ir visai tālu no patiesības. Starp citu – arī 1940. gada vasarā PSRS sūtniecība Latvijā izvērsa visai plašu informācijas kampaņu, kuras mērķis bija parādīt, ka padomju valsts vairs nav tāda kā 1919. gadā…

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Reizem liekas ka lielvaras kaut kada veida ir saistitas..piem tala pagatne kad Lielbritanija un Eiropa kolonizeja Ameriku..taja laika,aptuveni,ari Krievija paplasinaja savas teritorijas! Ta kaa abas puses bija vai vel ir daudz dazadu tautu.Kolonizacija notiek joprojam

  2. Tā nu tas ir. Tomēr būtu korekti piebilst, ka, piemēram, Ukrainas maidauņu valdību nesen “sastādīja” ASV valsts sekretāra vietnieces un ASV vēstnieka Ukrainā telefonsarunas laikā. Tā tas ir visur!

    Diemžēl Latvija kopš 25 gadiem ir tikai nomainījusi telefona līniju, pa kuru saņem pavēles, nevis kļuvusi suverēna.

  3. Kāds tur brīnums, ja 1939. gadā drukātajās PSRS kartēs Latvija, Lietuva un Igaunija jau bija iezīmētas kā attiecīgās PSR.

  4. Cilvēkiem par maz ir atgādināts ,ka no vēstures jāmācās,jo nav arī kas to atgādinātu.Tiem ,kam būtu jāatgādina dzīvo kā agrāk teica -komunismā,pat labāk ,bet kam atgādinājumi jāuzklausa sitās ar nabadzību un bēg no valsts.

  5. “Latvijas sabiedrība ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu sabiedrību,…..” Vita Matīsa, Skolotāju kongress 2009 (plenārreferāts “Vērtību krīze skolā un sabiedrībā).
    Cik ta ilgi šodienas Latvijas vēsturnieku cunfte cer ar runām par Austrumu kaimiņu savas darbošanās ne-labos rezultātus maskēt?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+