×
Mobilā versija
Brīdinājums -10.8°C
Diāna, Dina, Dins
Sestdiena, 24. februāris, 2018
11. decembris, 2017
Drukāt

Vēstures mirkļu pieturā – Rēzeknes Sāpju dievmātes baznīca

Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumaFoto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma

Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca pēc pilsētas 1944. gada 6.–7. aprīļa padomju aviācijas bombardēšanas.

Otrdien, 12. decembrī, plkst. 14 Latgales Kultūrvēstures muzejā notiks tradicionālā Vēstures mirkļu pietura, kura šoreiz veltīta Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas 80 gadiem, informē Kaspars Strods, Latgales Kultūrvēstures muzeja eksperts kultūrvēstures jautājumos.

Katoļticībai Latgalē ir senas tradīcijas, kuras nostiprinājās pēc 1629. gada, kad reģions tika iekļauts Polijas-Lietuvas valsts sastāvā. Nozīmīgu lomu katoļticības attīstībā ieņēma arī Mariāņu kongregācija, kuru 1673. gadā dibināja svētais Staņislavs Papčinskis (1631–1701).

“Pakāpeniski attīstot savu darbību, 1924. g. kongregācijas pārstāvji dibināja savu pārstāvniecību Latvijā. Visai drīz par vienu no kongregācijas garīgajiem centriem kļuva arī Rēzekne, kur 1932. gadā atvēra otro mariāņu klosteri Latvijas teritorijā,” stāsta Strods.

Pieaugot draudzes locekļu skaitam, tika domāts arī par sava dievnama celtniecību. 1935. gaadā pēc arhitekta P. Pavlova izstrādātā projekta aizsākās Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas celtniecības darbi, kurus uzraudzīja tēvs Juris Kārkle (1893–1972), bet 1937. gada 6. decembrī to iesvētīja Latvijas Mariāņu kongregācijas priors Benedikts Skrinda (1868–1947).

Dievnams pārdzīvojis gan Otro pasaules karu, gan padomju okupācijas gadus un kļuvis par vienu no Rēzeknes centra nozīmīgākajiem vēsturiskajiem simboliem. Vēstures mirkļu pieturā piedalīsies Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas priesteris Pāvels Zeile un citi mariāņu tēvi, ar kuriem kopā varēs iepazīt dievnama un Latvijas Mariāņu kongregācijas vēsturi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+