Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
22. augusts, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Vēstures rēgi mūsdienu vajadzībām (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kā zināms, “vēsturi diktē uzvarētāji”. Tas nenozīmē, ka tāpēc tā uzreiz kļūst nepatiesa, tomēr pat nemelojot vienmēr var uzsvērt atsevišķas nianses, bet citas – izlaist, aizmirst. Tāpat var radīt atšķirīgu emocionālo fonu vienam un tam pašam notikumam. Pēdējās dienās plaši tiek apspriestas sadursmes ASV, kur atdzīvojušies dažādi vēstures rēgi. Lai gan runa nav par vēsturi, bet par seno notikumu interpretāciju mūsdienu politiskajām vajadzībām.

Amerikas Pilsoņu karā (1861 – 1865) “konfederāti” jeb “dienvidnieki” (oficiāli – Amerikas Valstu Konfederācija jeb 11 Dienvidu štati) zaudēja, tāpēc arī vēsturē dominē “ziemeļnieku” (“Savienības”) pozīcija. Laika gaitā arvien vairāk nostiprinājies mīts, ka kara galvenais, gandrīz vai vienīgais iemesls bija verdzības atcelšana, kuru “dienvidnieki” vēlējās saglabāt, bet progresīvie “ziemeļnieki” mēģināja atcelt, tāpēc izcēlās konflikts, kas pārauga karā. Taču tā ir tikai daļa no stāsta. Domstarpības vispirms radās par jauniegūtajām zemēm (pašreizējā Teksasa, Kalifornija, Ņūmeksika u. c.) un tālāko ekonomisko attīstību (lauksaimniecība pret rūpniecību), bet vēlāk – par valsts vienotību. Ar laiku verdzības atcelšanas jautājums tiešām kļuva būtisks šajās politiskajās sadursmēs, un Pilsoņu kara iznākumā tas arī notika, bet ne jau tāpēc, ka “ziemeļnieki” tolaik būtu lieli cilvēktiesību un rasu līdztiesības cīnītāji. Viņu vidū bija daudz rasistu, kuri pat uzskatīja, ka pēc verdzības atcelšanas visus meln-ādainos vajag izsūtīt no Amerikas. Reti tiek uzsvērts, ka arī prezidents Abrahams Linkolns savos politiskajos uzskatos bija diezgan rasistisks. No mūsdienu politiskā viedokļa tas nepavisam nav izdevīgi, jo tad izrādītos, ka šobrīd ASV būtu jādiskutē ne vien par ģenerāļa Roberta Lī un citu “dienvidnieku” militāro līderu pieminekļu novākšanu, bet arī par Linkolna un citu it kā “pareizo” politiķu lomas pārskatīšanu. Tas, protams, Amerikai nav vajadzīgs. Bet tāpat it kā nebūtu vajadzības tagad karot ar ģenerāļa Lī statujām. Kāpēc tad tas notiek?

Centieni vienkāršot vēsturiskos notikumus bieži ir ērti politiskajai varai un interešu grupām, taču sekas ne vienmēr ir paredzamas. Pie kā tas novedis – aizvadītajā nedēļā varēja pārliecināties nelielā Virdžīnijas štata pilsētā Šarlotsvilā, kur notika sadursmes starp diviem pretēju uzskatu paudējiem – vieni izgāja protestēt pret ģenerāļa Lī statujas novākšanas ieceri, otri protestēja pret rasismu. Iznākums bija asiņains, jo viens no rasistiem ietriecies politisko pretinieku pūlī ar auto.

Mūsdienu radikālajām politiskajām grupām vajag kādus simbolus, un ideoloģiskās klišejas viņiem tos laipni piedāvā – lūk, “dienvidnieki” cīnījās par verdzības saglabāšanu, tātad savējie. Uz to jau tālāk reaģē dažādas liberālās grupas un radikālās meln-ādaino organizācijas – kā tas nākas, ka Amerikas pilsētās publiski stāv “rasistu” pieminekļi – nojaukt tos, steidzīgi! Politkorektuma vārdā vara reaģē un izpilda šīs prasības, kas abas pretēji noskaņotās grupas izved ielās, un saspīlējums tikai pieaug. Pa vidu parādās arī citi vēstures rēgi, piemēram, Hitlera pielūdzēji – izrādās, arī tādi ASV ir.

Interesantākais, ka medijos galvenie pārmetumi par pašreizējo situāciju tiek veltīti ASV prezidentam Donaldam Trampam, jo tiek apgalvots, ka tieši viņš radikālās labējās kustības esot iedrošinājis, bet ar pirmsvēlēšanu izteikumiem saniknojis feministes, kreisos, melnādainos un citus. Bet tas drīzāk ir mēģinājums uzdot vēlamo par esošo, jo saspīlējums veidojās jau iepriekšējos gados (vairāki melnādaino nemieri dažādās ASV pilsētās bija Obamas prezidentūras laikā), un diez vai situāciju tā vienkārši nomierinātu Hilarijas Klintones ievēlēšana. Drīzāk gan secība ir cita – tas, ka Tramps guva panākumus vēlēšanās, parādīja iepriekšējās varas nespēju kompleksi risināt šīs problēmas.

Trampam tiek pārmests, ka pēc Šarlotsvilas viņš neesot izteicis “pareizos” nosodījuma vārdus. Proti, sākotnēji nosodījis abas nemiernieku puses, lai gan vajadzējis visu nepatiku paust tikai par vienu. Vai tiešām? Ilgu laiku politikā valdošais tonis ir noteicis, ka uz labējo radikāļu izgājieniem jāreaģē asi un nekavējoties, bet kreiso radikāļu – dažādu anarhistu un citu grupējumu – izraisītajiem grautiņiem jāizturas iecietīgi. Tas gan vairāk raksturīgs Eiropai un parādījās arī nesen Vācijas pilsētā Hamburgā notiekošajos protestos G20 sanāksmes laikā, kur vardarbību un haosu bija izraisījuši tieši kreisie, bet politiskā reakcija bija diezgan maiga. Sak, tas jau piederas pie lietas.

Ja runā par pagātnes rēgiem, jāteic, ka pēc Šarlotsvilas daudzi atcerējās pagājušā gadsimta 30. gadu Vāciju un to, kā pie varas nāca nacisti. Tas šķiet pamatīgs pārspīlējums. Protams, ja atceras, ka pirms Hitlera nākšanas pie varas Vācijā bieža parādība bija ielu kaujas starp nacistiem un komunistiem, tad kaut ko kopīgu var atrast. Bet tāpat kā ar ASV Pilsoņu karu – nav nekāda iemesla šīs interpretācijas stiept uz mūsdienām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ja kāds dodas ielās, lai rīkotu grautiņus, tad ir pilnīgi vienalga, kādus politiskos uzskatus te pārstāv. Respektīvi ir vienalga ar kādu domu tika iemests ķieģelis skatlogā vai nodzedzināta mašīna – kaitējums ir nodarīts. Un valsts varai ir jābūt pietiekami izlēmīgai un korektai, lai sodītu abu pušu nemierniekus vienādi. Tad pilsoņi sāks uzticēties valsts varai.

  2. Viens labs, vajadzīgs un pareizs raksts.

  3. Vairāk šādu analītisku skaidrojošu rakstu ar vēstures piemēru skaidrojumiem kaut arī korekti ieturēts, jo kā zināms arī žurnālistikā ir cenzūra un dienestu nolikumi par zināmu tēmu tabū…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+