Vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Senioru dienu 0
Svētdien, 29. aprīlī plkst. 14 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs aicina visu paaudžu interesentus uz Senioru dienas programmu “Kā seni sadzīves priekšmeti un apģērbi atdzimst 21. gadsimtā – restauratoru mākslas spēks”, LA.lv uzzināja muzejā.
Kolonnu zālē, muzeja Restaurācijas nodaļas tekstiliju restauratores Ramonas Gailītes prezentācijā “Tekstiliju restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā – toreiz bija un šodien ir” stāstījums savīsies ar unikālu vizuālo liecību demonstrējumu.
Kā notiek tekstiliju restaurācijas process? Restauratore Ramona Gailīte atklās šo brīnumaino pārvērtību procesu “no virtuves puses”, kas tiek veikts diendienā ar lielu koncentrēšanos un pacietību, lai rezultāts būtu apbrīnas vērts. Restauratora darbnīcā laikam ir savs ritējums. Tekstiliju restauratora prasmju arsenālā ir gan detektīva, gan zinātnieka, gan modes dizainera, gan etnogrāfijas pētnieka, gan šuvēja, gan rokdarbnieka, gan vēl virkne citu iemaņu un zināšanu, lai, piemēram, 18. gadsimta kleita vai 17. gadsimta arheoloģiskajā zemes slānī atrasts cimds, pēc mēnešiem ilga darba, varētu iezaigoties savā pirmatnējā krāšņumā kā aizgājušo laiku vēstījums 21. gadsimta cilvēkam.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja tekstiliju, tērpu un aksesuāru kolekcijās tiek glabāti vairāk kā 900 vienību – tie ir sieviešu, vīriešu un bērnu apģērbi, aksesuāri – cepures, cimdi, zeķes, lakati, šalles, kabatlakatiņi, kā arī apavi ar tekstiliju pielietojumu un interjera priekšmeti – galdauti, paklāji, utt. Arī arheoloģijas krājumā ir tekstilijas – arheoloģisko audumu fragmenti, adīti cimdi, zeķes, kas, pateicoties restauratores prasmei, ir apskatāmi arī ekspozīcijā. Tekstiliju restauratore Ramona Gailīte vairāku desmitu gadu garumā ir iedevusi jaunu dzīvi vairāk kā simts vēsturisko informāciju nesošiem priekšmetiem – tekstilijām. Par to būs īpašais Senioru dienas stāsts.
Apmēram 90% no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā glabātajām tekstilijām sākotnēji ir aktīvi lietotas sadzīvē. Muzejā tās nonākušas pa dažādiem ceļiem – katrai ir savs, īpašs stāsts. Tekstilijas kā kultūras mantojuma daļa sniedz materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tām ir arheoloģijas, etnogrāfijas, vēstures un mākslas vēstures nozīme – tās ir unikālas liecību par laikmeta, no kura tās nāk, dzīvesveidu, kā arī par izmantotajiem materiāliem, šūšanas tehniku un modes tendencēm.
Eiropas Tekstilizstrādājumu asociācijas manifestā teikts: “Tekstils nav tikai audums, tas ir nepieciešams cilvēcisks elements dabas vielmaiņā; gluži tāpat kā lauksaimniecība un arhitektūra – cilvēka dzīves organizācijas mediji, kā valoda, mūzika un matemātika. Tā formas un saturs, tā tehniskais un rituālais lietojums atspoguļo kultūras attīstības līmeni.”
