Vēsturiskās koka būves. “LA” lasītāji iepazīst koka arhitektūras mantojumu 0
“LA” konkursa “Vēsturiskas durvis” dalībnieki pagājšnedēļ tikās koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”, kur nule atklāta jauna fotoizstāde par Grīziņkalna koka apbūvi. Te notika iepazīšanās ar koka arhitektūras mantojumu, bija iespēja saņemt konsultāciju par savu īpašumu vēsturisko vērtību saglabāšanu, bet aktīvākie saņēma balvas par dalību konkursā. “LA” lasītājiem bija iespēja ne vien klausīties vēsturnieka Vladimira Eihenbauma interesanto un izzinošo stāstījumu par koka apbūves arhitektūru, vēsturisko māju saglabāšanas un renovēšanas iespējām, bet arī dalīties pieredzē un uzklausīt padomus, kā labāk uzturēt un atjaunot savu īpašumu. Vladimirs Eihenbaums komentēja katru konkursam iesūtīto darbu, izsmeļoši komentējot katras ēkas vēsturisko durvju tapšanas laika raksturīgās iezīmes un veco meistaru prasmes.
Fotoizstāde par Grīziņkalna koka apbūvi ar paša vēsturnieka komentāriem visiem bija kā saistoša novadpētniecības ekskursija. Pirmās ēkas Grīziņkalna rajonā bija pavisam vienkāršas, rūtotie logi atradās ļoti zemu, jo cilvēki ekonomēja siltumu un stiklu, stāsta V. Eihenbaums, norādot uz fotogrāfijā redzamo māju Zvaigžņu ielā 19. Savukārt Laboratorijas ielas 13. nams, kura sētu aizsedz augsts žogs ar vārtiem, norāda, ka dzīvošanai šis rajons bijis diezgan bīstams, jo te vakaros sirojuši no Vitebskas guberņas sabraukušie ļaudis, kuri paši dzīvojuši teltīs. Tāpēc vietējie savu īpašumu aizsargājuši, virs vārtiem sadzenot pat naglas vai stikla lauskas, bet mājām, protams, bija pamatīgi slēģi. Grīziņkalnā saglabājusies arī viena 1903. gadā Šveices stilā celta dārznieka māja J. Asara ielā 24, kamēr citas koka būves 1917. gadā nodedzinātas. Lai sniegtu ieskatu, kā agrāk šajā rajonā dzīvojuši strādnieki, vēsturnieks izrāda muzeja ekspozīciju centrā “Koka Rīga”. Strādnieku kazarmu nelielie dzīvokļi iekārtoti atbilstoši laikam: 19. gs. otrās puses dzīvoklītis bez elektrības, interjera priekšmeti, mēbeles un liecības no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām, kā arī sešdesmito gadu iedzīve ar raksturīgajām iezīmēm. Aplūkojot senos meistaru darbarīkus, kas arī atraduši vietu muzeja telpās, nāk prātā, ka Latvijas laukos un pilsētās ir ne viena vien māja, kur saimnieki ar aizrautību ierīkojuši vēsturisku priekšmetu ekspozīcijas, ko parādīt draugiem un viesiem. Daudzi senču mantojuma cienītāji arī centušies atjaunot vēsturiskās ēkas sākotnējā veidolā, nevis visu nomainīt ar sintētiskiem moderniem materiāliem. Tādējādi arī pašiem ir iespēja ne vien dzīvot videi draudzīgāk un veselīgāk, bet arī atklāt kādu veco meistaru knifu mājas konstrukciju vai mēbeļu gatavošanā.
“LA” lasītāju tikšanās parādīja, ka daudziem rūp veco būvju šarma saglabāšana, kā arī savu senču māju vēstures lappušu pētīšana. Tāpēc “Latvijas Avīzes” tematiskajās lappusēs “Māja. Vide” drīzumā lasīsiet jaunu rakstu sēriju – “Senču mājas starojums”. Dosimies ciemos uz mājām, kur saimnieki glabā un godā seno ēku mantojumu un noskaņu, atjauno vecos logus, durvis, verandas, lieveņus. Gaidīsim arī vēstules no jums, “LA” lasītāji, ja jums zināmas šādas mājas un to saimnieki, varbūt arī paši piederat pie tādiem… Rakstiet: “Māja. Vide”, “Latvijas Avīze”, Dzirnavu 21, Rīga LV-1010 vai elektroniski: [email protected].
