Latvijā
Novados

Vēsturiskās vērtības sargās jauns jumts0


Aizputes baznīca.
Aizputes baznīca.
Foto: Vivanta Volkova

Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskā draudzes baznīcā šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi – jumtam tiek likti jauni dakstiņi, kā tas vēsturiski bijis senāk – pirms padomjlaiku šīfera perioda. Taču pirms jauna seguma uzklāšanas tika pieņemts lēmums, ka nav saimnieciski jaunos dakstiņus likt uz jumta konstrukcijām, kas daudzviet sapuvušas un bojātas. Tāpēc sijas vajadzīgajās vietās ir protezētas, nomainītas satrupējušās lielās ozolkoka mūrlatas. Apjomīgie rekonstrukcijas darbi notiek, pateicoties finansējuma piesaistei no baltvācu Apvienotajiem Kurzemes fondiem (Vereinigte Kurlandische Stiftungen), palīdzējusi Aizputes novada dome, kā arī Ņūbransvikas un Leikvudas draudzes ASV.

Ar viduslaiku vēstures elpu

Mācītājs Varis Bitenieks atgādina, ka jaunais jumts sargās baznīcas unikālās vērtības. Te atrodas slavenā latviešu gleznotāja Augusta Annusa 1962. gadā tapusī altārglezna Bukskauntijas latviešu draudzei. Baznīcā glabājas pēdējā Kurzemes katoļu bīskapa Heinriha fon Bazedova kapaplāksne ar viņa dzimtas heraldiku. Tāpat liels dārgums ir ērģeles, kas savulaik būvētas (1904–1907) par baltvācu muižnieku ziedojumiem un ir vienas no piecām Latvijā esošajām Sauera firmas ērģelēm, turklāt tās ir teicamā tehniskā stāvoklī.

Mācītājs izrāda baznīcu un stāsta, ka Aizputē nav citas tik vecas ēkas (ja nu vienīgi ordeņa pils, kas diemžēl iet bojā), kuras mūri glabā vēstures liecības jau no viduslaikiem. Liela daļa sienu ir mūrētas 14.,15. gadsimtā, kad te tapa Kurzemes bīskapa Doma baznīca. Pagājušajā gadā, kad sāka noņemt veco padrupušo apmetuma slāni, virs agrākās arkveida ieejas baznīcā atklājās konsekrācijas krusta zīmējums. Mākslinieciskā izpēte liecina, ka pašreizējais baznīcas izskats radies 1856.–60. gados, un, visticamāk, krusts jau tolaik bijis aizkrāsots. Speciālisti min, ka zīmējumi, iespējams, var būt pa visu sienu.

Tornī mācītājs rāda galda virsmu, uzraksts liecina, ka 1934. gadā tas bijis latviešu draudzes īpašums. Tolaik atsevišķi pastāvēja vēl vācu draudze, kam bija savs mācītājs. Viņa dēli Aizputi uzskatīja par savu dzimteni un 90.-os gados atgriezās šeit – Haralds fon Hiršheids kļuva par izdevēju (tagad mūžībā), savukārt ar Arnoldu fon Hiršheidu mācītājs Varis Bitenieks sarakstās, viņš daudz palīdzējis draudzei.

Aizputes baznīcas atjaunošana.

Vecmeistaru tēsta jumta konstrukcija

Lai redzētu apjomīgos un komplicētos darbus baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanā, arhitekts Aldis Orniņš aicina kāpt bēniņu stāvā, taču atgādina, ka uz visu objektu jāraugās kompleksi. Lai jumts kalpotu ilgu laiku, jāremontē arī mūri un jo īpaši koka kolonnas, kas redzamas plašajā draudzes telpā un paceļas cauri bēniņiem līdz jumta konstrukcijām. Kolonnas apakšējā daļā ir ieģērbtas un balstītas uz mūra pamatni, kur nav hidroizolācijas, tāpēc tās ir bēdīgā stāvoklī.

Mācītājs stāsta, ka arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē, ko veica būvarheologs Juris Zviedrāns, noskaidrojās, ka tagadējā jumta varenā konstrukcija tapusi 1699. gadā. Ar cirvi tēstas sijas un konstrukciju mezgli. Arhitekts skaidro: uz mūrlatām ir sijas, uz tām savukārt gulstas apakšējie guļbaļķi, uz kuriem balstās viss jumts. Viņaprāt, senie meistari koka konstrukcijas veidojuši ar rezervi – uzskatāms piemērs ir vietās, kur kāds posms tiek izzāģēts, taču jumts nesabrūk, tas turējies par spīti tam, ka vēsture un laiks vēl daudz ko demontējuši. Tagad jumta konstrukcijas koki, sijas vajadzīgajās vietās ir protezētas, nomainītas satrupējušās lielās ozolkoka mūrlatas. Lai to paveiktu, grīda atbrīvota no mālu seguma, izņemts un pēc tam nomainīts dēļu klājs, no ārpuses noņemtas dzegas utt.

Vienā daļā darbi jau pabeigti, un pašlaik speciālisti strādā otrajā zonā. Būvdarbu vadītājs Andrejs Safonovs teic: “Es te eju pa nezināmu ceļu, bet nākamajos simts gados remontēt būs vieglāk.” Viņš gādā, lai kritiskākajās vietās detaļas, ja tās būs satrunējušas, bojātas, varētu vieglāk nomainīt, jo jaunie fragmenti ir pieskrūvēti. Zāģējot pamatīgos baļķus, kas gadu gaitā esot kļuvuši cietāki pat par ozolu, Andrejs jau darbina trešo zāģi – dzirksteles vien lec…

Atgriezt agrāko veidolu

Būvdarbu vadītājs teic, ka viņiem gribas ēkai atgriezt agrāko veidolu: “Tos laika gaitā radušos “augoņus”, tostarp nevajadzīgi sabetonēto, tagad ir iespēja likvidēt.” Padomju laikā baznīcai piebūvēta kurinātava, no kuras augšup pacēlās skurstenis. Toreiz bija izdomājuši ielikt divus kaloriferus un piesildīt visu 8000 m3 lielo baznīcu, taču tas, protams, neizdevās, jo griesti ir aptuveni 8 m augstumā un viss siltais gaiss pacēlās augšup. Pēc divreizējas iedarbināšanas visu vākuši nost.

Toties dūmvada mūrējums dāvinājis kādu atradumu – iebetonētu vēsturisko kores dakstiņu, uz kura tā gatavotājs savilcis svītru rakstus un gar apakšmalu – zvaigznītes. Pārējie dakstiņi aizgājuši nebūtībā. “Vecie dakstiņi bija vietējo mazo ķieģeļu cepļu meistaru roku darbs, un mūsdienu izpratnē neaprakstāma vērtība – katram kores dakstiņam tika ar pirkstiem vai roku veidots kāds ornamentāls raksts, malām iespiedumi ar dakšu, līdzīgi kā pīrāgam, vai arī ar pirkstiem izspaidīta mala kā vāzei,” sajūsmināts stāsta arhitekts. Piegājis pie sarindotajiem jaunajiem dakstiņiem, viņš paklaudzina tos: labi skan. Ja čabētu, tad tas liecinātu par plaisām un tādus nevarētu likt. Andrejs Safonovs atgādina, ka māla dakstiņus ik pēc 33–35 gadiem ir jāpārkrāmē – noņem, nomazgā, pāršķiro un liek atpakaļ, papildinot ar jauniem bojāto vietā.

Tagad lielāko daļu jumta jau klāj no Dānijas atvestie māla dakstiņi. Andrejs stāsta: “Darbus sākām pagājušā gada septembrī, un jau marta vidū bijām noslēguši pirmo lielāko daļu darbu – uzklājām 550 m² jumta. Otrajā daļā ir par 200 m² mazāk, bet te vairāk sarežģītu darbu un jāceļ arī augšā jaunā karnīze. To galdnieks Kuldīgā taisīs no ozola 40 m garumā, tā svērs 350 kg, bet uzcelsim ar vinčām, ko esam jau izmēģinājuši, laižot lejā vecās karnīzes.”

Andrejam rokās papīra lapa, kur sazīmēts un sarakstīts, kas izdarīts, kas nomainīts un kas vēl plānots. Pēc viņa aplēsēm, jumta konstrukciju renovācijai un jauno dakstiņu uzklāšanai vajadzīgi nepilni 141 000 eiro, rēķinot uz 1000 m², tātad izmaksas ir 150 eiro/m². Viņaprāt, salīdzinājumā ar cenām tagadējos celtniecības objektos šī grandiozā darba tāme ir pieticīga, tiesa, arī tā draudzei ir liela, tāpēc labi, ka izdevies piesaistīt sponsorus.

Atbalsts no Vācijas, Amerikas un pašvaldības

Mācītājs Varis Bitenieks priecīgs, ka izdevies atrast labus būvdarbu veicējus, jo sarunās ar finansiālajiem atbalstītājiem no Vācijas – Apvienotajiem Kurzemes fondiem, kas jau palīdzēja tikt pie jauna jumta kaimiņos esošajām Valtaiķu un Apriķu baznīcām, – būtisks nosacījums bija, lai speciālisti būtu ar pieredzi. Kuldīgas arhitektam Aldim Orniņam, kurš kopā ar būvinženieri Vitāliju Svenču veic Aizputes baznīcas jumta remontdarbu būvuzraudzību, ir pieredze Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā, bijis daudz objektu rekonstrukciju. Katrs no tiem ir arī interesants pētniecisks darbs, kur neizpaliek negaidīti atklājumi un jāmeklē specifiski risinājumi.

Arhitekts savukārt uzteic Andreja Safonova brigādi, kurā ir centīgi un pieredzējuši vīri, kas lielākoties darbojas pie jumtiem. Andrejs lasa lekcijas BUTS Kuldīgas filiālē un kā uz muzeju ved šurp rādīt uzskatāmus piemērus visām konstrukcijām. Baznīcas ir lielisks objekts, kur parādīt dažādu vēstures laikposmu liecības un seno meistaru roku darbu.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
FOTO: Rīga nosvin 818. dzimšanas dienu
9 stundas
GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
11 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Pa ceļam uz Roņu salu pazūd pieredzējis laivotājs Aigis Auders
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Siguldā autoceļš draud ieslīdēt Gaujā 1
9 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Jaunākā sinoptiķu prognoze 7 dienām: kas gaidāms nedēļas sākumā un beigās
13 stundas
Barbara Ālīte
Latvijā
Latvijas tuvumā manīta Krievijas armijas zemūdene, velkonis un korvete 1
8 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Samoilovs un Šmēdiņš izcili, Maskavā atkal skan Latvijas himna
10 stundas