Vēsturniece: Baltijas republikas nebija «diedelnieces» 0
Baltijas padomju republikas Padomju Savienības kopbudžetā ieguldīja vairāk, nekā no tā saņēma, līdz ar to pretēji mūsdienu Krievijas sabiedrības daļas uzskatam tās nebija dotējamas “diedelnieces”. Šo patiesību tagad apstiprina pašu Krievijas vēsturnieku un arhīvistu grupa, kas sagatavojusi vērienīgu dokumentu krājumu par Baltijas ekonomiskajām attiecībām ar “centru”.
“Nav taisnība tiem, kuri uzskata, ka savienības centrs ekspluatēja šo reģionu un tā darbaspēka un dabas resursus. Taču nav taisnība arī tiem, kuri uzskata, ka augsto dzīves līmeni Baltijas republikas sasniedza, tikai pateicoties lieliem centra ieguldījumiem,” Krievijas laikrakstam “Izvestija” otrdien, 9. oktobrī, norādījusi Latvijas vēsturniekiem labi pazīstamā vēstures zinātņu doktore Jeļena Zubkova. Pēc viņas teiktā, darbs pie Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta un Krievijas Federālās arhīvu aģentūras speciālistu gatavotā dokumentu krājuma ilgst jau pusotru gadu un tipogrāfijā tas nonāks nākamgad. Ap 600 krājumā iekļauto dokumentu attieksies uz 1953. – 1964. gadu jeb Ņikitas Hruščova varas laiku PSRS. Grāmatā būšot arī pavisam nesen atslepenoti materiāli no Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas arhīva. “Dokumenti palīdzēs ne tikai tiem vēsturniekiem, kas nodarbojas ar taisnīguma atjaunošanu, bet arī dažādajām Baltijas valstu komisijām, kas nodarbojas ar “padomju okupācijas” (avīzes tekstā pēdiņās. – Aut.) zaudējumu uzskaiti,” apgalvo “Izvestija”. Tiek arī uzsvērts, ka krājuma saturs, bez šaubām, ir ārpolitiski aktuāls, taču vienlaikus “zinātnisks”, tātad neitrāls. Krievijas vēstures institūta pārstāve Zubkova publikācijā ieņem samierniecisku nostāju, liekot noprast, ka taisnība strīdā, kurš kuram parādā, nav ne vieniem, ne otriem, jo, lai arī baltieši PSRS bijuši citu republiku ekonomiskie sponsori, toties statistiski dzīves līmenis Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bijis augstāks.
Piemēram, 1956. gadā nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju vidēji PSRS bijis 535 rubļi, kamēr Latvijas PSR – 647 rubļi, Igaunijas PSR – 636 rubļi, bet Lietuvas PSR gan zemāks – 459 rubļi. Kas attiecas uz ieguldījumu proporciju, tad minētajā gadā Latvijas devums PSRS budžetā veidojis 1,2%, kamēr atpakaļ no budžeta saņemtā īpatsvars bijis vien 0,7%. Līdzīga proporcija saglabājusies arī 60. – 70. gados.
Stāstot par ekonomisko lēmumu pieņemšanas sistēmu, Jeļena Zubkova apgalvo, ka lielos projektus “centrs” republikām neesot uzspiedis un tos Maskavā lielākoties centušies “izsist” paši republiku vadītāji. Latvieši joprojām nevarot piedot Maskavai Pļaviņu HES celtniecību, kas pazudinājusi daudzas kultūrvēstures un dabas vērtības, taču: “Tā bija republikas varas iniciatīva, jo republikai katastrofāli pietrūka elektroenerģijas. HES celtniecība ir dārga lieta, tomēr centrs panāca pretim [Latvijas PSR varai], šis objekts tika ieplānots un uzcelts.”
“Tur nu gan es gribētu Zubkovai iebilst,” lūgts komentēt šo apgalvojumu,”LA” saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš, kurš pētījis ekonomiskos procesus padomju Latvijā. “Atcerēsimies, ka tas vēl bija poststaļinisma laiks ar attiecīgiem lēmumiem. Lai arī energoresursu tiešām trūka, Latvijas PSR valdības līmenī tika lemts, ka HES nebūvēs, jo tas iznīcinās ievērojamu kultūrvēsturisko mantojumu; atzinumu par nelietderību deva arī zinātnieki.
Ja var ticēt atmiņu rakstītājiem, tad arī pats Hruščovs piekritis, ka labāk HES nebūvēt, ja tautā tam nav vienprātīga atbalsta. Taču tad nāca 1959. gads – nacionālkomunistu sagrāve; pie varas nonākušie strauji atgriezās pie industrializācijas, un, protams, tika pasteidzināta HES celtniecība,” teic vēsturnieks.
Gatis Krūmiņš atzīst, ka kopumā ir patīkami pārsteigts par Zubkovas un viņas kolēģu secinājumiem gatavotajā darbā, taču pozīcijai “paši gribējāt” gan nevar piekrist: “Latviju padomju laikā vadīja naidīga režīma ielikteņi, pat avīžu redaktorus apstiprināja Maskavā. Ja mēs sākam runāt, ka “paši jau jūs to visu gribējāt”, tad ātri varam nonākt pie tā, ka arī 1940. gadā mēs paši gribējām iestāties PSRS, jo bija taču vēlēšanas un lēmumu pieņēma it kā ievēlēts parlaments.”
