Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Kompartijas nomenklatūrā bija kā spēlē “Cirks”
. Saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri (19)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Jo tālāk padomju laiks, jo vēsturniekiem un tāpat sabiedrībai aizvien grūtāk orientēties padomju kompartijas nomenklatūras un hierarhijas džungļos. Kas bija un ko darīja Latvijas kompartijas (LKP) centrālkomiteja (CK) ar tās dažāda ranga sekretāriem? Cik varens bija CK birojs? Kādi ļaudis tur darbojās? Vēstures doktore, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece DAINA BLEIERE drīzumā pabeigs darbu pie zinātniskiem komentāriem papildinātas biogrāfiskās vārdnīcas, kurā nosaukti visi LKP CK locekļi un kandidāti no 1940. līdz 1990. gada beigām, ieskaitot Alfrēdu Rubiku. Grāmatā būs aprakstītas arī visu CK sekretāru, CK nodaļu vadītāju un CK biroja locekļu un kandidātu biogrāfijas, kopsummā teju 200. Būs dots raksturojums, kā darbojās PSRS kompartija un kāda bija Latvijas kompartijas centrālkomitejas struktūra. “Galvenajos vilcienos esmu pabeigusi, bet vēl ir ļoti daudz visādu šķietamu sīkumu, kuru nepieciešamību apjautu darba gaitā,” sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi teic vēsturniece. Kad zinātniskais darbs būs galā, vēl nāksies meklēt sponsorus grāmatas izdošanai, jo valsts pasūtījumu programma “Nacionālā identitāte” paredz līdzekļus tikai pašam pētījumam, ne tā izdošanai.

– Ap 200 personu piecdesmit gadu laikā – tas ir maz. Tas nozīmē, ka LKP CK bijis ļoti stabils sastāvs?


D. Bleiere: – Ir atšķirība starp CK aparāta darbiniekiem un vēlētajiem orgāniem. Aparāta darbinieki 40. – 60. gados un 80. gados mainījās diezgan bieži. Kas attiecas uz vēlētajiem orgāniem, kopējais CK locekļu skaits mainījās, bet birojā vidēji bija 13 locekļi un trīs četri kandidāti, militāristi.

– Un vēl darbaļaudis…


– Strādnieki tur parādījās 80. gadu sākumā. Bija tādi Ikaunieks, Ņukša. Pirms tam strādnieku birojā praktiski nebija. Biroja locekļi bija CK sekretāri, svarīgāko – propagandas un aģitācijas – nodaļu vadītāji, Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, Augstākās padomes (AP) prezidija priekšsēdētājs, Ministru padomes (MP) priekšsēdētājs un viņa pirmais vietnieks, arodbiedrības vadītājs un Baltijas kara apgabala pavēlnieks. Dažkārt birojā iekļāva arī vēl citas personas – komjaunatnes pirmo sekretāru, Valsts drošības komitejas priekšnieku, laikraksta “Sovetskaja Latvija” galveno redaktoru. Tā bija tā mainīgā biroja daļa. Viņu iekļaušana bija atkarīga no personīgā ietekmīguma. Piemēram, LPSR ZA viceprezidents Fricis Deglavs arī pēc aiziešanas no Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietas kādu laiku saglabāja biroja locekļa amatu, jo acīmredzot tika uzskatīts par tādu kā patriarhu, kuru nevar vienkārši tā izmest no vietas.

– Cik liels bija pašas CK locekļu skaits?


– Tas bija atkarīgs no Latvijas kompartijas biedru skaita. 1940. gadā bija pāri par 60, bet 80. gados jau ap 350. Pieaugot partijas biedru skaitam, pieauga arī CK locekļu un kandidātu skaits. 1940. gadā “darbaļaužu” CK vispār nebija, bet pēc kara tur parādījās atslēdznieki, mašīnisti, kolhoznieki, ārsti un tamlīdzīgi. Viņi sarak­stos parādījās un pazuda, parādījās un pazuda. Bija arī tādi pirmrindnieki, kas ilgi saglabāja savas vietas CK. Piemēram, slaucēja Marta Semule, divkārtējā Sociālistiskā darba varone. Šī parādīšanās un pazušana atklāja arī tobrīd prioritārās tautsaimniecības nozares. Ja tā bija kukurūzas audzēšana, tad noteikti CK vajadzēja kādu kukurūzas audzētāju; ja ķīmiskā rūpniecība, tad uzreiz parādījās, piemēram, Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināta galvenais inženieris. CK locekļu un kandidātu saraksti ir lieta, par ko sākotnēji domāju, ka tā ir tīrā formalitāte. Bet tad ieskatoties sapratu, ka tas ir ļoti labs analītiskais materiāls, kas lieliski parāda, kam karjera iet aug­šup, kam lejup; kuri no kandidātiem ļoti strauji kļūst par CK locekļiem un kuri pēkšņi pazūd no saraksta. Nomenklatūrā bija amati, kam tīri obligāti pienācās būt CK. Sekretāri, nodaļu vadītāji, MP priekšsēdētājs, viņa vietnieki, AP prezidija priekšsēdētājs, viņa pirmais vietnieks – viņiem CK pienācās būt pēc definīcijas. Bet bija vēl rajonu komiteju sekretāri. Rajonu Latvijas PSR bija daudz. Un tur parādās interesantas lietas. Daži rajonu komiteju sekretāri vienmēr bija tikai CK kandidāti, citi pacēlās un tad pazuda. Pašā augstākajā CK līmenī kadru mainība bija ļoti maza. Tas pats Arvīds Pelše – viņš LKP CK sekretārs bija 18 gadus, kamēr 1959. gadā kļuva par pirmo sekretāru. Tikmēr CK nodaļu un rajonu pirmo sekretāru līmenī kustība bija diezgan liela. Zināma stabilitāte tur iestājās no 60. gadu beigām līdz 80. gadiem, kad nodaļu vadītāji savos amatos ir pa desmit, piecpadsmit gadiem. Pirms tam kadru sijāšana bija lielāka.

Republikās no visas nomenklatūras tieši CK sekretāri bija tie, kas kotējās uz kopējās PSRS nomenklatūras fona. Ja republikai bija kādas problēmas, tad attiecīgās nozares ministrs attiecīgajā ministrijā Maskavā neko nevarēja panākt, jo viņu neņēma galvā. Bet par attiecīgo jomu atbildīgie CK sekretāri gan varēja ko atrisināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Bleiere nav kompetentākā persona šajā jomā. Ja viņa būtu bijusi laba pasniedzēja, gan jaunkāds students to viņai varētu nosponsorēt… Bet,… Tas tā nebija.

  2. Edge, ja esiet tik neapmierinata ar dzīvi, tad tur nav jāvaino ne Daina Bleiere, ne Feldmanis, ne citi vēsturnieki. Priecājos, ka ir kāds, kurš gatavs rakņāties pa šiem mēsliem – daudz pateicīgāk jau pētit kaut ko par Latvijas neatkarības laiku, kaut vai viduslaikiem, bet nesen pagātne ir jāsaprot.Tad varbūtu arī Jūs, Edge, sapratīsiet, ka tas bija laiks, kurš iznīcināja labākos un aktīvakos, nokāva cilvēkos ticību pašu spēkiem, iznīcināja māku saimniekot. Un te mēs esam – ar pospadomju mentalitāti apveltīti, gaidoši un raudoši

  3. Bijušie LPSR vēsturnieki feldmaņi, zundas u.c. bleieres arī savu rociņu pielikuši, lai “parazītu-liberastu” uzvaras gājienu Latvijā veicinātu. Līksmojiet, baudiet sasniegtā augļus: “Tautasdziesmās apdziedātais latviešu darba tikums mūsdienās ir mīts, jo darbs laukos vairs netiek uzskatīts par vērtību, un, lai arī dati liecina, ka bezdarbs ir augsts, tomēr saimnieki reģionos sūdzas par darbaroku trūkumu, intervijā [BNS,12.02.2012.] pastāstīja Latvijas Universitātes pētnieces Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško un Dace Dzenovska.”

    • To darba tikumu , kremļa dziedon , kurš slēpjas aiz angļu nika , samaitāja tavi maizestēvi pusgadsimtu ilgajā okupācijā , kad katrs centās par mazāku darbu saņemt biezāku rubli . kad zagšanu no darbavietas uzskatīja par goda lietu , kad slaucēji zaga lopbarību , lai būtu parko nopirkt ļergu , kad jebkura pieprasīta prece bija deficīts , ko varēja dabūt tikai pa blatu .. Vēl turpināt , čekistu tirliņ ?

      • Zagšana bija bonuss,to atļāvadarīt stukačiem un citām administrācijai pietuvinātam personam.Normāls cilvēks bez padomju varas atļaujas nevarēja pat naglu nopirkt.
        Vienreiz taču jāsāk parādīt komunistu sistēmas īstā seja,kura centās katru cilvēku padarīt vainīgu lai varētu ar viņiem manipulēt.

        • 300 000 jau projām, tāpēc vajag pasteigties ar rādīšanu – citādi vieni kampēji, oligarhi, miljonāri un eirokrātu-birokrātu šlakas pārstāvji būs jāiepriecina ar stāstiem par ceku un čeku.

  4. No sirds novēlu Bleieres kundzei veiksmi! Diemžēl, šubos, vai viņai izdosies sameklēt sponsorus. Jo! Nauda ir bijušjaiem komunistiem.
    P.S.: Starp citu, Ļeņins deva pavēles Dzeržinskim un nevis otreādi…
    P.P.S.: Ir vērts noskatīties k/f “Серые волки”, kur vienā epizodē Ņ.S.Hruščovs šausminās par to, ka Ļoņam ārzemju bankās ir noguldītas baigās summas, kur ir palikusi gaišā komunisma ideja?!

  5. Bija tāds godavīrs – Alberts Ikaunieks, Rīgas vagonu rūpnīcas frēzētājs, Darbaudzinātāju republikāniskās padomes priekšsēdētājs, kam Sociālistiskā Darba Varoņa ordeni par labi padarīta darba rezultātiem piešķīra. Gluži kā LA tik’ iecienītajam darbarūķim, kolchoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājam Jānim Blūmam:
    “– Kad 1951. gadā pārņēmu kolhozu, no govs slauca 900 litrus. Vienā gadā pacēlām uz 1100 litriem, otrā gadā pielikām vēl tūkstoti, kamēr slaukums sakāpa līdz 4500 – 5000 litriem gadā. Un kā tūkstoti paceļ, tā ordenis klāt. Tāda tolaik takse.” (Jānis Blūms: Godīgi sakot, es to esmu nopelnījis,LatvijasAvīze)

  6. Lieta tāda, ka kompartijas bosi un nomenklatūra jau toreiz dzīvoja komunismā – specveikali, specpoliklīnikas, specsanatorijas,spec medību lauki, spec., spec.,pat specrindas uz dzīvokļiem, automašīnām un jo lielāks komunists tu biji, jo vairāk privelēģiju tev piešķīra no kopējā katla. Tad otrā šķira bija dažādi ierēdņi, kur zēla un plauka “blata” un pazīšanās sistēma, jo bija taču pārtikas un rūpniecības un citu preču hronisks deficīts (Ulmanis lai pastāsta sīkāk,jo viņš tajā laikā arī bija kāds priekšnieks!). Un trešā šķira bija proletariāts, pārējie, kam sadalīja to, kas palika pāri. Netrūka starp tiem arī tādu, kas tāpat mēgināja šo to paņemt no šī kopīgā katla – fermā spēkbarību vai degvielu, jo
    sociālistiskais īpašums taču bija kopīgs! Nuja, kuru pieķēra , to sodīja par biedinājumu pārējiem. Tāpēc jau arī tā valsts izputēja, bet ir cilvēki, kas to līdz pat šodienai nav sapratuši.

    • “Latvijas sabiedrība ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu sabiedrību,…” Vita Matīsa, SKOLOTĀJU KONGRESS 2009. PLENĀRREFERĀTS – “VĒRTĪBU KRĪZE SKOLĀ UN SABIEDRĪBĀ.
      ================================================================
      Tagad 4.maija režīms neizputēs, jo Brisele un Vašingtona “valsts nozadzējus” ceļ augstos godos.

    • Kad Staļins uzzināja ,ka viens liels partijas boss bija uzcēlis sev greznu vasarnīcu uzprasījās ciemos.Boss ,laimē starodams ,vadoni uzņēma.Vadonis ,apskatījis apartamentus , teica ka te iznāktu labs bērnu dārzs.
      Nākošā dienā partijas boss steigā un bailēs pameta savu vasarnīcu.
      Jā partijas bosiem bija privilēģijas,bet viņi nebija miljonāri,bet kas sarausa kādu miljonu,tad tas bija rūpīgi jāslēpj un nedrīkstēja plātīties.Ja agrāk daļa partijnieku dzīvoja komunismā ,tad tagadējie miljonāri dzīvo leiputrijā.

  7. Cienu autori ,bet intervija praktiski neko nepasaka.Nevaru atrast atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem .Kas bija ? Ko darīja ? kā strādāja sistēma kuras smilšu graudiņi bija šie cilvēki.Jo atlidoja Hruščovs ,noelsās un skat ,klāt Pelše ,Berklāvs uz Krieviju un viss citādāk.Pelše uz Maskavu ,viņa vietā Krievijas latvietis Voss,tad tāda paša latvieša dēls Pugo. Bet kā un kāpēc izspraucās Vagris kuru nomainīja Rubiks ?Bet vispār CK un visa partijas struktūra izpildīja tikai un vienīgi komandas no Maskavas,tāds ideoloģisks pārraugs ,jo kongresi noteica politbiroja sklerotiķu iedomātos komunistiskos mērķus .Republiku uzdevums bija īstenot šos “sociālās labklājības “murgus.Valsti uzraudzīja KGB ,robežsardzi ieskaitot, bailēs turēja kara abgabalu militārā mašīna .Vietējo partijnieku lauciņam nekādu “sēklu”nebija .Sīki medību un zvejas prieciņi .un uh un ah -automašīna Volga ,ceļazīme uz sanatoriju vasarā. Ir skaidri jādefinē tautu verdzināšanas shēma ,tās realizācijas mehānisms un pārvaldības mašinērija kurā pat partijas vietējai nomenklatūrai bija visai nosacītas iespējas.

  8. Cirks aizbraucis, klauni apjukuši:”Es pat pašlaik nezinu, ko īsti var darīt, kad viens no Latvijas galvenajiem resursiem – mežs – milzīgās platībās pieder ārzemniekiem,» atzīst Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs.” (TvNET.lv,Raimonds Pauls: savus kokus pārdodam, bet somi ne,20.03.2014.)

  9. toreiz pie varas esošie nedrīkstēja apzagt valsti
    ========================
    Tas ir nesaprotami, kur rodas tādi idioti kā tu! Negribās pat vārdus tērēt, komjauniešu izdzimteni, lai apstrīdētu tavas izteiktās stulbības un melus, tikai piebildīšu, ka toreiz komunisti pat valsti bija nozaguši un zagšana bija totāla, tādi stulbeņi kā tu, ja nevarēja neko citu nozagt, tad zaga vismaz kombikormu un skārda spaiņus fermā.

    • “Valsts īpašums – visas padomju tautas kopīga manta – ir galvenais sociālistiskā īpašuma veids.(..)
      Zeme, tās dzīles,ūdeņi un meži ir vienīgi valsts īpašumā.” (LPSR Konstitūcijas 11.pants,1978.)
      ================================================================
      Valsti nozagt nevarēja pat teorētiski, tikai pārlikt no vienas kabatas citā. Ne velti jau jundzēni-brīvības juristi bojāri kā pirmo atcēla padomju Kriminālkodeksu un Konstitūciju;- tad varēja godmaņlaikos “kažokmetēji” izvērsties.

    • Atceros ka toreiz bija tāds PSRS zivsaimniecības ministrs Iškovs,kas pamanījās taisīt biznesu, sūtīdams uz ārzemēm melnos ikrus ,kas bija pildīti siļķu bundžās par ko viņam piesprieda nāves sodu nošaujot.
      ,,Zelta tiltus,, tajā laikā arī netaisīja.

    • Gandrīz jāsāk domāt , ka tādi tipi kā “edge” un “vērotājs” ir 5. kolonas ziķeri , kuri atstāti Latvijā ar uzdevumu skalot jauniešiem smadzenes , jo tiem vieglāk iestāstīt , cik labi bija dzīvot ļaunuma impērijā .

  10. Galvenā atšķirība starp PSRS laiku un tagadējo valdošo nomenklatūru ir tā ,ka toreiz pie varas esošie nedrīkstēja apzagt valsti ,bet tagad šāda ierobežojuma nav.Par to rūpējās OBHS ,kura vietā pašlaik ir traģikomiskais cirks – KNAB.

  11. Par “cirka” peripētijām varēja anekdotes sacerēt un gardi pasmietis,jo tas bij’ kā loģisks turpinājums līdz 1934.g. valdošajam partiju jampadracim. Šodienas “modernās demokrātijas”/amerikanizācijas apstākļos smiekli pat vecajiem “kažokmetējiem” nenāk:”Prezidents: Situācija koalīcijā atgādina vājprāta murgus”
    (TVNET.LV,28.03.2013.)

Draugiem Facebook Twitter Google+