Foto – Valdis Semjonovs

Kompartijas nomenklatūrā bija kā spēlē “Cirks”
. Saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri 19

Jo tālāk padomju laiks, jo vēsturniekiem un tāpat sabiedrībai aizvien grūtāk orientēties padomju kompartijas nomenklatūras un hierarhijas džungļos. Kas bija un ko darīja Latvijas kompartijas (LKP) centrālkomiteja (CK) ar tās dažāda ranga sekretāriem? Cik varens bija CK birojs? Kādi ļaudis tur darbojās? Vēstures doktore, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece DAINA BLEIERE drīzumā pabeigs darbu pie zinātniskiem komentāriem papildinātas biogrāfiskās vārdnīcas, kurā nosaukti visi LKP CK locekļi un kandidāti no 1940. līdz 1990. gada beigām, ieskaitot Alfrēdu Rubiku. Grāmatā būs aprakstītas arī visu CK sekretāru, CK nodaļu vadītāju un CK biroja locekļu un kandidātu biogrāfijas, kopsummā teju 200. Būs dots raksturojums, kā darbojās PSRS kompartija un kāda bija Latvijas kompartijas centrālkomitejas struktūra. “Galvenajos vilcienos esmu pabeigusi, bet vēl ir ļoti daudz visādu šķietamu sīkumu, kuru nepieciešamību apjautu darba gaitā,” sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi teic vēsturniece. Kad zinātniskais darbs būs galā, vēl nāksies meklēt sponsorus grāmatas izdošanai, jo valsts pasūtījumu programma “Nacionālā identitāte” paredz līdzekļus tikai pašam pētījumam, ne tā izdošanai.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

– Ap 200 personu piecdesmit gadu laikā – tas ir maz. Tas nozīmē, ka LKP CK bijis ļoti stabils sastāvs?


D. Bleiere: – Ir atšķirība starp CK aparāta darbiniekiem un vēlētajiem orgāniem. Aparāta darbinieki 40. – 60. gados un 80. gados mainījās diezgan bieži. Kas attiecas uz vēlētajiem orgāniem, kopējais CK locekļu skaits mainījās, bet birojā vidēji bija 13 locekļi un trīs četri kandidāti, militāristi.

– Un vēl darbaļaudis…


CITI ŠOBRĪD LASA

– Strādnieki tur parādījās 80. gadu sākumā. Bija tādi Ikaunieks, Ņukša. Pirms tam strādnieku birojā praktiski nebija. Biroja locekļi bija CK sekretāri, svarīgāko – propagandas un aģitācijas – nodaļu vadītāji, Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, Augstākās padomes (AP) prezidija priekšsēdētājs, Ministru padomes (MP) priekšsēdētājs un viņa pirmais vietnieks, arodbiedrības vadītājs un Baltijas kara apgabala pavēlnieks. Dažkārt birojā iekļāva arī vēl citas personas – komjaunatnes pirmo sekretāru, Valsts drošības komitejas priekšnieku, laikraksta “Sovetskaja Latvija” galveno redaktoru. Tā bija tā mainīgā biroja daļa. Viņu iekļaušana bija atkarīga no personīgā ietekmīguma. Piemēram, LPSR ZA viceprezidents Fricis Deglavs arī pēc aiziešanas no Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietas kādu laiku saglabāja biroja locekļa amatu, jo acīmredzot tika uzskatīts par tādu kā patriarhu, kuru nevar vienkārši tā izmest no vietas.

– Cik liels bija pašas CK locekļu skaits?


– Tas bija atkarīgs no Latvijas kompartijas biedru skaita. 1940. gadā bija pāri par 60, bet 80. gados jau ap 350. Pieaugot partijas biedru skaitam, pieauga arī CK locekļu un kandidātu skaits. 1940. gadā “darbaļaužu” CK vispār nebija, bet pēc kara tur parādījās atslēdznieki, mašīnisti, kolhoznieki, ārsti un tamlīdzīgi. Viņi sarak­stos parādījās un pazuda, parādījās un pazuda. Bija arī tādi pirmrindnieki, kas ilgi saglabāja savas vietas CK. Piemēram, slaucēja Marta Semule, divkārtējā Sociālistiskā darba varone. Šī parādīšanās un pazušana atklāja arī tobrīd prioritārās tautsaimniecības nozares. Ja tā bija kukurūzas audzēšana, tad noteikti CK vajadzēja kādu kukurūzas audzētāju; ja ķīmiskā rūpniecība, tad uzreiz parādījās, piemēram, Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināta galvenais inženieris. CK locekļu un kandidātu saraksti ir lieta, par ko sākotnēji domāju, ka tā ir tīrā formalitāte. Bet tad ieskatoties sapratu, ka tas ir ļoti labs analītiskais materiāls, kas lieliski parāda, kam karjera iet aug­šup, kam lejup; kuri no kandidātiem ļoti strauji kļūst par CK locekļiem un kuri pēkšņi pazūd no saraksta. Nomenklatūrā bija amati, kam tīri obligāti pienācās būt CK. Sekretāri, nodaļu vadītāji, MP priekšsēdētājs, viņa vietnieki, AP prezidija priekšsēdētājs, viņa pirmais vietnieks – viņiem CK pienācās būt pēc definīcijas. Bet bija vēl rajonu komiteju sekretāri. Rajonu Latvijas PSR bija daudz. Un tur parādās interesantas lietas. Daži rajonu komiteju sekretāri vienmēr bija tikai CK kandidāti, citi pacēlās un tad pazuda. Pašā augstākajā CK līmenī kadru mainība bija ļoti maza. Tas pats Arvīds Pelše – viņš LKP CK sekretārs bija 18 gadus, kamēr 1959. gadā kļuva par pirmo sekretāru. Tikmēr CK nodaļu un rajonu pirmo sekretāru līmenī kustība bija diezgan liela. Zināma stabilitāte tur iestājās no 60. gadu beigām līdz 80. gadiem, kad nodaļu vadītāji savos amatos ir pa desmit, piecpadsmit gadiem. Pirms tam kadru sijāšana bija lielāka.

Reklāma
Reklāma

Republikās no visas nomenklatūras tieši CK sekretāri bija tie, kas kotējās uz kopējās PSRS nomenklatūras fona. Ja republikai bija kādas problēmas, tad attiecīgās nozares ministrs attiecīgajā ministrijā Maskavā neko nevarēja panākt, jo viņu neņēma galvā. Bet par attiecīgo jomu atbildīgie CK sekretāri gan varēja ko atrisināt.