Vēsturniekam draud kriminālatbildība par vlasoviešu kustības pētīšanu 8
Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Sanktpēterburgā vēsturniekam Kirilam Aleksandrovam draud kriminālatbildība par doktora disertāciju “Krievijas Tautu atbrīvošanas komitejas (KONR) ģeneralitāte un virsnieku kadri 1943 – 1946. gadā”, vēsta Krievijas mediji.
Runa ir par disertāciju, kurā pirmo reizi PSRS un Krievijas vēstures pētniecībā analizēts, kas bija un no kurienes nāca virsnieki, kas Otrā pasaules kara gados dienēja ģenerāļa Andreja Vlasova armijā nacistiskās Vācijas pusē. Aleksandrovs šim mērķim izmantojis 180 brīvi izvēlētas vlasoviešu virsnieku biogrāfijas no Krievijas, Vācijas un ASV arhīviem.
Kirila Aleksandrova aizstāvēšanās Sanktpēterburgas Vēstures institūtā 1. martā bija pulcinājusi lielu interesentu pulku, tajā skaitā nacionālistiski noskaņotās sabiedriskās organizācijas “Narodnij sobor” biedrus, kas pieprasīja, lai Aleksandrova disertācijas saturs tiktu izskatīts prokuratūrā, jo tā saturs, iespējams, pārkāpjot Krievijas Federācijas kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par “publiskiem aicinājumiem agresīva kara sākšanai”. Šīs organizācijas vadītājs, kāda Krievijas Valsts domes deputāta palīgs Anatolijs Artjuhs atklāti paziņojis, ka nevēlas, lai tāda satura disertācijas vispār parādītos: “Es vēlos, lai šis cilvēks mainītu pētniecības tematu”.
Aleksandrs jau agrāk ir darbojies ar pētniecību vlasoviešu jomā un sarakstījis vairākas grāmatas. Uz žurnālistu jautājumu, vai viņš ir Vlasova piekritējs, vēsturnieks atbildējis, ka pasaulē tādu ir palicis labi ja desmit, bet viņš pats kā zinātnieks distancējas no jebkāda personiska viedokļa, simpātijām vai antipātijām šajā sakarā.
Mūsdienu Krievijai skandalozo disertāciju Kirils Aleksandrovs aizstāvēja ar 17 balsīm “par” un 1 “pret”, tādējādi grāds viņam tika piešķirts, tomēr iespējams, ka vēsturniekam var rasties problēmas Augstākajā atestācijas komisijā un prokuratūrā, kuras eksperti meklē pētījumā minētos “agresīvos aicinājumus”. Arī Sanktpēterburgas Vēstures institūta direktors Nikolajs Smirnovs vietējam laikrakstam “Fontanka” atzinis, ka jau pirms aizstāvēšanas uz viņu izdarīts bezprecedenta spiediens un bijuši arī aicinājumi “uz profilaktisku sarunu” no attiecīgu institūciju puses un priekšlikums “padomāt par institūta nākotni”.
Aleksandrova kolēģi neizslēdz, ka notiekošais ir saistāms ar faktu, ka vēsturnieks agrāk strādājis kopā ar Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta profesoru, arī vēsturnieku Andreju Zobovu, kurš 2014. gadā tika atlaists, jo atļāvās kritiski izteikties par Kremļa politiku Krimā un Ukrainā.
