Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Hroniskā finanšu bada rezultāts ir vēstures nozares degradācija

Foto - LETAFoto - LETA

Lai pievērstu deputātu uzmanību kritiskajam stāvoklim vēstures zinātnē, vakar akadēmisko vēsturnieku grupa iesniedza informējošu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijai, kā arī piedalījās tās sēdē. Padoms, kā izraut savu zinātnes nozari no nabadzības, vēsturniekiem bija gatavs: Valsts kultūrkapitāla fondā jāparedz jauna, īpaša sadaļa vēsturei.

Uz tikšanos ar deputātiem atnāca ap desmit vēsturnieku, kas pārstāvēja Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Okupācijas muzeju, LU Vēstures un filozofijas fakultāti, LU Latvijas Vēstures institūtu (LVI), Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrību. Piedalīties sēdē bija uzaicināti arī Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda delegāti. Ar stāvokli vēstures zinātnē politiķus iepazīstināja vēstures doktors Mārtiņš Mintaurs. Viņš norādīja uz gauži nepatīkamu faktu: finansējums vēstures zinātnei Latvijā gadiem ilgi ir vairākas reizes mazāks nekā citās Baltijas valstīs, bet hroniskā finanšu bada rezultāts ir nozares degradācija. Deputātiem tika atgādināts, ka vēsture ir ikvienas nācijas kultūras sastāvdaļa; vēstures izpratne veido piederības izjūtu valstij un vēsture pēdējā laikā kļuvusi stratēģiski nozīmīga, ko parādīja Krievijas piesauktie pseidovēsturiskie argumenti Krimas aneksijas brīdī. “Jo labāk sabiedrība zina savu vēsturi, jo spējīgāka kritiski izvērtēt savu vēsturisko pieredzi, jo mazākas iespējas politiskām manipulācijām ar šo sabiedrību,” uzsvēra Mintaurs.

Turpretim Latvijā vēstures zinātne šīs funkcijas pilnībā nespēj pildīt, jo netiek pienācīgi uzturēta. Krīze vērojama visos līmeņos. Latvijas Universitāti beigušie, ārzemēs studējušie zinātnieki maina specialitāti, jo atalgojums vēstures zinātnes laukā ir niecīgs. Jaunie speciālisti profesionālo vēsturnieku saimei pievienojas maz. “Izpaliekot stabilai un prognozējamai vēstures nozares finansējuma sistēmai, nav iespējams nodrošināt ne akadēmisku, ne populārzinātnisku publikāciju regulāru izdošanu latviešu valodā,” sacīja vēsturnieku pārstāvis. Turklāt problēmas nav publikāciju trūkumā, bet regulārajās grūtībās ar izdošanu. Pat tad, ja vēsturnieks ieguvis kādu atbalstu jeb grantu, līdzdarbojoties ārvalstu projektā, granti neparedz pētījuma izdošanu.

Nozares finansējums Baltijas valstīs vismazākais ir tieši Latvijā. “Tas, ko mēs redzam, ir stabila Latvijas atpalicība visos parametros,” komentēja vēsturnieks. LU LVI pētnieks vidēji “uz rokas” no valsts dotā bāzes finansējuma saņem ap 150 eiro, kaut gan Labklājības ministrijas noteiktais minimālās mēnešalgas apjoms ir 320 eiro pirms nodokļu nomaksas. Jā, vēsturnieks var iegūt iztikas līdzekļus, piedaloties Valsts pasūtījumu programmās vai pretendējot uz ārzemju grantiem, taču tie ir īslaicīgi un mainīgi projekti, kas nesniedz stabilitāti ilgtermiņā. Tie neparedz nedz finansējumu vēstures žurnāliem, nedz izdevējdarbībai, nedz ļauj padziļināt zināšanas. Vēsturniekam ir jāpiemērojas un “jālēkā” no temata uz tematu. Projektos aizsāktais tiek atstāts pusratā, jo nav naudas, lai tos uzturētu un pabeigtu.

Deputātiem iesniegtajā vēstulē vēsturnieki rosina iziet no krīzes, izveidojot atsevišķu Vēstures nozari ar pastāvīgu ikgadēju finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF). Fonds jau tagad atbalsta atsevišķus ar vēsturi saistītus projektus, tomēr tā prioritātes ir citas. Lai iekļautu prioritātēs arī vēsturi, būtu jāpapildina VKKF nolikums. Protams, pēc tam deputātiem būtu jāatbalsta naudas piešķīrums 2015. gada vai 2016. gada budžetā. Vēsturnieku lūgtā summa savas darbības normālai nodrošināšanai nav liela – 400 000 eiro, kas klātesošajos deputātos un amatpersonās neraisīja iebildes. Ja esošais stāvoklis vēstures nozarē saglabāsies, profesionālā degradācija turpināsies, kas nācijai draud ar profesionālā līmeņa kritumu vēstures zinātnē.

Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (NA) vēsturniekiem solīja atbalstu un pēc sanāksmes devās individuāli pārmīt kādu vārdu ar LVI direktoru Gunti Zemīti. Deputāti atcerējās, ka pēc četriem gadiem būs Latvijas 100 gadi, kas prasa Latvijas pagātnes pētījumus. Arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols un VKKF direktors Edgars Vērpe ideju par vēsturi kā pastāvīgu pozīciju fonda budžetā uztvēra kā atbalstāmu ar nosacījumu, ja VKKF kopīgais finansējums no pašreizējiem 7 miljoniem eiro palielināsies ilgoto 20 miljonu virzienā.

Apakškomisijas sekretāre Inguna Rībena uzsvēra, ka stāvoklis vēstures nozarē kļuvis par aktuālāku tematu nekā jebkad agrāk, jo šis ir laiks, “kad cilvēku prāti tiek iekaroti ar ideoloģiskiem līdzekļiem”, taču noslēgumā piebilda, ka pagaidām nav skaidra un konstruktīva risinājuma stāvokļa labošanai. Par to esot jādomā un pēc laika pie temata jāatgriežas. Arī vēsturnieki pēc savas sāpes izteikšanas Saeimas deputātiem koridorā bilda, ka tikšanās bijusi kā “piliens jūrā”, tomēr licies svarīgi informēt par samilzušajām problēmām un sākt kaut ko darīt. Tiesa, nepalika iespaids, ka apakškomisijas deputātu lielākā daļa vēlētos šajā problēmā iedziļināties.

Uzziņa


Vēstures nozares finansējums Baltijas valstīs 


(2013./2014. gadā, valsts budžets un projektu līdzekļi)

Igaunijā – 12 313 391 eiro

Lietuvā – 11 929 432 eiro

Latvijā – 4 500 484 eiro

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+