Latvijā
Vēsture

Strenga: Vēsturnieki atrodas “pastāvīgā krīzē” 16


Ilustratīvs foto. Arheloģiskie izrakumi.
Ilustratīvs foto. Arheloģiskie izrakumi.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros pagājšnedēļ notika arī otrais 2. Latvijas vēsturnieku kongress.

Kongresā pulcējās nepilns simts dalībnieku, kas šobrīd savu “maizes darbu” nereti strādā citās, ne ar vēstures izpēti saistītās institūcijās, tomēr uzskata sevi par vēsturniekiem un demonstrē kādas aktivitātes šajā jomā, tostarp skolotāji. Viens no kongresa organizētājiem, LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) direktors Guntis Zemītis kongresa ievadā uzsvēra, ka nav nodoma “žēloties” par ierasto naudas trūkumu nozarei, kaut gan pētnieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumos ir realitāte, taču kongresa gaitā bez finanšu pieminēšanas gluži iztikt nevarēja.

Vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga, piemēram, atzina, ka vēsturnieki atrodas “pastāvīgā krīzē” un kopš 2011. gada maz kas mainījies – finansējuma ziņā saglabājas atkarība no politiskās varas, trūkums joprojām neļauj veikt secīgus un sistemātiskus pētījumus, mērķtiecīgi piesaistīt jaunos pētniekus, līdz ar to vēsturnieku saime noveco. Par spīti tam, ka “vēsturnieki ir nonākuši apburtajā lokā”, Strenga aicināja apzināties: “Vēsturnieki ir īpaši, un viņiem ir īpaša loma Latvijā, pat ja mums pašiem dažkārt šķiet, ka esam aizmirsti.”

Atzinīgi tika uzņemts Vidzemes augstskolas rektora, vēstures doktora Gata Krūmiņa aicinājums vēsturniekiem vairāk pašiem domāt par finansējuma piesaisti – mazspēja menedžmenta un administratīvajās jomās humanitārajām nozarēm nav nekas unikāls arī Eiropas mērogā. “Ja esam humanitārie, tas nenozīmē, ka naudai jānāk tikai no publiskā sektora, jo pastāv arī privātais,” tā Krūmiņš. Viņš pauda pārliecību, ka privātuzņēmēji ir gatavi atbalstīt fundamentālus pētījumus, ja tiem kā loģiskiem un pragmatiskiem ļaudīm priekšā noliek skaidru plānu, kāds ir piedāvājums un kāds konkrētais gala produkts, piemēram, grāmata: “Vispirms ir jānāk ar ideju, nevis naudas prasību.” Tiesa, tādos gadījumos jāraugās, kas un ar kādu mērķi gatavs šo naudu dot, un jāpretojas mēģinājumiem mainīt saturu.

Saistītie raksti

Tāpat nav šaubu, ka vēsturniekiem paralēli dziļi akadēmiskajai jomai jākomunicē ar sabiedrību: “Ja sabiedrība sapratīs, ko dara vēsturnieki, tad sabiedriskās domas iespaidā tiks iegūta atgriezeniskā saite – sabiedrības vēlme, lai nozare tiktu finansēta.”

Par to, ka Latvijas sabiedrībai ir interese par vēsturi un vismaz pārskatāmā nākotnē saglabāsies, nevienam no kongresa dalībniekiem šaubas neradās. To cita starpā parāda grāmatnīcās pieprasītāko grāmatu saraksti. ” Mums tikai jāmāk no savas puses piedāvāt,” bilda Krūmiņš.

LA.lv