Šovasar Latvijas vēsturnieki pulcēsies uz 2.kongresu 1
Šā gada vasarā 4. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros notiks arī 2. Latvijas vēsturnieku kongress, informēja viens no kongresa organizētājiem LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) direktors Guntis Zemītis.
Kongresā tiks spriests ne tikai par akadēmiskas dabas jautājumiem, bet arī vēstures zinātnes ieguldījumu Latvijas sabiedrības izglītošanā, stabilizēšanā, ideoloģijā un tādējādi netieši arī valsts drošībā. “Vēlamies parādīt, ka Latvijas vēstures zinātne ir “velkoša”, un reizē saprast, kas Latvijas vēstures zinātnē šobrīd notiek,” komentēja profesors Zemītis.
Kongresu paredzēts sarīkot 18. – 20. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pasākuma organizēšanā piedalās Izglītības un zinātnes ministrija, LZA, Latvijas Universitāte un tās struktūras.
Darbs saietā ritēs vairākās sekcijās, tostarp domāts spriest par vēstures zinātnes komunikāciju, tas ir, kā vēstures zinātnē tapušais “produkts” tiek aizvadīts līdz sabiedrībai un kā to labāk izdarīt, kā vēstures atziņas tiek atspoguļotas muzejos, mākslā, literatūrā, filmās, ņemot vērā, ka laba, gudri uzņemta filma var aizraut daudz vairāk par grāmatu. Tāpat kongresā runās par vēstures mācīšanu skolās: “Kā to mācīt? Kā zinātni vai kā sociālpolitisku mītu?” Zemītis atzina, ka savulaik uzsvars bija uz Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās. Tomēr šo nostāju noteica apstāklis, ka padomju okupācijas gados Latvijas vēsture skolās bija pabērna lomā un, lai dzēstu šīs attieksmes sekas, minēto priekšmetu sāka mācīt atsevišķi. Šobrīd situācija ir mainījusies un pareizāk būtu atgriezties pie Latvijas vēstures mācīšanas skolās kontekstā ar pasaules vēsturi.
Kongresā jārunā par dažādu palīgzinātņu – antropoloģijas, socioloģijas, literatūrzinātnes, arheoloģijas un tamlīdzīgi – mijiedarbību ar vēstures zinātni. Proti, kā viss kopums veicina pagātnes izpratni. Paredzēta arī atsevišķa sekcija “Vēsture un ideoloģija”. “Tā ir mūžīga tēma – kā laikmeta ideoloģiskie strāvojumi ietekmē skatu uz vēsturi un vēstures loma nacionālās identitātes veidošanā,” skaidroja LVI vadītājs. Viņš pieļāva, ka, runājot par vēstures uzdevumiem un ideoloģiju, neizbēgami nonāks līdz jautājumam arī par vēstures lomu valsts drošībā. Cik plaši ir vēstures uzdevumi sabiedrībā, radot izglītotu cilvēku un skaidrojot savu vēsturi? “Kolektīvā atmiņa, atmiņas par ikdienu ir dzīvas vienu divas paaudzes. Pēc tam jau šīs atmiņas glabājas tādas, kādas vēsturnieki tās “iesaiņo” un saglabā,” tā Zemītis. Vēsturnieka loma pagātnes notikumu “iesaiņojuma” veidošanā ir ļoti svarīga.
Pirmais un līdz šim vienīgais Latvijas Vēsturnieku kongress LU notika 2011. gada septembra vidū. 2. kongresa rīkotāji uzskata, ka 2018. gada jūnijā rīkotais būs atšķirīgs no pirmā. Toreiz dalībnieki vairāk stāstīja par to, ar ko katrs nodarbojas, kādu tematiku pēta, kamēr šoreiz izvirzīta konkrētāka un sabiedrībai aktuālāka tematika.
