Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. novembris, 2012
Drukāt

Vēsturnieks: Latvijas PSR bijusi Maskavas tautsaimniecības donors

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas PSR pretēji iepriekš apgalvotajam nav saņēmusi dāsnu finansiālu palīdzību no Maskavas, bet gan bijusi visas Padomju Savienības tautsaimniecības donors, liecina Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja un Latvijas Zinātnes padomes locekļa Gata Krūmiņa veiktais pētījums.

Vēsturniekam, veicot pētījumu pēc Latvijas Bankas pasūtījuma par Latvijas ekonomiku padomju okupācijas periodā, Latvijas Valsts arhīvā starp Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas dokumentiem izdevies atrast grāmatvedības atskaites par Latvijas PSR un PSRS budžetu ieņēmumu un izdevumu izpildi Latvijas teritorijā.

“Dokumenti skaidri apliecina, ka no Latvijas aizplūda ievērojami lielākas summas, nekā Latvijā tika ieguldītas,” aģentūrai LETA sacīja Krūmiņš. Viņš līdz šim apkopojis datus par 15 pēckara gadiem, proti, laika posmā no 1946. līdz 1960.gadam. Šie dati liecina, ka no Latvijas teritorijā gūtajiem ieņēmumiem uz PSRS ir pārskaitīts par 13 miljardiem rubļu vairāk nekā no PSRS budžeta ieguldīts Latvijā, ieskaitot PSRS militāros izdevumus Latvijā jeb 16,5% no kopīgajiem Latvijas teritorijā iegūtajiem ieņēmumiem.

“Šajā laika posmā PSRS militāriem mērķiem Latvijas teritorijā iztērēja 22,7 miljardus rubļu, pieņemot, ka šī summa iztērēta Latvijas interesēm nelietderīgi, to var pieskaitīt jau minētajiem 13 miljardiem rubļu un kopā iegūt jau 35,7 miljardus rubļu,” bilda vēsturnieks.

PSRS militārie izdevumi 40.gados līdz pat 50.gadu vidum sasnieguši grandiozus apmērus un bijuši gandrīz trešdaļa no kopīgajiem Latvijas PSR un PSRS budžetu izdevumiem. Militārie izdevumi bijuši paslēpti zem budžetu sadaļas “sociāli – kulturāliem mērķiem”. Lielākos ieņēmumus no Latvijas teritorijas Latvijas PSR un PSRS budžetos guva no apgrozījuma nodokļa, kura lielākā daļa tika pārskaitīta uz PSRS budžetu. Aptuveni 10% no kopīgajiem ieņēmumiem nodrošināja degvīna tirdzniecība.

Patlaban daļa no vēsturnieka pētījuma rezultātiem ļoti koncentrētā veidā lasāma Latvijas Bankas tikko iznākušajā 90.gadu jubilejai veltītajā krājumā. Arī atsevišķi zinātnieki Krievijā nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem un patlaban pēc viņu lūguma Krūmiņš par šiem jautājumiem gatavo publikāciju krievu valodā ar cerību to publicēt Maskavā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+