Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. novembris, 2015
Drukāt

Vēsturnieku komisija iezīmē nākotni

VESTURNIEKU_8

Pēc ilgākas pauzes Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā notikusi kārtējā Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu sējuma – 28. pēc skaita – atvēršana. Iepriekšējais iznāca 2011. gadā, bet līdz tam tie iznāca pat divas trīs reizes gadā.

Uz izdevuma “Latvijas vēstures un historiogrāfijas problēmas 1918 – 1990” prezentāciju pārsvarā bija aicināti akadēmiskie vēsturnieki un diplomātiskais korpuss. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra, ka sabiedrībā interese par vēsturi palielinās: “Tādēļ uzskatu, ka Vēsturnieku komisijas pienākums būtu šo interesi apzināt un veicināt, ne tikai aprakstot jau zināmus notikumus, bet arī atrodot mazāk pētītas problēmas un uzdodot jautājumus, kurus iepriekšējās vēsturnieku paaudzes nevarēja vai negribēja uzdot.” Vējonis mudināja izvērtēt iespējas publicēt latviešu vēsturnieku pētījumus svešvalodās, kā arī aicināja meklēt iespējas pēc iespējas vairāk uzrunāt Latvijas sabiedrību, lai pētījumi paliktu ne tikai kā akadēmiskās vides, bet katra Latvijas pilsoņa ieguvums.

Kad 1998. gadā Gunta Ulmaņa pilnvaru laikā Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisija tika dibināta, tā pievērsās tā brīža degošākajām aktualitātēm – deportācijām, holokaustam, vācu okupācijas laikam. Arī 21. gadsimta sākumā aplūkojamā tematika parasti apstājās pie 50. gadiem. 28. sējums jau rāda lielāku tematisko dažādību. Tajā ir trīs nodaļas – pētījumi par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku starpkaru posmā un Otrajā pasaules karā; pētījumi par vācu un padomju okupācijas laiku, kā arī nobeiguma nodaļa, veltīta atsevišķu norišu historiogrāfijas stāvoklim. Izdevniecībā “Zinātne” tapušajā grāmatā atradīsiet rakstus par Latvijas mēģinājumiem manevrēt starp Vāciju un PSRS, Latvijas armijas stāvokli, arī par latviešu pašaizsardzības vienību aktivitātēm 1941. gada jūlija sākumā un latviešu leģiona virsnieku sastāvu. Vairāki raksti skar gluži jaunus laikus, piemēram, Latvijas PSR Ārlietu ministrijas darbību, sākot no 70. gadiem, ebreju kustību Latvijā 80. gados un žurnāla “Zvaigzne” “dumpīgumu” nacionālkomunistu varas gados.

Kā prognozēja komisijas loceklis un viens no sējuma redkolēģijas locekļiem Uldis Neiburgs, pēckara padomju okupācijas periods nākotnē var kļūt par vienu no aktuālākajiem Latvijas 20. gadsimta vēstures pētniecībā. Arī Neiburgs atgādināja par nepieciešamību pēc pārdomātākas politikas akadēmiskajos darbos pausto atklājumu vispārināšanā un novešanā līdz plašākai sabiedrībai: “Perspektīvā būtu apsveicama sekmīgāka latviešu zinātnieku iekļaušanās Rietumu zinātniskajā apritē. Joprojām nepietiekama ir latviešu autoru darbu publicēšana angļu, vācu, krievu valodā.”

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+