Komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda
Komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda
Foto – Timurs Subhankulovs

Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas gals 3

Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas Latvijas puses dalībnieki trešdien vienbalsīgi nolēma apturēt komisijas darbu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Pašreizējā politiskajā situācijā, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvijas vēsturnieki komisijā sadarbību ar Krieviju morālu apsvērumu dēļ uzskata par neiespējamu, informēja komisijas Latvijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda.

“Vienojāmies, ka, vadoties no pašreizējās situācijas, konkrēti no Krievijas agresīvās politikas pret Ukrainu, nav lietderīgi sasaukt decembrī Rīgā paredzēto komisijas kolokviju. Līdz ar to apturam arī darbu pie kopīgā dokumentu krājuma veidošanas,” norādīja profesors Zunda. Lēmums pieņemts bez garām diskusijām, jo komisijas dalībnieki par savu nostāju bija izlēmuši jau agrāk. Komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētājs akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans par sperto soli tiks informēts nākamnedēļ.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbilstoši agrākajām iecerēm komisijas darbam bija jāsummējas kopīgā Latvijas un Krievijas arhīvu dokumentu krājumā “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918 – 1939”. Tam bija jāiznāk 2015. gadā. Krājuma materiāli vēstītu par Latvijas un PSRS ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras sakariem, kā arī tajā būtu dokumenti, kas attiecas uz bēgļu, reevakuācijas, miera līguma un ideoloģijas jautājumiem. Latvijas vēsturnieki vairākkārt bija apmeklējuši Krievijas arhīvus un veikuši tur materiālu atlasi. Komisijas darba apturēšana nozīmē, ka liela daļa Krievijas arhīvos atlasīto dokumentu latviešu vēsturnieku rokās tomēr nenonāks, jo pasūtītās kopijas Latviju, visticamāk, nesasniegs. Gada beigās Rīgā nenotiks arī plānotā Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanās, kuras laikā bija iecerēts diskutēt par Latvijas – PSRS attiecībām Otrā pasaules kara gaitā. Vēsturnieki atzīst, ka, no vienas puses, sāpīgi zaudēt vairāku gadu darbu, tomēr būtu aplami tā vārdā ignorēt morāli un, sēžot ar Krievijas vēsturniekiem pie viena galda, “izlikties, ka nekas nav noticis”. Juridiski kā institūcija komisija gan turpina pastāvēt un teorētiski, mainoties situācijai, varētu turpināt darbu citā sastāvā.

Latvijas un Krievijas kopīgo vēsturnieku komisiju izveidoja saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas prezidenta Dmitrija Med­vedeva vienošanos 2010. gada 20. decembrī Maskavā. Reāli komisija sāka darbu 2011. gada beigās. Kā mērķis tika minēta Latvijas un Krievijas 20. gadsimta vēstures padziļinātā pētīšana, lai nodrošinātu mazāk izpētīto un diskutablo abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisko atspoguļošanu plašā starptautiskā kontekstā. Ar abu valstu vēsturnieku sadarbību saistījās cerības, ka tā varētu mainīt Krievijas nostāju Baltijas valstu okupācijas fakta nolieguma jautājumā.

Savu pilsonisko nostāju līdz ar divpusējās komisijas Latvijas vēsturniekiem šajās dienās tāpat demonstrējis LU Latvijas Vēstures institūts (LVI), kas atteicies no nodoma parakstīt sadarbības līgumu ar Krievijas ZA Vispārējās vēstures institūta Ziemeļeiropas un Baltijas vēstures centru. “Kad pavasarī centrs piedāvāja tādu sadarbības līgumu parakstīt, es sākumā teicu “jā”, jo tamlīdzīgi līgumi mums ir ar daudzām valstīm un tie atvieglo tālākos kontaktus un pieeju arhīviem. Viņi vēlējās, lai parakstīt līgumu ierodamies Maskavā, un tur tiktu rīkota arī Latvijas – Krievijas vēstures kopīgajiem jautājumiem veltīta diskusija, kurā gan neskartu aktuālās politiskās tēmas,” paskaidroja LVI direktors Guntis Zemītis. Tomēr, notikumiem Ukrainā attīstoties, vairāki vēsturnieki uzreiz pateikuši, ka delegācijā uz Maskavu braukt nevēlas. Nolemts no līguma slēgšanas atteikties, nosūtot potenciālajiem partneriem Maskavā korektu vēstuli ar norādi, ka situācija Ukrainā baltiešus uztrauc un šādos apstākļos paredzēto dokumentu parakstīt nav iespējams. Vizīte Krievijā bija paredzēta 15. – 16. septembrī. Zemītis uzsvēra, ka atteikšanās nenozīmē individuālo sakaru saraušanu ar Krievijas vēsturniekiem, taču parakstīt līgumu pašreizējā politiskajā situācijā nevar jo vairāk, ņemot vērā, ka Krievija pēdējā laikā katru šādu notikumu cenšas izmantot propagandas mērķiem.