Vēsturnieku komisijas rakstu 27. sējums kliedē mītus 0
Vakar Rīgas pilī svinīgi tika atvērts Valsts prezidenta administrācijas paspārnē esošās Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 27. sējums “Otrais pasaules karš un Latvija: notikumi un sekas. 20. gadsimta 40. – 60. gadi”.
Lai arī izdots ar ”esošās varas” atbalstu, tomēr tas ir profesionāļu veikums, kas balstīts faktos, liecinieku liecībās un tādējādi ir neatkarīgs darbs par vēsturi, atvēršanā uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Iepriekš ik gadu iznāca vidēji divi trīs Vēsturnieku komisijas rakstu krājumi, taču 2010. un 2011. gadā ierobežotā finansējuma dēļ – tikai pa vienam. Jaunākajā, ilustrētajā sējumā 19 autoru raksti grupējami divās daļās: pirmajā apkopoti Vēsturnieku komisijas uzdevumā veiktie pētījumi, bet otrā – referāti, kas aizvadītajā gadā tika nolasīti vēsturnieku konferencē Litenē un bija veltīti 1940./1941. gadā veiktās Latvijas armijas iznīcināšanas atcerei. ”Katrs no pētījumiem, kas ievietots 27. sējumā, ir oriģināls pētījums, kas iezīmē progresu Otrā pasaules kara problemātikas izpētē un izpratnē,” uzsvēra Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis.
Sējuma redaktore, vēstures doktore Daina Bleiere no visa rakstu klāsta kā īpaši nozīmīgus izcēla divus – britu vēsturnieka Jirgena Frica un Latvijas cilmes ASV profesora Edvarda Andersa angļu valodā publicēto pētījumu par tā saukto Podgajes slaktiņu 1945. gada februārī Polijā, kā arī Okupācijas muzeja vēsturnieces Ineses Dreimanes darbu ”Rīgas Kājnieku karaskolas kursantu izraisītā apšaude Skrundā 1941. gada 25. jūnijā: ”vācu diversantu” apkarošana vai traģisks pārpratums?”.
Pirmajā apgāzts nereti arī krievvalodīgajos masu medijos lasāmais apgalvojums, ka latviešu 15. divīzijas leģionāri Pomerānijā esot barbariski nogalinājuši 32 poļu karagūstekņus, bet otrs stāsta par kādu leģendām apvītu kara sākuma epizodi Skrundā. ”Patiesības atšķiršana no sagrozījumiem un mītiem ir svarīgs vēsturnieka uzdevums,” šajā sakarā norādīja Daina Bleiere.
Iezīmējot komisijas nākotnes plānus, Valsts prezidents Bērziņš sacīja, ka ne mazāk svarīgs pētījumiem ir starpkaru periods, jo tajā ”var meklēt atbildes, kā rīkoties šajā situācijā, kad pasaulē pa vecam dzīvot vairs nevar nedz lielas, nedz mazas valstis”. Latvijas valsts vadītāja skatījumā vēsturē ir jāmeklē pieredze un risinājumi, lai neatgrieztos pie pēckara situācijas, kad ļaudis teikuši: ”Mēs esam dzīvi un brīvi, bet nekā vairāk mums arī nav.”
Kaut arī Latvijas Vēstures komisijas rakstu sērijas viena no mērķauditorijām ir skolu vēstures skolotāji, dažkārt izskan pārmetumi, ka pedagogi ir kūtri to izmantošanā stundu gatavošanā, savukārt skolotāji apgalvo, ka sējumi ir pārāk akadēmiski smagnēji. Lai uzlabotu mijiedarbību starp vēsturnieku sastādītajiem krājumiem un skolotājiem, kuri tos lieto vai varētu lietot skolās, Vēstures skolotāju biedrība nolēmusi šogad organizēt īpašu semināru. ”Mēs esam tie praktiķi, kas šīs zinātnes atziņas iedzīvina ikdienā skolās,” klātesošajiem atgādināja Vēstures skolotāju biedrības vadītājs Valdis Klišāns.
