Latvijā
Sabiedrība

Vēsums pret 9. maiju 16


Ap 20 cilvēku vakar pulcējās Nacionālo karavīru atbalsta biedrības rīkotajā piketā, lai atgādinātu, ka tā sauktā uzvaras diena bija tikai ievads šausminošām represijām.
Ap 20 cilvēku vakar pulcējās Nacionālo karavīru atbalsta biedrības rīkotajā piketā, lai atgādinātu, ka tā sauktā uzvaras diena bija tikai ievads šausminošām represijām.
Foto – Timurs Subhankulovs

Tā sauktās uzvaras dienas svinētāju vakar bija mazāk nekā citus gadus. Pētnieki novērojuši, ka arī krievvalodīgo vidū attieksme pret šīm pompozajām svinībām kļuvusi vēsāka. Interesanti, ka parādās arī tādi krievi, kas interneta sociālajos tīklos uzdrošinās kritizēt 9. maija izdarības.

Svinības sākās jau rīta pusē ar ziedu nolikšanu pie tā sauktā uzvaras pieminekļa. Ceremonijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un bijusī sarkanā partizāne Vera Ivolga. Sekoja dažādi vietējie politiķi (lielākoties saskaņieši un citu krievisko partiju pārstāvji) un ārvalstu diplomāti no bijušās PSRS valstīm – Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs, Azerbaidžānas vēstnieks Džavanširs Ahundovs, Baltkrievijas vēstniece Marina Dolgopolova, Kazahstānas vēstniecības padomniece Žazira Merzakazirova. Pēc ziedu nolikšanas viņi arī teica uzrunas no skatuves, bet dienas pirmajā pusē cilvēku pie pieminekļa nebija daudz. Otrajā dienas pusē gan laukums strauji pildījās.

Tikmēr Daugavas otrā pusē, Strēlnieku laukumā, norisinājās biedrības “Nacionālo karavīru atbalstam” organizētais pikets ar mērķi paust nosodošu attieksmi pret 9. maija svinēšanu un atgādināt par padomju komunistiskā režīma īstenotajām represijām. Tajā piedalījās ap 20 cilvēku, galvenokārt Nacionālās apvienības pārstāvji. Viņi turēja plakātus ar uzrakstiem “Ne mūsu uzvara!”, “Ja jums tā patīk komunisma uzvara, kādēļ gan nepārcelties uz Ziemeļkoreju” un tamlīdzīgi. Sākotnēji šis pasākums bija iecerēts Pārdaugavas pusē, tuvāk svinību norisei, bet vēlāk organizatori tomēr nolēma palikt Vecpilsētā. “Šī ir ļoti simboliska vieta, jo mums aiz muguras ir Okupācijas muzejs un tieši to mēs arī vēlamies atgādināt – šī diena, kad daži svin uzvaru, patiesībā Latvijai atnesa 50 okupācijas gadus,” man teica pasākuma organizatore Ginta Vilcāne. Īpašas diskusijas ar pretējās nometnes pārstāvjiem gan neveidojās. Ik pa laikam kādi ar 9. maija aksesuāriem rotājušies ļaudis piestāja pavērot piketu, neapmierināti nospļāvās un soļoja tālāk uz Pārdaugavas pusi. Tomēr pavisam bez konfliktiem arī neiztika. Uz piketu bija ieradies bēdīgi zināmais prokrieviskais provokators Grigorijs Fedkins, kurš parasti šādos pasākumos uzdodas par fotogrāfu. Apkāries ar Georga lentītēm, viņš demonstratīvi grozījās gar pasākuma dalībiekiem, līdz panāca savu – kāds nervozāks garāmgājējs mēģināja viņam noraut lentītes, izcēlās grūstīšanās un lamāšanās, bet policija abus strīdniekus ātri aizturēja. Notiekošo kāri filmēja arī vairākas Krievijas televīzijas.

Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets vakar intervijā LNT “900 sekundēs” informēja, ka 9. maija pasākumus Latvijā finansējot arī Krievija ar mērķi radīt iespaidu, ka tie mūsu valstī ir populāri svētki. Tomēr svinētāju skaits Rīgā, kaut joprojām mērāms tūkstošos, bija krietni sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Iespējams, pie vainas ir netipiski vēsais maija sākums, taču pētnieki uzskata, ka tā esot arī attieksmes maiņa.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv