Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. maijs, 2014
Drukāt

Veterāni atgādina politiķu neizdarību (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nacisma sagrāves un II Pasaules kara beigu atceres diena. Rīgas Brāļu kapi. 08/05/2014 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas priekšvakarā vairākas veterānu organizācijas nosūtījušas valsts augstākajām amatpersonām un koalīcijas partiju Saeimas frakcijām aicinājumu beidzot pieņemt likumprojektu  “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”.

Veterāni atgādina, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš par vienu no savas prezidentūras prioritātēm izvirzījis Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas procesu. “Aizvien vairāk Otrā pasaules kara veterānu aiziet viņsaulē, valsts taisnīgu attieksmi tā arī nesagaidījuši, tāpēc aicinām Saeimu nekavēties un pēc iespējas ātrāk pieņemt likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kura mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem,” teikts vēstulē. Autori aicina šiem bijušajiem karavīriem piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieku statusu ar līdzīgām tiesībām, kādas šobrīd tiek nodrošinātas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Veterāni aicinājumam pievienojuši arī jau izstrādātu likumprojekta redakciju. Tajā paredzēts, ka tiesības pretendēt uz statusu ir Latvijas pilsoņiem, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 8. maijam jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem. Līdz ar to uz šo statusu varētu pretendēt abās frontes pusēs karojušie karavīri, nedalot tos “labajos” un “sliktajos”. Pēc autoru domām, tas veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī ļautu sirmajiem karavīriem saņemt valsts materiālu un morālu atzinību par cīņu pret totalitārajiem režīmiem.

Lai novērstu šī statusa piešķiršanu personām, kas morāli nebūtu pelnījušas atzinību no Latvijas valsts, likumprojektā paredzēts, ka statusu nevarētu iegūt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās, darbojušās šo režīmu represīvajās iestādēs, tām pakļautajās diversantu vai partizānu vienībās, vai sadarbojušās ar šīm ie­stādēm, dienējušas Padomju Savienības iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos, strādnieku gvardē vai kā kadru virsnieki, bijušas komunistiskās vai nacistiskās partijas sastāvā vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

Likumprojekts paredz, ka Otrā pasaules kara dalībnieki no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saņemtu ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo pabalstu nedrīkstētu saņemt personas, kuras jau saņem citas valsts militāro pensiju.

Aicinājumu parakstījuši “Daugavas vanagu”, Nacionālo karavīru biedrības, Nacionālo partizānu apvienības, Latviešu virsnieku apvienības, Latviešu strēlnieku apvienības un Aviācijas veterānu nodibinājuma pārstāvji.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija veterānu vēstuli vēl nav saņēmusi, bet komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) par to bija informēta, jo piedāvājums tapis sadarbībā ar NA frakciju. “Pašreizējā starptautiskajā situācijā šis jautājums iegūst jaunu aktualitāti. Tādēļ jau maija otrā pusē iekļausim to savā darba kārtībā un sāksim izskatīt,” teica Mūrniece.

Šī nav pirmā reize, kad Saeimas dienaskārtībā nonāk šāds likumprojekts. “Tēvzemieši” līdzīgas iniciatīvas neveiksmīgi virzījuši jau 90. gados. Pirms trim gadiem gan “Saskaņas centrs”, gan Nacionālā apvienība izstrādāja katrs savu variantu, bet politisku domstarpību dēļ tie abi tika noraidīti. Sabiedrības saliedētības komisija 2012. gadā mēģināja izstrādāt kompromisa variantu, bet arī tas nogrimis aizmirstībā.

Tas, vai veterānu atbalstītais likumprojekts (kurš pēc savas būtības ir tas pats NA piedāvātais variants) būs veiksmīgāks, atkarīgs ne vien no politiskā atbalsta, bet arī finansiāliem aprēķiniem. Pēc likumprojekta autoru aptuveniem aprēķiniem, Otrā pasaules kara dalībnieku atbalstam būtu nepieciešams ne vairāk kā viens miljons eiro gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pa purnu negribat, kareivji! Ja ….. te… bēē….ir jāvērtē… mē

  2. Vēl nevar Baigā gada miliči, čekas pakalpiņi un poļitruki nomierināties, ne arī pieņemt faktu, ka galu galā viņi ir zaudējuši. Jo, Latvija atguva neakarību. neraugoties uz visiem tās kapraču “pūliņiem”.

  3. Diezin vai cilvēkiem, kuri brīvprātīgi iestājās SA un tātad atbalstīja Latvijas okupāciju, būtu jāsaņem no šīs valsts kādi pabalsti. Runa varētu būt par piespiedu kārtā iesauktajiem SA, kad sevišķas izvēles nebija.

    • Diezin vai Latviešu SS-brīvprātīgo leģions bez Ādolfa Hitlera 1943.g.10.februāra pavēles tiktu izveidots – pārāk maz 1943.g. ticēja vācu nacistu “jaunajai kārtībai” un “atjaunotajai Eiropai”,kuras sastāvā bija jābūt Ostlandei.

      • Leģona pamatu veidoja policijas bataljoni. Savukārt tajos letiņi stājās brīprātīgi, jo boļševiku šausmas bija labā atmiņā

    • To : LA ? Latvijas Avize vai avize Latvija ?
      You are posting comments too guickly ?!

Draugiem Facebook Twitter Google+