Veterāni būs integrācijas paraugzēni? 0
Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas, vakar Rīgas pilī notika prezidenta tikšanās ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputātiem, lai pārrunātu integrācijas lietas un īpaši – Otrā pasaules kara veterānu jautājumu.
Valsts prezidents sarunas laikā uzsvēris, ka neviena no Otrā pasaules kara veterānu organizācijām, kas viesojušās Rīgas pilī, nav izteikusi kategoriskus iebildumus pret iespējām meklēt izlīguma pamatus starp abās frontes pusēs karojušajiem. Tādēļ valsts galva pauda pārliecību, ka izlīgumu būs iespējams panākt, kaut arī process nebūšot ne viegls, ne ātrs. “Mans uzstādījums šajās sarunās bija tikai viens: mums ir jārod kopsaucējs ar skatu nākotnē un visvairāk tas ir nepieciešams nākamajām paaudzēm. Ja gribam dzīvot drošā un savstarpēji tolerantā sabiedrībā, tad cita ceļa nav. Tas ir Latvijas nākotnes jautājums,” atzina Andris Bērziņš.
Pēc notikušajām sarunām Valsts prezidents sagaida konkrētus darbus no deputātiem. Sabiedrības saliedētības komisijai esot jāmeklē tādi risinājumi gan politiskos dokumentos, gan konkrētos likumdošanas aktos, kas būtu cilvēcīgi pieņemami un atbalstāmi abām pusēm. Tas, kādus dokumentus virzīt, gan paliek pašu deputātu ziņā. Prezidents arī vērsa parlamentāriešu uzmanību uz nepieciešamību risināt Otrā pasaules kara veterānu sociālās problēmas, jo šie cilvēki nereti dzīvo pavisam spiedīgos apstākļos.
Runājot par kritušo karavīru piemiņas dienām, Valsts prezidents deputātiem atzina, ka tieši 11. novembrim laika gaitā būtu jākļūst par visu Latvijas nākotnes vārdā kritušo karavīru piemiņas datumu, savukārt pret 16. martu un 9. maiju būtu jāizturas kā pret dažādās frontes pusēs karojušo kritušo biedru piemiņas un atceres pasākumiem, neiesaistot tajos politiskas idejas vai aktivitātes.
“Tikai tad politiskā bāze, kas tiek mērķtiecīgi veidota ap šiem pasākumiem, pazudīs uz visiem laikiem. Un tas ir mūsu visu uzdevums,” atzina Valsts prezidents.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja, ka Latvijā nepieciešama politiska vienošanās jautājumā par Otrā pasaules kara veterānu statusu. Šī vienošanās varētu izpausties parlamenta rezolūcijas vai deklarācijas veidā. Paralēli tam komisija strādāšot pie likuma “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu”, kurā varētu tikt noteiktas līdzīgas sociālās garantijas veterāniem neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karojuši. Latkovskis gan pagaidām neņēmās prognozēt, cik ātri šāds likumprojekts varētu tapt.
Līdzīgus likumprojektus jau sagatavojušas gan Nacionālās apvienības (NA), gan “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas. NA piedāvā likumā noteikt jaunu juridisku statusu – Latvijas brīvības cīnītājs, kas ļautu tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienību, saņemt ikmēneša pabalstu un īpašu krūšu nozīmi. Savukārt “SC” sagatavojuši līdzīgu likumprojektu tikai par antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem. Tajā paredzēts, ka par Otrā pasaules kara veterāniem tiek atzīti Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim cīnījušies pret nacismu karojošo armiju bruņotajos spēkos, kā arī partizānu vienībās.
Likumprojektā tiek arī noteikts, ka par Otrā pasaules kara veterāniem nevar atzīt personas, kas piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represijās vai bijušas notiesātas par īpaši smagiem noziegumiem un nav tikušas reabilitētas. Latkovskis cer, ka saskaņiešu un nacionāļu sagatavotos projektus varētu apvienot vienā likumā.
Pastiprinātas uzmanības pievēršanu Otrā pasaules kara cīnītājiem un viņu savstarpējām attiecībām politiķi pamato ar cerību, ka veterāni ar savu piemēru varētu veicināt arī pārējās sabiedrības saliedēšanu. Šeit gan jāpiezīmē, ka dažādās frontēs karojušie veterāni ne reizi vien nodemonstrējuši, ka jau tagad spēj savas domstarpības risināt mierīgi un viens pret otru izturēties ar cieņu. Bez visādām prezidenta vēstulēm vai Saeimas rezolūcijām viņi jau tagad rāda krietni vien labāku saliedētības paraugu nekā paši politiķi. Piemēram, Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē šī gada martā bijušie leģionāri un sarkanarmieši spēja mierīgi sarunāties par sāpīgiem vēstures notikumiem un strīdīgiem datumiem. Turpretim deputāti, tikuši pie vārda, uzreiz sāka ar balss pacelšanu un savstarpējiem apvainojumiem.
