Latvijā
Politika

Veterāni kā spēļu kauliņi Krievijas politikā. Cik viņu Latvijā un ko sagaida? 16

Foto – LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolījis ģeopolitisku palīdzību visiem sarkanās armijas pusē karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem – gan Krievijā, gan ārzemēs. Tātad tas attiecas arī uz Latviju. Nav gan īsti skaidrs, kas slēpjas aiz Krievijas formulējuma par “ģeopolitisko aizstāvību”, un arī Krievijas vēstniecība Latvijā nevarēja paskaidrot, ko tas nozīmē.

Eksperti gan pieļauj, ka šim izteikumam ir vairāk propagandas raksturs, nevis kāds konkrēts plāns. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris uzsver, ka šajos formulējumos nav saskatāma kāda jauna Krievijas iniciatīva, jo Krievija tradicionāli atbalstījusi savus kara veterānus, tostarp ārpus Krievijas robežām.

“Pirmais uzdevums – tas ir praktisks atbalsts veterāniem. Ģeopolitiskajā jomā – tas ir visu cilvēku atbalsts, kuri devuši savu milzīgo ieguldījumu uzvarai pār nacismu,” aprīļa sākumā V. Putins izteicās organizācijas komitejas “Uzvara” sēdē. Putins uzsvēris, ka Krievijas iekšienē ir jāveicina valsts atbalsts veterāniem un pieejamība kvalitatīvai medicīniskajai un sociālajai aprūpei. Otrs uzdevums Krievijas prezidenta ieskatā ir nodrošināt vēl lielāku veterānu iesaisti darbā ar jauniešiem, tostarp patriotiskās audzināšanas programmas īstenošanā. Taču, ko nozīmē “ģeopolitiskais atbalsts” ārpus Krievijas dzīvojošajiem veterāniem, Krievijas medijos skaidrots netika.

Latvijā 3091 sarkanās armijas veterāns

Krievijas vēstniecības Preses dienesta vadītāja Liāna Dulova, lūgta atbildēt, ko ar minēto formulējumu ir domājis Krievijas prezidents, teica, ka pagaidām tas tiekot piepildīts ar saturu. Konkrētāku atbildi nevarēja sniegt. Pēc Krievijas vēstniecības Sociālā nodrošinājuma nodaļas datiem, Latvijā dzīvojot 3091 sarkanās armijas veterāns, tajā skaitā aktīvās karadarbības dalībnieki, aizmugurē esošais atbalsta personāls un Ļeņingradas blokādes dalībnieki. Citus skaitļus sniedz padomju pusē karojušo veterānu centrālās organizācijas Kara pensionāru biedrības priekšsēdētājs Vladimirs Norvinds – Latvijā esot ap 2500 veterānu. Lūgts komentēt Krievijas prezidenta Putina izteikumus, V. Norvinds, kurš pazīstams arī kā Krievijas “tautiešu” politikas aktīvists, norāda, ka tas ir politisks jautājums. “Katrai valstij – vai tā būtu Krievija vai ASV – ir pilsoņi arī citās valstīs, un viņiem nepieciešama aizsardzība,” sacīja V. Norvinds. Viņš gan uzsvēra, ka šādi paziņojumi no Putina puses neesot saistāmi ar to, ka kāds hipotētiski vēlētos Latviju apdraudēt. “Šeit ir daudz Krievijas pilsoņu, un, ja kritīs bumbas, tad cietīsim visi,” piebilst padomju armijas veterānu organizācijas pārstāvis.

Tomēr bieži vien veterāni Krievijas politiskajā vidē un komunikācijā ar citām valstīm tiek izmantoti kā līdzeklis, lai uzturētu padomju mītus par “Lielo uzvaru pār fašismu” un pārnestu tās elementus mūsdienu ģeopolitiskajās cīņās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda, ka kopš 2005. gada Otrā pasaules kara tēmai Krievijā nav pārāk daudz sakara ar pašiem kara veterāniem. “Drīzāk tas ir parocīgs stāsts, kas palīdz Kremlim dalīt pasauli “mēs – fašisma grāvēji” un “viņi, piemēram, Baltija, Ukraina u. c. – fašisma atbalstītāji”. Krievija kā cietoksnis, kuru ielenkuši neonacisti, ir tēma, ko var izmantot parlamenta vēlēšanu gadā Krievijā,” skaidro A. Kudors. Pēc viņa domām, sauklis “atbalstīt veterānus ģeopolitiski” skanot amizanti un tam neesot loģiskas saiknes ar starptautisko politiku, taču tas var izpausties paziņojumu līmenī. “Jebkādi pāridarījumi kara veterāniem – īsti vai izdomāti – varētu tikt izmantoti provokācijām un spriedzes radīšanai Krievijas kaimiņvalstīs. Tomēr nedomāju, ka Latvijā šādas aktivitātes varētu novest pie reālām problēmām drošības kontekstā,” uzskata A. Kudors.

Krievijas vēstniecības preses pārstāve uzsver, ka vēstniecība palīdz kara veterāniem, kuri devuši “izšķirošo sniegumu uzvarā pār 20. gadsimta absolūto ļaunumu – nacistisko Vāciju”. Visvairāk esot nepieciešama finansiālā palīdzība. Pēc vēstniecības datiem, pērn to saņēmuši 800 cilvēki, bet šogad – 270 kara veterāni. Veterānu rehabilitācijas vajadzībām pērn vēstniecība nodrošinājusi 171 ceļazīmi uz Latvijas sanatorijām, bet 2014. gadā – 152 ceļazīmes. “9. maijā Lielā Tēvijas kara veterāni, kuri dzīvo Latvijā, saņem personiskus apsveikumus un naudas dāvinājumus no Krievijas vēstnieka. Līdzvērtīga prakse esot arī ar Jaungada apsveikumiem. Tāpat kara veterāni saņemot personiskus Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikumus 9. maijā.

V. Norvinds atklāj, ka Krievija arī nodrošinot kara pensionāriem bezmaksas zobu protezēšanu un viņi veselības uzlabošanai tiekot vesti uz Krievijas slimnīcām, ja nepieciešamas sarežģītākas operācijas. “Attieksme no Krievijas ir labsirdīga, un tā dod dvēselisku labklājību veterāniem, jo ir labi, ka par viņiem atceras un rūpējas,” apgalvo V. Norvinds. Viņš pārmet, ka Latvijas valstij būtu jāpadomā par tiem, kas karojuši sarkanās armijas pusē, taču labi novērtē bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa abās kara pusēs karojošo samierināšanas politiku, kas gan tagad esot izplēnējusi.


Latviešu vienību nivelēšana?

Saistītie raksti

Pērn uz 9. maija svinībām Maskavā netika uzaicināts 130. Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības vadītājs Alberts Pāže, kurš gan esot saņēmis ielūgumu, taču vēlāk viņa vieta ierādīta citam veterānam. 130. Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības pārstāvis Jānis Ivars Kasparsons norāda, ka biedrībā pašlaik esot 64 biedri – 43 korpusa veterāni un 21 bijušais partizāns. Viņam radies iespaids, ka krievu kara pensionāru biedrības mēģina mazināt latviešu devumu kara uzvarā. Viņš uzsver, ka vienīgā nauda, ko saņemot biedrības biedri no Krievijas, esot 90 gadu jubilejā – tad pie jubilāra braucot vēstnieks un pasniedzot dāvanu. Atšķirības sociālajās garantijās esot tāpēc, ka biedrības dalībnieki ir Latvijas pilsoņi, bet V. Norvinda vadītās biedrības pārstāvji lielākoties esot Krievijas pilsoņi. Kasparsons apgalvo – lai mazinātu šo nevienlīdzību, sociālās garantijas sarkanās armijas veterāniem, kuri ir Latvijas pilsoņi, būtu jā­sniedz Latvijas valstij. Viņš uzsver, ka biedrība varot pastāvēt, jo tā saņem ziedojumus, esot arī bijušie korpusa dalībnieki no Izraēlas, kas sniedzot dāsnus ziedojumus. “Mūsu biedrība turēsies vēl četrus vai piecus gadus, tad ar to ir cauri, jo biedri jau ir cienījamā vecumā,” piebilst Kasparsons.

Vēsturniece un sociālās atmiņas pētniece Vita Zelče norāda, ka veterāni mūsdienu Krievijas vēsturē esot kā spēļu kauliņi. “Piešķirt pabalstus, apsveikuma kartītes un dalīt apbalvojumus, no vienas puses, ir pareizi. Veterānus neviens ģeopolitiski neapdraud. Tomēr jāatceras, ka pret nacismu cīnījās ļoti daudzas valstis, bija pretošanās kustības – to spēku bija ļoti daudz un ne jau viena PSRS. No Krievijas puses tiek aizmirsts, ka 201. Latviešu strēlnieku divīzija pie Maskavas panāca izšķirošo lūzumu karā, bet par to tiek runāts maz,” piebilst V. Zelče. Viņa norāda, ka kara sākumā šajā divīzijā lielākoties bijuši Latvijas pilsoņi. “Liela daļa no divīzijā karojušajiem atbalstīja komunistisko režīmu, bet tā bija viņu pašu izvēle,” spriež V. Zelče. Tomēr viņa atgādina – tiekot aizmirsts, ka 1944. gadā PSRS Latvijā mobilizēja cilvēkus karam sarkanās armijas rindās, kas tāpat kā latviešu iesaukšana leģionā uzskatāms par Hāgas konvencijas pārkāpumu. Viņa arī atzinīgi vērtē prezidenta A. Bērziņa samierināšanas politiku. Tomēr Rīgas mēra Nila Ušakova politiku veterānu jautājumos vērtē kā šķeļošu, jo viņš pie sevis aicina un pasākumus rīko tikai sarkanās armijas pusē karojušajiem karavīriem. “Politiskajā līmenī šķelšanās turpinās,” rezumē V. Zelče.

LA.lv