Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Anglijas dienvidi slīkst kanalizācijas un lietus ūdenī

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Lielbritānija piedzīvo drūmākos laika apstākļus un plūdus pēdējo 250 gadu laikā. Reti kuru dienu kopš decembra te ir spīdējusi saule, lietus kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Vētras var 
plosīties gadu


Nepielūdzami slapjais laiks beidzot rezultējies valsts mēroga dabas katastrofā – plūdi pārņem arvien lielākas valsts dienvidrietumu teritorijas, no mājām evakuēti tūkstošiem iedzīvotāju. Briesmīgākais ir tas, ka sinoptiķi nespēj iepriecināt izmisušos iedzīvotājus. Ieilgušajam lietum un vētrām neredz galu – dabas spēki, šķiet, ieciklējušies uz atkārtotu uzvedību – vētras veidojas Atlantijas okeānā virs Golfa straumes un ar milzīgu spēku triecas pret Lielbritānijas dienvidrietumu krastu. Šķiet, ka daba atelpo tikai uz dienu vai divām, līdz vētras atkārtojas ar jaunu sparu. Diemžēl var paiet pat aptuveni gads, līdz mājas spiestā kārtā pametušie iedzīvotāji varēs atgriezties savos mitekļos, kas pilnībā jāatjauno.

Atšķirībā no Latvijas daudzas Lielbritānijas upes neietek jūrā. Tās iztek no okeāna jeb veidojušās kā gravas. Līdz ar to ūdens līmenis strauji kāpj un krītas atkarībā no paisuma un bēguma, taču tam klāt nāk lietus ūdeņi. Katrs jauns paisums atnes arvien vairāk ūdens, un atkāpšanās nozīmē tā pazušanu tikai uz bēguma laiku.

Valstī darbojas tā saucamā plūdu palīdzības līnija. Iedzīvotāji var piezvanīt, lai lūgtu padomu apmācītiem ierēdņiem. Galvenais padoms, ko iedzīvotāji saņem, ir – nekādā gadījumā nekāpt plūdu ūdenī. Diemžēl tas ir sajaucies ar kanalizāciju un ir ārkārtīgi bīstams dzīvībai. Daudzos mājokļos tieši apakšstāvā atrodas virtuve ar elektrotehniskajām iekārtām. Tās visas ir metamas ārā, ja vien nokļuvušas plūdu ūdenī. Arī samirkušās mēbeles, grīda un paklāji būs jāmaina. Lai palīdzētu evakuēt plūdos cietušos, palīgā devušies 1600 karavīru. Tiem, kuru mājokļi ir bīstamajos reģionos, piegādā smilšu maisus un pie ēkām būvē barikādes.

Amatpersonu 
novēlotā reakcija


Lai gan cilvēki ar ūdens līmeni mocījušies jau visu ziemu, tikai pagājušajā nedēļā pie viņiem ciemojās Velsas princis Čārlzs. Tas pievērsa pastiprinātu preses uzmanību, līdz ar to visbeidzot reaģēja un atdzīvojās arī Dauningstrīta (Lielbritānijas ministru kabinets ar slaveno adresi Downingstreet Nr 10). Šonedēļ valdības vadītājs Deivids Kemerons paziņoja, ka “nauda nebūs šķērslis”. Valsts visiem spēkiem palīdzēs plūdos cietušajiem. Izskatās, ka tā nebūs tukša runāšana, jo, lai gan pēdējos gados budžets apcirpts teju visās sfērās, šoreiz naudu netaupīs. Šī katastrofa nākusi neilgi pēc tam, kad valdība krietni samazināja budžetu Valsts vides aģentūrai un pavēlēja atlaist virkni darbinieku. Tagad valsts vadītājs atcēlis ieplānotās ārvalstu vizītes un nolēmis atrisināt plūdu problēmu paša spēkiem.

Drosmīgais Kemerona izteiciens par to, ka nauda nebūs problēma, licis vīpsnāt daudziem, taču izrādās, ka lielais vairums finansējuma tiks piešķirts no “Lietainās dienas fonda” jeb līdzekļiem, ko valsts bija taupījusi ārkārtas situācijām. Tas lielā mērā raksturo britus arī individuālā līmenī. Dzīvojot šajā valstī vairākus gadus, man radies priekšstats, ka viņi vienmēr padomās par “rezerves variantu” un slepenībā būs gatavi sliktākajam. Lai gan plūdu postījumi patiešām ir traģiski, lielākā daļa angļu ir apdrošinājuši savus mājokļus un, lai gan neērtības ir lielas, viņu finansiālos zaudējumus apmaksās apdrošināšanas firmas.

Valdība paziņojusi, ka piešķirs naudu pašvaldībām, lai tās var palīdzēt neapdrošināto mājokļu īpašniekiem, tātad – ja par to neparūpējāties paši, valsts palīdzēs. 10 miljoni mārciņu piešķirti arī zemniekiem, kuru īpašumi nebūs lietojami, bet uzņēmējiem, kuriem plūdu dēļ radušies zaudējumi, būs nodokļu atlaides.

Postījumi visos līmeņos


Liela problēma valstij būs arī sabojāto dzelzceļa līniju atjaunošana. Pašlaik ar vilcienu nav iespējams aizbraukt uz valsts dienvidiem, jo lietus izskalojis atsevišķus sliežu posmus. Arī apvidos, kur sliedes vēl ir savās vietās, satiksme ir krietni apgrūtināta. Vēja un vētru dēļ elektronisko signālu sistēmas nedarbojas, nākas satiksmi regulēt ar pagājušā gadsimta metodēm (zizli un rokām). Tas nozīmē, ka pat tie, kuri nav tieši cietuši plūdos, netiek uz darbu vai arī piedzīvo milzu neērtības.

Pēdējās dienās eksperti ziņo, ka mitekļu applūšana gaidāma pat vietās, kas ir tālu no krasta un upēm, jo arī pazemes ūdens līmenis ir ļoti augsts. Pat ja lietus mitētos šodien, ūdens nākšot uz augšu vēl vismaz pāris mēnešus – līdz pat maijam. Iedzīvotājus brīdina, ka var applūst ceļi, pagrabi, garāžas, ēku pirmie stāvi un kanalizācija. Apdraudēti ir 1,6 miljoni ēku.

Valdība tikusies arī ar apdrošināšanas firmu uzraudzības asociāciju. Viņi aicina uzņēmumus izmaksāt kompensācijas pēc iespējas ātrāk, lai cilvēkiem būtu līdzekļi, par ko atjaunot sabojātās mājas. Lai arī par finansiālo pusi valdība būs parūpējusies, briti šķiet emocionāli traumēti. Pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā jebkad daba ir pierādījusi savu varenību šīs jūru un okeānu ieskautās salas iemītniekiem. Valstī, kas savulaik bija industriālās revolūcijas šūpulis, klimata pārmaiņu sekas ir redzamas ik pagalmā, ūdens līmenim ceļoties arvien straujāk. Tagad nāksies nodrošināties pret plūdiem. Ekstremālus laika apstākļus šejieniešiem paredz arvien biežāk.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+