Pirms dažiem gadiem izraku dīķi. Domāju tajā ielaist vēžus. Varbūt tos var nopirkt kādā audzētavā? IVARS

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 30

Lasīt citas ziņas

Par vēžu audzēšanu dīķos viedokļi atšķiras – no vēži dīķī nedzīvo līdz pat dzīvo labi un aug. Izšķirīga nozīme ir dīķa ūdens kvalitātei, barībai, kopšanai.

“Nesen izraktā dīķī, kamēr ekosistēma nav izveidojusies, vēžus nedrīkst ielaist, jāļauj tai pāris gadu nostabilizēties. Tikai pēc tam var ielaist nelielu daudzumu spīļaiņu, lai pārbaudītu, vai tie nebēgs prom,” iesaka Bērzkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Kurmis” īpašnieks Gunārs Sārtaputns, kuram uzkrāta divdesmit gadu pieredze vēžkopībā.

EP apstiprinājis ES noteikumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm. Tiks kontrolēti arī pārkāpumi tiešsaistē, piemēram, “kibervirināšana”

Lietuvā atklāj kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā

Latvijas Republikas Zemessardzes aicinājums

Vēži aug lēni un tikai pēc 5–9 gadiem sasniedz 10 cm garumu, bet augšanas ap­stākļu prasību ziņā ir tikpat izvēlīgi kā strauta foreles, it sevišķi platspīļu vēži. Ja spīļaiņiem ūdenstilpē nepatīk, tie tajā nedzīvo, kāpj ārā un dodas pa sauszemi prom līdz 3 km attālumā. Ja ūdens kvalitāte ir piemērota, vēži dīķī sāk vairoties. Dīķa dibenā nedrīkst būt dūņas, labāk, ja pamatne ir akmeņaina, klāta ar oļiem, nevis gluda un tīra. Nav vēlams sekls ūdens vai ūdens līmeņa pazemināšanās, jo alas un paslēptuves var kļūt sausas, bet vēzis ir ūdens iemītnieks, kas elpo ar žaunām. Ja dīķa krasti ir māla vai smilts gruntī, jābūt mākslīgām paslēptuvēm no drenu caurulēm, šīfera loksnēm vai velēnu krāvumiem gultnes dibenā. Grīšļu, niedru un citu ūdensaugu cerus vēži izmanto,lai paslēptos, taču šādu vietu nedrīkst būt par daudz. Vajadzīgi arī ap 10 m2 lieli smilšaini laukumi, kur vēži maina čaulu, un tiem blakus jābūt paslēptuvēm, jo tūlīt pēc čaulas maiņas vēzis ir pilnīgi neaizsargāts un pāris nedēļu nepārvietojas.

Vēžkopis uzskata, ka pirmajos gados vēžus nevajag audzēt kopā ar zivīm, jo tiem ir daudz ienaidnieku. Pērkot spīļaiņus, sākumā jārēķinās aptuveni ar 100 eiro. Zemnieku saimniecības “Kurmis” saimnieks iesaka iegādāties 8–9 cm garus, dzimumgatavību sasniegušus vēžus. Katram tēviņam vajag trīs mātītes. Tēviņi atšķirībā no mātītēm ir kaujinieciski, ar garākām, gaļīgākām un platākām spīlēm, bet mātītēm ir plata aste. Vēžus parasti tirgo vasaras vidū un rudenī.

Diez vai vajadzētu vēžus audzēt zivju dīķos. Mazos vēzīšus visvairāk apēd asari, līdakas. Čaulai mainoties, spīļaiņus apdraud arī karpas. Tomēr, ja dīķī nebūs nekādu zivju, tie pamazām aizaugs. Tiesa, lielie vēži ir augēdāji un, sākot no maija, ēd ūdensaugu jaunos dzinumus, niedru, meldru un grīšļu sakneņus, elodejas. Lai iztīrītu aizaugušu ūdenstilpi no augiem, var mēģināt ielaist baltos amūrus. Taču, ja zālēdāj­zivis savu darbu sekmīgi padarīs un ūdensaugu vairs nebūs, ko vēlāk ēdīs vēži?

Akvakultūrā pārstrādei vēl lielas iespējas

Neparasta vēžu audzēšana – slēgts baseins zivju mājā

Asociācija: Latvijai ir liels potenciāls eksportēt vēžus

No mazpulka līdz saimniecībai. Ciemos Tirzas “Avotiņos”