Vēzim netīk dziednieciskās sēnes, mums vērts iepazīt 0
Sēnēm piemīt brīnumaina īpašība: spēja gan raisīt prieku un azartu atrodot, gan piemēroties dažādām gardēžu gaumēm, tās gatavojot. Tomēr nevajadzētu aizmirst arī to, ka sēnes ir dziednieciskas.
Par to pārliecināta arī Ingūna Krūmiņa, kura sevi uzskata par dziedniecisko sēņu pazinēju, lietotāju un godā cēlēju. “2010. gada vasarā man krūtī pēkšņi uzradās bumbulis. Mēģināju masēt, likt kompreses. Pat nepieļāvu, ka tas varētu būt vēzis. Kad jutu – labāk nekļūst, vērsos Onkoloģijas centrā. Tur uzreiz konstatēja: audzējs. Turpmākais norisinājās ļoti ātri – izmeklējumi, operācija, pēc tam ķīmijterapija…
Kad šis aplis noiets, cilvēks parasti tiek palaists mājās ar vispārīgiem norādījumiem dzīvot veselīgi un ik pēc trim mēnešiem atrādīties – nododot asinis analīzēm. Ko tas nozīmē ikdienā, jāsaprot pašiem.
Es, atgriezusies dzīvē, jutos ļoti slikti. Gan garīgi, gan fiziski sagrauta. Vīramāte ieteicās: tādos gadījumos vajagot padzert kordicepu un zemestaukus. Kādus taukus, ja jāēd liess? Un kas ir kordiceps – vai sirdszāles? Nē, viņa skaidroja, tās esot sēnes.”
Meklējot informāciju par šiem jaunajiem jēdzieniem, Ingūna uzzinājusi daudz sev iepriekš nezināma par sēņu dziednieciskajām īpašībām. Tās izmantojot, atkal ir vesela, un tieši tāpēc uzskata par nepieciešamu dalīties savā pieredzē arī ar citiem.
Labumi, ko zemē nemet
Jau 17. gadsimta rakstu liecībās pieminēti zemestauki kā līdzeklis brūču apstrādei un vēdersāpju remdēšanai, pret podagru un nieru kaitēm, kaut gan sēnes olveida augļķermenis, pildīts ar recekļainu masu, pārsprāgstot izdala atbaidošu maitas smaku.
Šīs sēnes pētīšana ar mūsdienīgākām metodēm sākusies tikai nesen. Izrādījies: tā palīdz pazemināt arī asinsspiedienu, izvadīt slikto holesterīnu, zemestauku fitoncīdi iznīcina daudzus vīrusus, bet galvenais – kavē ļaundabīgo audzēju attīstību, aktivējot organismā vielas, kas atrod un bojā vēža šūnu apvalkus.
Latvijā šīs sēnes noslēpumos visdziļāk ieskatījies dakteris Sergejs Kuzņecovs.
Gaileņu lielā vērtība ir ne tikai patīkamajā garšā. Tās satur hitinmannozi – vielu, kas iedarbojas gan uz pieaugušiem parazītiem, gan uz to oliņām. Tāpēc gailenēs reti iemetas tārpi. Taču parazīti nav tverami tikai kā sēņgrauži, cērmes vai lenteņi, to vidū arī cita dzīvā sīkradība, kas apdraud veselību.
Sliktums tas, ka hitinmannoze sabrūk jau +60 grādu temperatūrā, arī sāls iedarbībā iet bojā. Gailene ir brīnišķīgs pārtikas produkts, tomēr kā pretparazītu līdzeklis der tikai svaigā veidā (bet kuņģim tik smaga barība nepatīk) vai sažāvēta un pulverizēta.
Dziednieciska iedarbība piemīt arī baravikām. Tautas medicīnā uzsvērts, ka tās noderīgas, iznīcinot baktērijas, kas izraisa iekaisumu gremošanas traktā, palīdz sirds un asinsvadu kaišu, arī ļaundabīga audzēja gadījumā.
Latvijā zinātniski pētījumi ne par gailenēm, ne baravikām nav veikti.
Arī balto un spuraino porcelāna tinteni piemin tikai tautas dziednieki, kaut gan savulaik daudzas dzērājvīru nogurdinātas sievas to izmantoja alkoholisma ligas ārstēšanai. To joprojām dara Krievijas sādžās: ieber pulverī saberztu sēni paģiru kvasā, un kundziņam brīnums, kāpēc šoreiz no labas kandžas tik nelaba dūša.
Dziedē un sargā, aktivējot imūnsistēmu
“Par lielāko ar sēnēm saistīto atklājumu man izvērtās informācija par fungoterapiju – slimību ārstēšanu un to profilaksi ar ārstnieciskajām sēnēm. Tā jau labu laiku atzīta arī Rietumeiropā, bet par Austrumiem vispār nav ko runāt – tur sēņu izmantošana medicīnā ir gadsimtiem sena,” stāsta Ingūna.
Zemestauki, šitake, maitake, Brazīlijas atmatene, kordiceps, rei ši – katrai savs, specifisks lietojums, bet visām kopīgā iezīme – to sastāvā ir sēņu polisaharīdi, kas sekmē un stabilizē imūnsistēmas darbību. Imūnšūnas kļūst ļoti aktīvas – sāk intensīvāk vairoties un lūkoties pēc bojātajām šūnām, lai tās piebeigtu.
Vai tas nozīmē, ka jācenšas ikdienas uzturā lietot pēc iespējas vairāk sēņu, tad visas veselības ligas būs kā ar roku nost? Diemžēl ne. Lai ārstnieciskā iedarbība būtu efektīva, tiek izmantotas nevis maltītei sagatavotas sēnes, bet sēņu polisaharīdu ekstrakts. To var gatavot arī mājas apstākļos – sēnes žāvējot, kaltējot, ekstrahējot. Taču vajadzīgs ļoti daudz izejvielas, nepieciešama atbilstīga tehnoloģija. Atzīta arī šo sēņu spēja kavēt audzēja attīstību, bet ārstnieciska efekta sasniegšanai jālieto diezgan liela deva. Tāpēc biežāk nākas paļauties uz rūpnieciski ražotiem preparātiem.
No eksotiskajām sēnēm mūsu veikalos nopērkamas tikai šitake. Senajā Ķīnā tās lietoja (un dara to joprojām) pārtikā – gan kā iedarbīgu produktu, kas kavē novecošanos, gan kā asins attīrītāju un līdzekli pret saaukstēšanos, kuņģa kaitēm, galvassāpēm, nespēku, tūsku. Uzskatīja, ka šī sēne palielina dzīvības enerģiju ci un iedarbojas pret visu veidu audzējiem.
Arī mūsdienās veiktie zinātniskie pētījumi apstiprina daudzas šitake ārstnieciskās īpašības, ko pamatā nodrošina polisaharīds lentināns – tam ir izšķiroša nozīme audzēja šūnu un vīrusu iznīcināšanā.
Ja šitake ierādīsim goda vietu ikdienas ēdienkartē, veselībai tas nāks tikai par labu. Sevišķi tiem, kurus satrauc augsts asinsspiediens. Pētījumos secināts: ja divu nedēļu garumā katru dienu apēd astoņas šitake sēnes, asinsspiediens ievērojami pazeminās vai normalizējas.
Reiši jeb lakas plakanpiepe, kuras dzimtene ir Ķīna un Japāna, Austrumu tautās tiek dēvēta par nemirstības sēni. Arī pēc skata līdzīga piepei, rūgta. Ēdama nav, toties dziednieciska. To lieto alerģijas ārstēšanā, aknu aizsardzībai hepatīta gadījumā, pret plaušu kaitēm, sirds un asinsvadu slimību profilaksē un ārstēšanā, organisma aizsargspēju stiprināšanai hroniska un akūta iekaisuma reizē, labdabīgu un ļaundabīgu audzēju profilaksei un ārstēšanai. Īpaša vieta tai ierādāma garīgā līdzsvara atgūšanai, sirgstot ar depresiju – dabisks antidepresants.
Lakas plakanpiepe sastopama arī pie mums, taču iekļauta aizsargājamo augu sarakstā. Latvijas Mikologu biedrība 2004. gadā tai pat piešķīrusi gada sēnes titulu.
Maitake jeb daivainā čemurene savvaļā atrodama Japānā un Ziemeļamerikā, dažkārt pie vecu ozolu stumbriem ieraugāma arī Latvijā, bet ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Sēne ir gan garšīga, gan dziednieciska – tās polisaharīds beta glikāns kavē vēža šūnu vairošanos. Der pret augstu asinsspiedienu, diabētu, hepatītu, aterosklerozi, vīrusu infekcijām, hronisku nogurumu un aptaukošanos. Japāņi tai devuši nosaukumu geišu sēne, jo austrumnieces to lietoja, lai nekļūtu resnas. Maitake palīdz mazināt menopauzes simptomus – karstuma viļņus, svīšanu un emocionālo spriedzi –, labvēlīgi iespaido netīkamās pirmsmenstruālā sindroma izpausmes.
Brazīlijas atmatene atklāta tikai pagājušā gadsimta vidū. Zinātnieki reiz ieinteresējušies, kāpēc vienā no valsts reģioniem cilvēki tikpat kā neslimo. Izrādījies, ka viņi ikdienā lieto sēni, kas satur neparasti daudz polisaharīdu savienojumu. Japāņi, to pētot, atklājuši, ka šī sēne ir spēcīgs imūnsistēmas stimulators un līdzeklis cīņai pret vēzi. Tajā esošās vielas palīdz arī ikdienišķāku slimību reizēs – ja ir gripa vai alerģija, pret diabētu, hronisku nogurumu, sēnīšu infekcijām un nieru kaitēm.
Kordiceps, kas aug Ķīnas, Nepālas un Tibetas augstkalnēs, ir spēcīgs antioksidants ar pretvēža iedarbību. Stimulē vīriešu dzimumhormonu vairošanos, uzlabo spermas kvalitāti un daudzumu, palīdz attīrīt organismu no toksiskām vielām. Tā kā sēne paaugstina dzimumhormonu aktivitāti, prostatas un krūts vēža gadījumā to lietot neiesaka.
Pat sēne nav panaceja
Vēža šūnas ir visos – tās organismā gaida brīdi, kad radīsies labvēlīgi apstākļi augt un vairoties. Taču šo brīdi ir iespējams nepieļaut vai vismaz attālināt, pārliecināta Ingūna Krūmiņa.
“Pēc slimošanas vīrs reiz atnesa grāmatu Traditional Chinese Medicine: A Woman’s Guide to Healing from Breast Cancer. La sīju un raudāju – ja tā manās rokās būtu nonākusi agrāk, domāju, līdz krūts vēzim nebūtu nonākusi. Jo sapratu: visi simptomi, kas liecina par slimības gatavību uzliesmot, man par sevi bija likuši manīt jau daudzus gadus pirms kaites uzliesmojuma, tikai es šos brīdinājumus nesapratu. Galvassāpes vairākas reizes mē nesī. Nespēka un apātijas viļņi, salšana, nomāktība. Bet es: nekā nopietna, jāpacieš! Nezināju, cik precīzi tas liecina, ka organisms tā kliedz pēc palīdzības. Lasot šo grāmatu, atcerējos, ka šī informācija bija pieejama arī latviski – izdevumā Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī. Agrāk tā mani neinteresēja, tagad iesaku to izlasīt visām sievietēm, bet īpaši meitenēm un jaunietēm. Jo vēzis nav tikai vecu ļaužu kaite.”
Ārsts palīdzēs, veicot terapiju, bet tālākais ļoti lielā mērā atkarīgs no katra paša. No tā, cik gatavs ir cīnīties par atveseļošanos, cik stipra ir griba to panākt. Dziednieciskās sēnes var būt ļoti noderīgas – gan lai no saslimšanas izvairītos, gan arī organisma spēcināšanai reizēs, kad vienīgā pareizā izvēle ir operācija.
“Taču tas gan jāatceras: sēnes nav panaceja. Var lietot visdārgākos veselības produktus, bet, nemainot dzīvesveidu, panākumu nebūs. Tas nav tik neiespējami – nepārpūlēties darbā, iet laikus gulēt, daudz kustēties, ēst veselīgu un dzīvu pārtiku, dzert tikai tīru un kvalitatīvu ūdeni un vislielākajā steigā atrast laiku sev,” iesaka Ingūna.
Sēnes spēj dziedināt
Augu iedarbību uz cilvēka organismu daudzus gadus pētījusi farmācijas doktore Vija Eniņa. Viņas interešu lokā – arī sēnes.
– Mūsu tautas medicīnā tradicionāli vairāk lietoti ārstniecības augi, taču citos pasaules reģionos, kur šīs tradīcijas senākas un dabas resursi bagātīgāki, uzkrāta vērā ņemama pieredze dažādu slimību ārstēšanā ar sēnēm un dzīvnieku produktiem. Šajā jomā veikti daudzi pētījumi.
Pie mums galvenais akcents tiek likts uz sēņu izmantošanu uzturā, iedalot tās ēdamās, neēdamās un indīgās. Par ārstniecisko iedarbību runā retāk, kaut gan sēņu daudzveidīgais ķīmiskais sastāvs to spēj nodrošināt.
Tas, ko mēs saucam par sēni, būtībā ir augļķermenis, ko substrātā paslēpies micēlijs izbīda ārpus augsnes vai koka stumbra, lai izplatītu sporas un vairotos. Augļķermenī atrodami gan enerģētiski bagātīgi (eļļa, cukuri, olbaltumvielas), gan bioloģiski aktīvi (polisaharīdi, antibiotiskās vielas, vitamīni, mikroelementi) savienojumi, kas nodrošina šīs svarīgās funkcijas veikšanu. Vairāk šo savienojumu ir daudzgadīgajos augļķermeņos – piepēs. To ķīmisko sastāvu ietekmē arī koku suga, uz kura piepe atrodas.
Latvijā zināmākās ārstnieciskās sēnes ir melnā bērzu piepe jeb čaga un zemestauki, taču literatūrā atrodamas ziņas arī par ēdamo sēņu – baraviku, gaileņu un pat šķietami mazvērtīgo alksneņu ārstniecisko iedarbību.
Baraviku bioaktīvās vielas spējot cīnīties ar tuberkulozes izraisītāju, gailenēs esošās – uzlabot redzi un aknu darbību, bet alksneņu sastāvā rodamās – kavēt daudzu patogēnu, slimību izraisošu mikroorganismu attīstību.
Protams, lietojot uzturā, sēņu darbības dziednieciskie efekti var palikt nepamanīti, jo:
• sēnes ir smaga barība – lielu daudzumu un katru dienu tās parasti neēd (sēņu šūnu apvalkos ir grūti sagremojama viela – hitīns);
• bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija sēņu šūnās ir neliela;
• daudzas bioloģiski aktīvās vielas ir termolabilas – termiska apstrāde (vārīšana, cepšana) tās noārda, līdz ar to zūd vērtība.
Tāpat kā atšķiras ārstniecības augu drogu izmantošana ikdienas tējās un ārstnieciskajās, nav vienāda arī sēņu lietošana uzturā un ārstniecībā. Katras dienas lietošanai tējas gatavo vājākā koncentrācijā, kādas saslimšanas ārstēšanai dzer koncentrētāku un tikai noteiktu laiku. Arī ikdienas tēja dod labumu, bieži vien pat palīdzot stabilizēt veselību un pasargāt organismu no saslimšanas. To pašu var attiecināt uz sēnēm – lietojot tās uzturā, kaut arī nelielā daudzumā, bet regulāri, sēnes var palīdzēt organismam saglabāt veselību.
Taču, ja tās jāizmanto kā ārstniecības līdzeklis, efektīva rezultāta nodrošināšanai nepieciešami koncentrēti sēņu ekstrakti. Un tad nav tik svarīgi, vai to izejviela gūta no mūsu mežu bagātībām vai augusi svešās zemēs. Mūsdienās, kad cilvēki daudz ceļo vai iepērkas interneta veikalos, iegādāties var jebko. Galvenais – kritiski izvērtēt piedāvāto produktu, rūpīgi izstudēt visu par to iegūstamo informāciju, lai saprastu, vai tas tiešām ir nepieciešams.
