Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Trešdiena, 22. februāris, 2017
23. aprīlis, 2016
Drukāt

Kā pašvaldības vērtē ministra piedāvātos variantus bērnudārzu pedagogu algas celšanai? (2)

Foto: LETA/Ieva ČīkaFoto: LETA/Ieva Čīka

Skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet nākamajam gadam – 27 miljoni. Pašvaldības jo īpaši satraucis izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska viens no piedāvātajiem variantiem pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai: līdz šim no valsts budžeta nodrošinātās brīvpusdienas 1. – 4. klases skolēniem nododot pašvaldību pārziņā, bet valsts naudu, kas piešķirta brīvpusdienām, novirzīt bērnudārzu skolotāju algām.

 

Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Kad uzzināju par ministra piedāvājumu, kas attiecas uz brīvpusdienu valsts finansējuma novirzīšanu pedagogu algām, es sašutumā iesaucos: “Bērniem noņemsim, atdosim skolotājiem?” Tas taču ir ļoti nekorekti – paņemt nost bērniem, lai samaksātu pedagogiem. Tad jau labāk apspriest citu ministra variantu, kā iegūt naudu – mainīt proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē tā, lai pašvaldības saņemtu vairāk. Taču šobrīd mani daudz vairāk par Šadurska kunga variantiem nodarbina kas cits – jau tik daudzus gadus tiek runāts par izglītības reformu, diemžēl vezums nekust no vietas. Kāpēc tā? Vai tiešām bērnu izglītošana nav pelnījusi neko vairāk par, atvainojiet, ceļu bedrīšu lāpīšanas attieksmi?”

 

Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka apspriešanas vērti ir visi trīs ministra Šadurska piedāvātie varianti, ieskaitot arī to, ka varētu atrast valsts budžetā papildu dotāciju, lai arī pašvaldības var pacelt savu daļu. Ilgtermiņā skatoties, vispareizāk tomēr būtu dot iespēju pašvaldībām saņemt vairāk IIN sadalē. Tāds variants ir arī loģiskāks. Arī no tāda viedokļa, ka lielāka šā nodokļa daļa vairāk liktu pašvaldībām domāt par jaunu darba vietu radīšanu un pašreizējo darba vietu saglabāšanu. Par bērnu brīvpusdienu maciņa maiņu ar pedagogu algu maciņu jāteic, ka jāskatās, kādi izdevumi ir abās pozīcijās un vai varētu būt kāds ieguvums. Tā kā šis variants skar bērnu brīvpusdienas, tas būtu apspriežams tikai tad, ja galīgi nevar vienoties par kādu citu ceļu.”

 

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Būtībā jautājums ir daudz dziļāks – par to, vai mūsu valstī jaunā paaudze ir vērtība. Ir rosinājums par skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas pārlikšanu uz pašvaldību pleciem apmaiņā pret valsts finansējumu pirmsskolas pedagogu algām. Pirmkārt, jāatgādina, ka valsts jau maksāja darba algas bērnudārzu skolotājiem līdz 2008. gadam, bet tad ekonomiskās krīzes dēļ valsts lūdza uz laiku šo funkciju nodot pašvaldībām. Kā valsts saprot jēdzienu “uz laiku”, ja vēl joprojām tā šo funkciju nav paņēmusi atpakaļ? Otrkārt, pašvaldībām jau tāpat funkcijas pieaug, bet finansējumu nedod. Tikai viens piemērs – vietējo ģeodēzisko punktu apsekošana Nīcas pašvaldībai izmaksāja 4,5 tūkstošus latu, tagad mums šie punkti jāatjauno, kas izmaksās jau desmit tūkstoš eiro.”

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Labākais variants būtu IIN pārdale par labu pašvaldībām. Pašlaik pašvaldības saņem 80 procentu šī nodokļa, jālemj, par kādu tiesu vēl palielināt. Preiļu novadā budžeta līdzekļi diemžēl ir tādi, ka mēs nespējam veicināt attīstību. Ja būtu jaunas darba vietas, situācija mainītos. Pašlaik novada laukos, pavisam četros pagastos, vienīgās darba vietas ir mežizstrādē, pagasta pārvaldē un zemnieku saimniecībās.”

 

Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs: “Atkal valsts kaut ko pārliek uz pašvaldību pleciem. Nekur nav teikts, ka tad, ja mēs piekristu ministra variantam par brīvpusdienu nodrošināšanas pārņemšanu un valsts rūpētos par pirmsskolas pedagogu darba samaksu, mēs patiešām būtu ieguvēji. Vispirms taču jātiek pie aprēķiniem un konkrētiem skaitļiem, tikai tad iespējams spriest un vērtēt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bet par bērnudārzu skolotāju palīgiem visi aizmirst. Tiem ir lielāka darba slodze nekā skolotājiem, bet alga
    pavisam maziņa.

  2. galvenais laikus naudu salikt pareizajos grozos.Tūlīt pirks par miljonu saeimas aparatūru.Interesanti ,kur nēma naudu,ja strādā ne tautas interesēs?? 50% no visiem deputātiem tik deldē beņkus un neko nedara.Bet medicīna valstī galīgā tintē,tāpat izglītība.No neatkarības atgūšanas jau 25 gadi,bet joprojām dzīvojam sliktāk kā lietuvieš un igauņi.Par āfriku nemaz nerunāsim,tur vismaz par apkuri nav jāmaksā.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piedāvāju superatlaides!

Ceļu policista kabatas nauda – 30 eiro

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis izdevis pavēli par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA skaidrojis, ka izmaiņas esot vairākas. Viens no norādījumiem ir, ka pie patruļdienesta un ceļu policistiem dienesta laikā nedrīkstēs atrasties skaidra nauda virs 30 eiro. Arī šis būšot viens no preventīviem pasākumiem korupcijas risku mazināšanā. Lietuvā šāda prakse jau esot ieviesta. Ja kontrolējošās struktūrvienības konstatēs naudu virs 30 eiro, tad būs pamats vērtēt policista rīcību disciplinārā kārtā par pavēles neievērošanu. Tāpat lielākas naudas izcelsmi un tā iespējamo saistību ar korupciju varētu pārbaudīt Iekšējās drošības birojs.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (7)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+