Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. jūnijs, 2013
Drukāt

VID direktors būs ass kā bārdasnazis

Foto - LETAFoto - LETA

Kad pienācis šķiršanās brīdis no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas, neviena acs nepaliek sausa. Cēlā jūtu apmaiņā raudāja premjerministrs Dombrovskis, raudāja uzņēmēju priekšnieks Endziņš, raudāja finanšu ministrs Vilks.

Pat tie vajātie zaķi, kuru mantnīcās pastāvīgi ielūkojās Nelijas sūtītie VID inspektori ar žirafu kakliem un pavēloši prasīja izpildīt galīgo norēķinu ar valsti, rūdītie nodokļu nemaksātāji, ēnu ekonomikas dižvīri un sīkie aplokšņu algu saņēmēji – visi šņukstēja, slaucīja no vaigiem asaras un neslēpa skumjas. Šīs nelaimīgās melnās avis, uz kuru sirdsapziņas gulst smags noziegums par ienākumu slēpšanu, Jezdakovas kundze pa vienam vien bija izķemmējusi, ierakstījusi melnajā piezīmju grāmatiņā vai nelabojamo klases žurnālā, izvilkusi spilgtā dienas gaismā no ekonomikas krēslas zonas, bet tajā pašā laikā apgājās kā ar palaidņa bērniem. Lietojot tikai dedukcijas, nevis fiziskas pārmācības metodes, mūsu VID ģenerāldirektore nodokļu piedzīšanā bija izcīnījusi vairāk uzvaru, nekā brāļi Kļičko boksa ringā kopā ņemot! Jezdakova uzbruka pēc Melnā Gulbja neparedzamības teorijas. Viņa samazināja ēnu ekonomiku par pieci procentiem, un tas deva papildu kopievākumu vairāk par 500 miljoniem valsts kasē! (Vismaz tā rēķina politiķi Saeimas priekšvēlēšanu laikā.) Daudzas partijas jau tagad plaši atvērušas parādes durvis bargās kundzes priekšā – laipni lūdzam, cienījamā, stājiet mūsu rindās, un redzēsim bailēs trīcošu, bēgošu konkurentu pulku.

Taču nodokļu nemaksātāji drebinās, kas nāks Jezdakovas vietā valsts galvenās nodokļu ievākšanās postenī? Tiem puišiem, kas mēdz pārāk dziļi iebāzt rokas tautas kabatās, piezogas bažas un nemiers. Skaidrs, ka velti gaidīt, ka vietā ieliks pirmspensionēšanās vecuma līdzjūtīgu politisku personu.

Vilks teicis, ka šitā mode jāizbeidz, bez tam VID ģenerāldirektoram ir jāstrādā, nevis jāatlaižas amatā kā guļvietā. Un ja nu norīko kādu dīriķi – tādu runājošu koka kluci, kam sirds vietā ir akmens, rokas kā divi krampīši un kājas tam palienējis dzinējsuns? Tāds sēdēs kā pūķis uz valsts ieņēmumu lādēm, nebūs parādu atlaišana, nenotiks atbrīvošana no nodokļu verdzības, toties būs iekasēšana ar militāru precizitāti, rekvizīcija un pēdējā krekla novilkšana. Viņš nodokļu biezenī izlasīs katru gardu frikadelīti, kumāsiņu, ko gribējās atlikt nebaltai dienai. Viņš ienīdīs ļautiņus, kuri labprāt iet uz finanšu riskiem. Bargais kungs ar dzelzs dūri ieradīsies visos karteļos, čūsku midzeņos un tamlīdzīgos nodibinājumos, kur vien spēlēs paslēpes ar valsti. Un budžetam tak naudu vajag kā ēst, kad jāindeksē pensijas, jāpiegludina ceļi, no jauna jābūvē nodegušie pilskalni. Šī asinskārīgā monstra priekšā cietais finanšu ministrs liksies pats laipnības un vēlības iemiesojums, bet bijušie direktori Sončiks ar Jakānu ausīs atmiņā kā aušīgi puiši ar medus saldām sejiņām. “Krājiet sausiņus!” – būs iegravēts plāksnītē pie jaunā VID priekšnieka kabineta durvīm. Ja noslēpsiet kaut paciņu ar spožiem latiņiem, visuredzošā acs to uztaustīs un sekos kas briesmīgāks par Montesumas un Ēģiptes mūmijas atriebību. Ak vai, nodokļu nemaksātāji, noliekam savas vieglās dienas! Viņš nāk – tikpat nepielūdzams kā nāve!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+