Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. marts, 2012
Drukāt

VID dzēš pēdējās neskaidrības “nulles” deklarāciju aizpildīšanā


zelts_scanpix_10

Par neskaidrībām sākumdeklarāciju aizpildīšanā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniecei Dacei Pelēkajai jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.


 

– Pagājis mēnesis, kopš Latvijas iedzīvotājiem ar likumu ir noteikts pienākums deklarēt VID savu mantisko stāvokli. Par kādām neskaidrībām šajā laikā viņi jautājuši jums visbiežāk?
Peleka2_DB_10

D. Pelēkā: – Visbiežāk iedzīvotāji nav īsti pārliecināti, vai viņus skar šis pienākums, ņemot vērā viņu konkrēto mantisko stāvokli. Kaut arī daudzi ir lasījuši likumu un presē publicēto informāciju, viņi grib vēlreiz pārliecināties par to pie mums.

Spriežot pēc VID informatīvā tālruņa zvaniem, lauvas tiesa zvanītāju ir krieviski runājošie iedzīvotāji, tostarp daudz vecāka gadagājuma ļaužu, kuriem, iespējams, internetā izplatītā informācija ir pieejama mazāk nekā citiem. Kopš gada sākuma VID pārstāvji viesojušies arī Latvijā dzīvojošo krievu sabiedriskajās organizācijās, skaidrojot gan likuma saturu, gan atsevišķu specifisko terminu jēgu.

Viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – vai, piemēram, mājās glabāto gleznu un kādu citu kustamu mantu vērtības jāsaskaita kopā. Pateicoties jūsu avīzei, aktuāls kļuva jautājums, vai jādeklarē lopu ganāmpulki. Lauku ļaudis mums tāpat jautājuši, vai viņu pienākums ir deklarēt arī traktorus, kombainus un citu lauksaimniecības tehniku, kuras vērtība pārsniedz likumā noteiktos 10 000 latu.

– Kā ir ar naudas uzkrājumiem, kuru daļu cilvēks glabā mājās, bet daļu – bankā vai kur citur?

– Ja mājās cilvēks glabā 3000 latu, pensiju fondā viņam uzkrāti 5000 latu, vēl ir 7000 latu bankas kredīts, tad šīs summas nav jāskaita kopā un cilvēkam nav pienākuma iesniegt deklarāciju. Savukārt, ja mājās tiek glabāti 
12 000 latu, tad īpašniekam jādeklarē visa summa, bet 2000 latu jāieskaita bankas kontā. Savukārt valsts amatpersonai no mājās glabātajiem 12 000 latu bankas kontā būs jāieskaita 8000 latu.

– Kāpēc deklarācija jāiesniedz cilvēkam, kuram bankā paņemts hipotekārais kredīts, kura neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latu? Latvijas Banka taču reģistrē kredītus!

– Jūsu pieminētais nav valsts oficiālais reģistrs. Tāpēc to neiekļāva Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā. VID nevar piekļūt informācijai par komercbanku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem fiziskajām personām. To varam pieprasīt, ja par konkrēto personu administratīvā procesa ietvaros esam uzsākuši pārbaudi. Hipotekārā kredīta ņēmējam iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, VID vēlāk vairs nejautās viņam, kāpēc izdevumi ir lielāki par ienākumiem.

– Kā zināms, bankas izsniedz hipotekāros kredītus tikai par zemesgrāmatā reģistrētiem īpašumiem. Tiklīdz kredīts izsniegts, tas ķīlas atzīmes veidā tiek ierakstīts zemesgrāmatā, kas ir oficiāls valsts reģistrs. Kāpēc kredītu ņēmējiem vēl būtu kaut kas jādeklarē?

– Zemesgrāmatā ieraksta sākotnēji paņemtās kredītu summas. VID nav zināms, kādas katrai fiziskai personai ir šo kredītu neatmaksātās daļas. Un VID ne tikai nevar, bet tam nav tiesību pieprasīt informāciju par visu fizisko personu bankās ņemto kredītu summām. Kā jau sacīju, to var tikai tad, ja par konkrēto personu administratīvā procesa ietvaros esam uzsākuši pārbaudi.

 

Vēl piebildīšu, ka pēc likuma jādeklarē arī tie kredīti, kuri saņemti, piemēram, no citas fiziskas vai juridiskas personas. Tikpat labi tās var būt kāda uzņēmuma aprēķinātās, bet fiziskai personai neizmaksātās dividendes.

 

– Vai jums neliekas, ka tā vietā, lai savienotu dažādus reģistrus vienā informācijas sistēmā, pašlaik izvēlēts vienkāršāks ceļš – likt cilvēkiem rakstīt deklarācijas, prasīt viņiem sagādāt izziņas dažādās valsts iestādēs?

– Es domāju, ka VID no savas puses turpmāk darīs visu, lai būtu šāda vienota informācijas sistēma. Bet tad ir jābūt arī normatīvam regulējumam, kas dod tiesības VID piekļūt dažādiem reģistriem.

– Kāpēc likumā minēti tikai pieci valsts oficiāli reģistri, bet trūkst Ganāmpulku reģistra?

– Jāatzīst, likuma izstrādes gaitā es nedzirdēju to pat pieminam. Iespējams, ka gluži vienkārši par to piemirsa. Tas bija jāzina Zemkopības ministrijai, kas uztur šo reģistru. Es gan domāju, ka diezin vai Latvijā atradīsies tāds šķirnes ganāmpulka turētājs, kuram lopu audzēšana nav reģistrēta kā saimnieciskā darbība. Visiem ganāmpulku īpašniekiem – oficiāli reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem – mantiskā stāvokļa deklarācijas nav jāiesniedz.

– Kā noteikt vērtību ekspluatācijā nenodotai ģimenes privātmājai – pēc ieguldījuma celtniecībā vai pēc tās pašreizējās tirgus vērtības?

– Pēc ieguldījuma tās celtniecībā. Ja jaunbūvē ieguldītā summa pārsniedz 10 000 latu, tad īpašniekam ir pienākums iesniegt deklarāciju. Protams, var gadīties, ka īpašnieks skaidri nezina, kādu summu ieguldījis celtniecībā. Tad deklarācijā var norādīt arī ēkas tirgus vērtību, bet tad tas jāpaskaidro atsevišķi deklarācijas sadaļā, kur iespējams norādīt visu papildu informāciju, kas pēc cilvēka ieskatiem ļauj gūt pilnīgāku priekšstatu par tā mantisko stāvokli. Ja celtniecībā patiesībā būs ieguldīts mazāk, tad būs neatbilstība starp ienākumiem un izdevumiem un īpašnieks pats sev radīs liekas problēmas.

– Kā var novērtēt, piemēram, savulaik mantotas vai dāvinātas gleznu kolekcijas vērtību? Likumā rakstīts – pēc īpašnieka ieskatiem, kas var būt ļoti dažādi.

– Vispirms būtu jāieskatās mantojuma apliecībā vai dāvinājuma līgumā, kur varētu būt ierakstīta šo gleznu vērtība. Ja tā pārsniedz 10 000 latu, tad gleznas jādeklarē. Ja nav norādīta, tad orientieris varētu būt mākslas priekšmetu izsoļu cenas. Bet tad deklarācijā jānorāda atsevišķi, ka gleznas ir iegūtas mantojumā un ka norādītā summa nav šo gleznu iegādes vērtība.

– Kā ir ar mājās glabātajām vērtībām – mēbeles, gleznas, zeltlietas, pāris šķirnes runči un daudz kas cits, kopā saskaitot, noteikti pārsniegs 10 000 latu. Vai tas viss jādeklarē?

 

– Nē, kopā tās nav jāskaita. Jāskatās pēc lietu kopības. Ar to jāsaprot lietas, kuras raksturo vienas un tās pašas pazīmes. Piemēram, ja mājās glabāto zeltlietu vērtība pārsniedz 10 000 latu, tad īpašniekam ir pienākums tās deklarēt.

 

– Daudzi mūsu avīzes lasītāji jautā, vai deklarācijās ierakstītās ziņas par mājās glabātajām zeltlietām, gleznām un citām vērtībām no VID neaizplūdīs nekrietnu ļaužu rokās?

– VID šo informāciju sargās. Pēc mācības, kuru saņēmām pirms pāris gadiem, VID ir ieguldījis lielus resursus uzkrāto datu aizsardzībā. Mantiskā stāvokļa deklarācijās norādītā informācija būs pieejama tikai ļoti ierobežotam VID darbinieku skaitam. Tai nevarēs piekļūt neviens cits, kuram mantiskā stāvokļa deklarāciju datu apstrāde neietilpst viņa tiešajos amata pienākumos.

 

Informācijas sistēma turklāt fiksēs visas darbības, kas tiks veiktas ar deklarācijas datiem. Jau pašlaik, piemēram, nodokļu informācijas sistēma fiksē jebkuru VID darbinieku, kurš pieprasa informāciju par kādu konkrētu fizisko personu – līdzīgi kā tas notiek, ieskatoties Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

 

– Kā VID turpmāk izmantos mantiskā stāvokļa deklarācijās uzkrāto informāciju?

– To pievienosim VID jau uzkrātajiem datiem, kas ir iegūti gan no iesniegtajām deklarācijām, gan citām valsts un pašvaldību institūciju datu bāzēm, kurām VID ir piekļuves tiesības vai kuru uzkrātā informācija ir iekļauta VID informācijas sistēmās, no citu valstu nodokļu administrācijām vai arī no trešajām personām, gan arī no plašsaziņas līdzekļiem.

Mantiskā stāvokļa deklarāciju mērķis būtībā ir ienākumu un izdevumu rūpīgāka kontrole no valsts puses, nelegālās naudas plūsmas ierobežošana. VID šos datus analizēs, salīdzinās ar darījumu partneru sniegtajām ziņām. Visi dati nonāk īpaši izveidotā riska analīzes sistēmā, kurā tiek apzināti tie nodokļu maksātāji, kuri pakļauti vislielākajam nodokļu nemaksāšanas riskam atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

Taču uzskatu, ka labums būs arī iedzīvotājiem. VID retāk traucēs viņus ar jautājumiem, piemēram, kur viņi ņēmuši naudu kāda vērtīga īpašuma vai mantas iegādei.

 

Uzziņa

Pērn Saeimā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums uzliek pienākumu Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi deklarēt viņu mantisko stāvokli no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam.

Deklarēšanās pienākumu nosaka pēc vairāk nekā desmit pazīmēm, cita starpā, ja cilvēkam pieder manta (antikvāri, mākslas un kolekcijas priekšmeti, dārglietas, mājas vai savvaļas dzīvnieki, govju, zirgu, briežu ganāmpulki u. c.), kuras vērtība pēc īpašnieka ieskatiem pārsniedz 
10 000 latu.

Likumā noteikts, ka mantiskais stāvoklis nav jādeklarē, ja cilvēkam pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts piecos valsts reģistros:

Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;

Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;

Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;

Integrētajā Latvijas kuģu datubāzē.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+