Timura Subhankulova foto

Igaunijā VID ir trīsreiz mazāk darbinieku, bet iekasē vairāk naudas. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā “LA” skaidro, kāpēc tā. Viens no iemesliem – ap 200 darbinieku nodarbināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas jautājumu kārtošanā.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

– Vai iecerētais štata vietu samazinājums par 13% jeb 500 darbiniekiem dos rezultātu? Igaunijā VID ir 1400 darbinieku. Bet igauņi iekasē vairāk, arī budžets viņiem ir lielāks, kaut arī ekonomikas apjomi ir lielāki mums. Kā to izskaidrot?
– Mūsu valsts budžetu neveido tikai nodokļu ieņēmumi. To īpatsvars budžetā ir aptuveni 75 līdz 80%. Rēķinot Eiropas fondu piešķirto naudu, šis īpatsvars ir vēl mazāks.

– Tomēr lūdzu palīdziet saprast, kāpēc divu kaimiņvalstu starpā ir šīs atšķirības? Varbūt igauņu nodokļu inspektoriem jau ir lielāks atalgojums un viņi vairāk ieinteresēti izķert nodokļu nemaksātājus un apkarot ēnu ekonomiku?
– Te, pirmkārt, jārunā par sabiedrības attieksmi, proti, vai tā ir apmierināta ar valdības darbu un nodokļu izlietojumu. Un vai sabiedrības vairākums pieņem, ka nodokļi ir jāmaksā. Apziņa, ka tie jāmaksā, Igaunijā ir krietni augstāka nekā Latvijā.

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Otrkārt, jārunā par nodokļu politiku. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa mums “apēd” lielus resursus, turklāt īsā laikā. Maksājumu čeki, attaisnotie izdevumi, ja vien tos neiesniedz elektroniski, vēl ir jāpārbauda. Iznākumā cilvēkam šī nodokļa atmaksa ir vien daži desmiti eiro. Bet VID darbiniekam tas atņem nenormāli daudz laika un nervu. Igaunijā nekā tamlīdzīga, gandrīz 90% iedzīvotāju izmanto elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādējādi VID darbinieki nekad nav tā noslogoti.

Otra lieta – no aptuveni Uzņēmumu reģistrā reģistrēto 220 000 juridisko personu puse ir tādu, kurām nav nekādas saimnieciskās darbības. Savulaik reģistrējušies un viss. Kāpēc VID jāprasa tām un administratīvi jāsoda par gada pārskatu neiesniegšanu, ja naudas apgrozījums no gada gadā ir nulle?!

Pašlaik esam iesnieguši Finanšu ministrijā savus priekšlikumus, kā atrisināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas problēmu. Pirmais variants – atsakāmies no attaisnotajiem izdevumiem, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu. Otrais – nosakām, ka turpmāk iedzīvotāji var izmantot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu, atprečojam tikai tos izdevumus, kurus pakalpojumu sniedzēji gatavi mums iesniegt elektroniski, nekādus papīra dokumentus vairs nepieņemam. No apdrošināšanas sabiedrībām tos jau saņemam, šogad arī no izglītības iestādēm. Bet no veselības aprūpes iestādēm joprojām ne. Trīs gadus plosāmies par to, kad beidzot īstenos tā saukto e-veselības projektu. Reizēm man rodas šaubas, vai savas dzīves laikā to pat piedzīvošu.

– Cik pašlaik VID darbinieku ir nodarbināti ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu?
– Ap divsimt. Tas ir ļoti daudz.

Pilnu intervijas tekstu lasiet otrdienas “LA” numurā