Mobilā versija
+3.2°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
1. novembris, 2017
Drukāt

Aplokšņu algu saņem 200 000 strādājošo: VID nosauc rekordistus (6)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā – aptuveni 17 miljoni eiro. “Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,” skaidroja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.

Nozares, kurās ir lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tirdzniecības un būvniecības nozares vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, MUN režīmā absolūts rekordists ir programmēšanas nozare.

VID izpēte liecina, ka, piemēram, ēku būvniecības nozarē aplokšņu algu īpatsvars ir 26%, specializētajos būvdarbos – 30,7%, operācijās ar nekustamo īpašumu – 31,9%, mazumtirdzniecībā – 23,8%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 29%, sauszemes transportā – 27,9%.

Saskaņā ar VID datiem, 2015.gadā profesijas, kurās visbiežāk tika konstatēti aplokšņu algu saņēmēji, bija: valdes loceklis – 24 138 darba ņēmēji, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 16 663 darba ņēmēji, kravas automobiļa vadītājs – 13 905 darba ņēmēji, valdes priekšsēdētājs – 7868 darba ņēmēji.

Fiļipoviča norādīja, ka tas ir mīts, ka visi uzņēmēji cenšas maksāt algas aploksnēs. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā 25% darbavietu ir identificēts aplokšņu algu maksāšanas risks, bet MUN režīmā tādi ir 19% darbavietu.

VID veiktā izpēte liecina, ka starp darba ņēmējiem lielākā aplokšņu algas saņemšanas riska grupa ir darbinieki pirmspensijas vecumā. Fiļipoviča arī norādīja, ka aplokšņu algu saņēmēji nedzīvo labāk par tiem darba ņēmējiem, kas visu atalgojumu saņem godīgi.

“Ieguvēji no aplokšņu algām ir tikai aptuveni 25% no to saņēmējiem – tie ir uzņēmumu vadītāji. Savukārt darbinieki, kas saņem aplokšņu algas, nedzīvo labāk un apdraud savas vecumdienas,” sacīja Fiļipoviča.
VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā norādīja, ka VID nozaru analītiskos apskatus gatavojis kopš 2013.gada un analītiskās kapacitātes stiprināšana ir viena no VID prioritātēm, kas ļauj pilnveidot preventīvo darbu.

“Iepriekš nodokļu plaisu rēķinājām ar makroekonomiskām metodēm, bet tagad nodokļu plaisas aprēķini tiek personificēti pa uzņēmumiem un nozarēm, lai saprastu, kādi tieši uzņēmumi nemaksā nodokļus un ko varētu darīt, lai šo nomaksu veicinātu,” sacīja Pelēkā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kamēr valsts atbalstīs aplokšņu algu sistēmu, tikmēr nekādu izmaiņu nebūs. Vai ir kaut viens tiesnesis, deputāts, ierēdnis (treknais), kas par sava īpašuma remontdarbiem ir slēdzis līgumu ar darbu veicējiem un maksājis nodokļus? Apkrāpuši – jā, to viņi darījuši.

  2. pilnigi atbalstu kad vel kautkur maksa uz rokas jo tagad cilveks dzivo tikai vienai dienai vari maksat tos nodoklus cik gribi vienalga naudas nebus vai tiem kropliem nav nemaz kauna sacelt sev tadas algas vinu vieta sen butu mizkaste bet vel labak karatavas

  3. ja valsti ar algam nau kartibas jo nau planota ekonomika finansiala uzskaite nelikumiga nau adekavati ieviesta uzskaite naudinai tamdel var veikt tadas nelikumibas visas nozares …bardaks….

  4. ir vel viens mīts Atbildēt

    ko uztur VID un politiķi. tas ir-neiekasētā nauda . noslēgtā sistēmā kāda ir musu valsts ekonomika valsts jebkurā gadijumā paņem savu tiesu jo nauda apritē ir tik cik viņa ir, viņa nenāk bezgaligi klāt no ārpuses.
    skaidroju, ja visus nodokļus iekasē izmaksājot algu tad valsts saņem savu tiesu uzreiz, bet cilvekam naudas ir uz rokas mazāk, atiecigi veikalā viš var izteret mazāk un valsts tad nesaņem savu tiesu ne PVN ne akcīzes ne citos nodokļos. ja pie kases nodoklōs nesamaksā visu, tad cilvekam uz rokas paliek vairāk un viņš vairāk iztērē un valsts savu tiesu paņem ar pvn, akcīzi , elektribas nodokli……
    bet šo ekonomikas pamatlikumu noklusē jo tik skaisti skan- jusu dēļ neodokļos mēs neiekasējām tik un tik miljonus…… tas darbojas tikai ekonomikās kur naudu drukā paši nevis mūsu slēgtā sistēmā

    • Tā ir absolūta patiesība. VID dala “lāčādu, kamēr lācis vēl mežā., Mīts par pirkumiem internetā- valsts zaudējot 141 miljonu. Skan skaisti. Ja nepirktu internetā, tad ieņēmumi būtu par 141 miljonu lielāki. Taču tūlīt rodas jautājums – vai par tādu summu tiek iepirktas preces, vai tā ir it kā nodokļos nesamaksātā summa. Un visbeidzot tie kuri pērk internetā lētākas preces to nedara tāpēc, ka cenšas ieekonomēt, bet tāpēc, ka ar saviem mazajiem ienākumiem nevar atļauties par, piemēram, kurpēm maksāt 200 EUR, ja mēnešalga ir 400 EUR. Viss tas ko dara muita iznīcinot preces ir brendu lobēšana. Lielākā daļa iepērkas internetā tikai tādēļ, ka nevar atļauties pirkt dārgos brendus un kā rakstīja Paiders bieži vien ( pat lielākoties) tie ir ražoti vienā un tai pašā Ķīnas rūpnīcā, tikai uz kādas daļas no tiem ir uzšūts brenda nosaukums. Pat Samsung viedtālruņi ir ražoti Ķīnā.

    • Jautājums ir cits! Kāpēc godīgajiem nodokļu maksātājiem Valsts liek maksāt nodokļos vairāk, lai iekasētu to ko negodīgie nesamaksā. Un cik tas ir motivējoši. Skolotājs un policists ar savu godīgo nodokļu algu ir spiests meklēt preces bez PVN un akcīzes. Valsts Socnodokli dabūja bet PVNu nē. Diez vai pat VID darbinieki spēj uzrādīt čekus par pilnīgi visas algas godīgu iztērēšanu un 100% PVN nomaksāšanu. Jo ja VID darbinieks iet pie friziera, kas nemaksā visus nodokļus, tad arī VID darbinieks ir pelēkās ekonomikas veicinātājs. Bet kā zinam VID darbiniekiem ir mammas skolotājas, kas mantojumā atstāj 1/2 miljonu. Un kā lai cilvēks parastais pēc tā grib maksāt nodokļus.

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+