Foto – Shutterstock

VID pārbiedē fotogrāfus 8

Fotogrāfu sabiedrību pārbiedējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora J. Gaiķa atbilde uz jautājumu, vai fotografējot viņiem būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis arī tad, ja ar to nodarbojas savam priekam vai kādā labdarības nolūkā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

No atbildēm viņi sapratuši, ka nodoklis jāmaksā arī par šādu aizraušanos, ja vien fotogrāfs grib ievērot likumus. Savukārt izdevumus par fototehniku, piederumiem, braucienu uz notikuma vai pasākuma vietu nevarot norakstīt attaisnotajos, tādējādi samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu.

Pēc atbildēm fotogrāfi izsprieduši, ka varot būt vēl jautrāk. Ja fotografē, piemēram, slavenu teātra mākslinieku, kuram pēc tam uzdāvina fotogrāfijas un kuru ar dāvinātāju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai radniecības pakāpei, tad nodoklis jāmaksā arī fotogrāfiju saņēmējam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Fotogrāfu sabiedrībā uzskata, ka ar šādu kārtību VID varot iznīdēt Latvijā visus, kuri savam vaļaspriekam fotografē, piemēram, dabu, putnus, zvērus. Tāpat – iznīcināt mākslas fotogrāfiju, par kuru tās autori nereti tāpat nesaņem nekādu atlīdzību.

Diemžēl šī nav vienīgā reize, kad ne Finanšu ministrijas, ne VID ierēdņi nespēj skaidri, cilvēkiem saprotamā latviešu valodā izskaidrot nodokļu likumos noteikto, tā vietā atbildēs citējot jau tā sarežģīti un samudžināti sacerētos likumu pantus un n-tos apakšpunktus.

VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā man atzīst, ka fotogrāfu satraukumam nav iemesla. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā vien tiem fotogrāfiem, kas reģistrējuši nodarbošanos kā savu saimniecisko darbību un tātad ar pastāvīgu fotografēšanu nopelna naudu.

Viņasprāt, sabiedrībā vislielāko uztraukumu izraisa tā saucamais dāvanu nodoklis, kas šajā gadījumā būtu jāmaksā fotogrāfiju saņēmējam, kuram dāvana būtu jānovērtē naudā. Nodoklis būtu jāmaksā, ja gadā saņemto dāvanu vērtība pārsniedz 1425 eiro (1000 latu), turklāt tikai par pārsniegto nule minētās summas daļu. Šā nodokļa mērķis gan ir cits – ierobežot fiktīvus darījumus ar it kā uzdāvinātu naudu, nevis, piemēram, izsekot kažoku vai gleznu, vai fotogrāfiju dāvinājumiem.

Pēc citu manis uzrunāto nodokļu speciālistu domām, esot gan ļoti jāšaubās, vai fotogrāfs, kas reģistrējis savu saimniecisko darbību un kuram neizbēgami rodas ar šo nodarbošanos saistīti izdevumi, visu laiku strādā, negūstot par savu darbu nekādus ienākumus.

Uzziņa


Fotografēšana 
kā saimnieciskā 
darbība


Reklāma
Reklāma

* Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti nosacījumi, kad personas darījumi uzskatāmi par saimniecisku darbību: darījumu biežums, ieņēmumi pārsniedz 14 229 eiro gadā.

* Personas, kas fotografēšanu reģistrējušas kā saimniecisko darbību, var: 1) maksāt patentmaksu, kas sevī ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2) maksāt mikrouzņēmumu nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, 3) maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, kas tiek noteikts kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Viedoklis


Valts Kleins, profesionāls fotogrāfs, SIA “Fotostudija Secret Garden Studio” īpašnieks: “Šī plašsaziņas līdzekļos saceltā ažiotāža ir pilnīgi nevajadzīga. Tā neskar ne Latvijas fotomākslu, ne arī foto profesionāļus fotoamatierus. Es un man zināmie profesionālie fotogrāfi ir izvēlējušies dažādus veidus nodokļu maksāšanai. Piemēram, nodibinājuši SIA, maksā patentmaksu vai mikrouzņēmuma nodokli. VID mērķis ir apkarot tā saucamās haltūras, kas ir ēnu ekonomikas balsts. Diemžēl VID ļoti nemākulīgi un aizplīvuroti izskaidro cilvēkiem likuma normas. Sarunās nesaprašanos dažkārt raisa ierēdņu augstprātīgais, birokrātiskais tonis, kas provocē minējumus un aizdomas par valsts pārvaldes iestāžu darbinieku godprātību. Sabiedrība ir ļoti labi informēta par to, kā tiek savtīgi šķērdēta nodokļu maksātāju nauda, tāpēc valsts nodokļu iekasētājiem velti cerēt uz pilsoņu entuziasmu, izsludinot labojumus nodokļu likumos. Savstarpējais aizdomīgums ir provinciālisma pazīme, un abās pusēs ir izveidojies nevainības prezumpcijas nolieguma modelis. Visi tur aizdomās visus. Lieki skaidrot, kā tas veicina valsts un tās pilsoņu ekonomisko jaunradi un uzplaukumu.”