VID rosina aizliegt izmaksāt algu skaidrā naudā 40
Pretēji Finanšu ministrijas priekam par ēnu ekonomikas strauju samazināšanos, viens no pelēkās zonas rādītājiem – skaidras naudas lietošana – Latvijā joprojām ir ļoti augsts. Pērn bankomātos iemaksāti vairāk nekā 2,6 miljardi eiro, un pusi no šīs summas iemaksājušas privātpersonas. Ēnu ekonomikas pētnieki uzskata, ka tas ir apliecinājums aplokšņu algu izplatībai. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests un komercbankas mudina valdību aizliegt algu izmaksu skaidrā naudā arī privātajā sektorā, vēstīja “TV3 Ziņas”.
Skaidras naudas iemaksas bankomātos pēdējos gados turpina uzņemt apgriezienus. Ja 2009. gadā šādi tika iemaksāts pusmiljards eiro, tad pērn jau vairāk nekā 2,6 miljardi, sasniedzot rekordu. Pusi no summas iemaksājušas fiziskas personas, līdz ar to uz katru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pērn iemaksāti 1400 eiro. Pelēkās ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka tas ir skaidrs signāls, ka runas par ēnu ekonomikas samazināšanos ir pārsteidzīgas.
To, cik no iemaksām ir aplokšņu algās saņemti ienākumi, neviens Latvija nezina – jo šāda informācija netiek apkopotā. Komercbankām gan jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
Lai arī statistika liecina, ka nelegālu ienākumu iemaksa bankomāta Latvijā ir ikdienu, un tam īsti neviens līdzi neseko, VID brīdina, ka ir citas efektīvākas metodes, ka nākt uz pēdām nodokļu nemaksātajiem.
Gan VID, gan komercbankas, neatbalsta iemaksu bankomātu ierobežošanu, tā vieta izskan radikāli priekšlikumi par pāreju uz neskaidriem norēķiniem. Finanšu ministrijā gan atzīst, ka priekšlikumam likt uzņēmējiem algas izmaksāt cauru banku ir trūkumi.
Pagājušajā gadā bankomātos Latvijā iemaksāti 2,67 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Naudas iemaksas bankomātos veiktas 8,37 miljonus reižu.
