Mobilā versija
Brīdinājums +3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
8. decembris, 2016
Drukāt

VID sola konsultēt, nevis represēt. Saruna ar ģenerāldirektori Ilzi Cīruli (12)

Foto: LETAFoto: LETA

Autori: Ivars Bušmanis, Zigfrīds Dzedulis

Ar ko “jaunā slota” sāks, lai beigtu nervozitāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšienē un labotu tā tēlu ārpusē? VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli izjautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

 

Kāds jums, savulaik arhitektūru studējušai, ir iespaids par Talejas ielas ēku, kur tagad ir jūsu jaunā darba vieta?

Līdz šim šajā ēkā esmu bijusi kā kliente un arī tad tikai vienu reizi. Tas bija ziemā, ārā bija satumsis, un no tramvaja pieturas ejot pa gājēju iemīto taciņu pāri lielajam klajumam, neviļus nodomāju, vai būvētāji nevarēja padomāt par labāku gājējiem domātu celiņu.

Man grūti spriest, kāda bijusi šīs celtnes pasūtītāja un arhitekta ideja. Bet šķiet, ka tās arhitektoniskais veidols nodarījis pāri šīs valsts iestādes tēlam. Ar šiem šaurajiem lodziņiem tā man vairāk asociējas ar policijas vai kādu izmeklēšanas iestāžu ēku. Ja gribam sevi pasniegt klientiem kā ļoti draudzīgu un pretimnākošu valsts iestādi, tad, man šķiet, – ēkas tēls tam mazliet traucē. Klāt nāk arī tās celtniecības gaitā radītās nepilnības, kurām tagad pievēršam pastiprinātu uzmanību. Piemēram, tie akmeņi, kas krīt no nama jumta, vai tās stikla durvis, kuras caurvēja iespaidā jau trīsreiz sašķīdušas smalkās drumstalās.

Protams, telpu plānojums ir pietiekami mūsdienīgs. Darbinieki nesēž katrs savā mazā kabinetā, telpas ir pietiekami plašas un labiekārtotas.

 

Vai finanšu ministres izvēle ieņemt šo atbildīgo amatu jums bija negaidīta?

Jāatzīst, diezgan negaidīta. Likās, ka Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietniekam Andrim Ņikitinam un auditorfirmas “Deloitte Latvia” nodokļu plānošanas speciālistam Kasparam Rumbam uz šo amatu bija stiprākas pozīcijas nekā man. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kas pārstāv uzņēmējus, iestājās par Kasparu. Zinot to, kāda ietekme lēmumu pieņemšanā ir sociālajiem partneriem, tostarp šai uzņēmēju organizācijai, man šķita, ka izvēlēsies viņu. Ar Andri Ņikitinu savulaik esam bijuši darbabiedri, tāpēc par viņa spējām vadīt VID man nebija nekādu šaubu. Tagad jāsecina, ka zvaigžņu stāvoklis man bijis labvēlīgs.

 

VID vadītājas amatā esat kopš 8. novembra. Ko esat paguvusi paveikt šajā īsajā laikā?

Aizvadītajās 12 darba dienās (intervija ar VID ģenerāldirektori redakcijā notika 30. novembrī. – Red. piez.) esmu sākusi iepazīties ar iestādes darba organizāciju. Šajās dienās man bijušas daudzas tikšanās gan ar VID departamentu vadītājiem, gan ar sociālajiem partneriem, gan ar klientiem, kuri lūguši tikšanos ar mani personīgi. Šīs tikšanās man ir sevišķi svarīgas. Tā var labāk saprast, kuras ir galvenās lietas, kas izraisa neapmierinātību, un ko šai ziņā VID varētu labot.

 

Kuras ir tās galvenās?

Kā no sarunām ar klientiem esmu izsecinājusi, viņiem ļoti svarīgs ir apkalpošanas ātrums. Tas nozīmē, ka jāturpina mūsu sniegto pakalpojumu digitalizācija, maksimāli izvairoties no roku darba.

Viens no secinājumiem citstarp ir par iedzīvotāju pienākumu maksāt 15% iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārdodot nekustamu īpašumu. Diemžēl bieži atklājas, ka par šo pienākumu iedzīvotāji nav laikus informēti. Iznākumā viņiem jāmaksā papildus par maksājuma kavējumu. Ļaudis mums pārmet, ka pārkāpumi tiek atklāti pārāk vēlu, kad jau ir sakrājusies arī soda naudas summa.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Tikko no manis caur EDS piedzina naudu – ja nesamaksasu, tad tiesu izpilditajs …. vel piedzenot paradu par gadiem, par kuriem neko nezinaju, EDS aprekina visu pa savam, apstridet neiespejami – kas tas ir?

  2. Kaut kas jau tiek darīts, tā nevar teikt. Man kā jelgavniecei patiess prieks par VID pēdējā pusgada pasākumiem Jelgavā. Tiek organizēti bezmaksas semināri , dalīti materiāli, tiek skaidrots. Aprunājoties ar semināra dalībniekiem, daudzi bija patīkami pārsteigti, ka biezu, brīdinošu vēstuļu vietā saņēmuši telefona zvanus ar uzaicinājumu ierasties VID izlabot kļūdas vai iesniegt vajadzīgo atskaiti. Laipni sagaidīti, paskaidrots, izlabots, iepazīstināts ar jaunāko.Sevišķi jauka esot kāda gaišmatainaja darbiniece, kura klientu apkalošanas nodaļā ne vien paskaidro, bet klientus sagaida ar smaidu.

  3. Kā ģenerāldirektore var runāt ar VID departamentu vadītājiem ja tādu departamentu VIDā nemaz nav, bet ir pārvaldes, tas nu brīnums, nebūs izpētījusi struktūru, kādi tik vēl brīnumi gaidāmi priekšā.

    • Sauc administratīvo dalījumu kā gribi, daļa, nodaļa, sektors, pārvalde, departaments, u.c., no tā taču nav atkarīgi VID pienākumi un tiesības.

  4. Vispār, reti saprātīgi runā!
    Sen tā vajadzēja.

    • Esi BĀBA, kas dzird tikai solījumus, bet neredzi darbības ??

      • Līdz šim nebija pat saprātīgu solījumu!
        Par darbībām: tās tagad tieši kļūst īpaši nejēdzīgas, tiesa.
        Tomēr ceru, apakšas vnk. pārcenšās, lai neiekļūtu to pirmo 300 atlaisto skaitā, tik ātri…

  5. Beigās minēts piemērs par sīka lauku uzņēmēja iepirkšanos sestdienā.
    “Kā jau sacīju, uzsvaru turpmāk liksim uz konsultācijām, nevis represijām par šādiem sīkiem pārkāpumiem”
    Tas pareizi, bet še minētais vispār NAV un nevar būt pārkāpums! Uzņēmējam stundas nav jāskaita un viņam visas dienas vienādas – var iepirkties kaut svētdienā, ja tā sanāk ērtāk.
    Te būtu jārunā par VID klūdu atzīšanu, noveršanu, tālāko nepieļaušanu!

  6. Doma daudz kur ir ļoti laba. Tikai jautājums, vai birokrāti, sajūtot apdraudējumu savai patvaļai, nesāks ietekmēt VID direktori. Labi būtu, ja katram uzņēmumam būtu savs konsultants. Tagad, lai ko noskaidrotu, ir jāveic 6-7 zvani un katram jāstāsta sava vajadzība (nav runa par konsultantiem). Tāpat, nodokļu konsultatīvais telefons ir jāatdala no jautājumiem par EDS. VIDAm ir jārīko semināri/vebināri (vai labāk attālinātie semināri). Tagad no grāmatveža prasa un prasa bet pretim nav nekādu skaidrojumu (izņemot kaut kādus raksta gabalus). Interesanti, ka VID darbinieki vada seminārus privātstruktūrās par samaksu, bet VIDā semināru nav.

    • VID kā biznesa projekts. Atbildēt

      VID kā biznesa projekts.

    • Piemērs no Jelgavas Atbildēt

      Var pamācīties no Jelgavas VID. Kopš tur nomainījās klientu daļas vadītāja, semināri (bezmaksas ) viens pēc otra. Jelgavniekiem paveicies.

    • Atvaino, bet lielākoties problēmas ir līdzīgas, tāpēc VID-am pašiem savā mājaslapā ir jāizveido FAQ (biežāk uzdoto jautājumu) sadaļa, kur cilvēki var atrast sev interesējošo atbildi, nevis pieļaut, ka darbinieki tiek pārslogoti ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Visticamāk, ka katrā nozarē (PVN, akcīzes nodokļa vai mikrouzņēmumi), katrā iedzīvotāju grupā (pensionāri, invalīdi vai daudzbērnu vecāki) ir TOP10 jautājumi, kurus savā mājaslapā VID darbinieki vienu reizi pieliekot tam punktu var iztirzāt. Tas atvieglotu un atbrīvotu konsultantiem ļoti lielus resursus.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+