Mobilā versija
°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
24. jūlijs, 2017
Drukāt

VID: Vairāk nekā puse darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu (10)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Viņa norādīja, ka VID velta būtiskus resursus ēnu ekonomikas apkarošanai, un šogad viena no prioritātēm ir aplokšņu algu apkarošana. Šādi riski pastāv restorānu jeb ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.

“Ja kopumā skatās uz uzņēmējdarbību, tad vairāk nekā puse darba devēju valstī nodarbina savus darbiniekus zem minimālās mēnešalgas. Savukārt ēdināšanas jomā 65% darba devēji algu aprēķina zem minimālās algas, bet 20% maksā no minimālās līdz 700 eiro, kas, protams, arī nav liels atalgojumus un pastāv aplokšņu algas riski,” sacīja VID pārstāve.

Viņa stāstīja, ka Rīgas un Pierīgas restorānos biežāk atklātās nepilnības ir – netiek precīzi uzskaitītas darbinieku nostrādātās stundas, netiek reģistrēti visi darījumi ar kases aparātiem, kā arī tiek nodarbināti nereģistrēti darbinieki.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Cilvēkiem, kuri saņem aplokšņu algu, darba devējs liek VIDam teikt, ka viss ir kārtībā pārbaudes gadījumā. Neviens negrib teikt taisnību, jo baudās zaudēt darbu. Lūk, kur problēma rodās!

  2. Nav tajā VIDā pietiekami kvalificētu speciālistu, kas spētu analizēt situāciju kopumā. Cik uzņēmējam jāiegulda, lai varētu samaksāt algas. Neienāk naua, katrs santīms jānopelna. Bet tautas kļūst arvien mazāk un cilvēki trūcīgāki. Viņi nespēj pirkt preces un pakalpojumus. Un uzņēmējam nauda neienāk. VID jau svešumā tūkstošus aizdzinis. Likvidēsies arvien vairāk nodokļu maksātāju uzņēmumi. Zinu personīgi daudzus strādājošos, kas tiešām tā arī saņem mazās aldziņas un prom neiet, jo nav jau citas vietas, kur iet. Tik aizbraukt.

  3. Tā var darīt tikai sistemātiski uzskaitot mazāk darbinieka nostrādātās stundas. Pret to arī cīnieties!

  4. ( Šādi riski pastāv restorānu jeb ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.) Nevis pastāv bet ir un būs.

  5. Vēlējos paskatīties mūsu statistiku. Viņiem ir tāda tabula SBG02 itkā uzrāda nodarbinātos un algas ,tavu brīnumu … par 1015.g. rūpniecību dati ir un uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no 0-9 maksā vidēji tikai 323 eiro mēnesī ,bet par tirdzniecību ,bet tur Latvijā nodarbināts lielākais skaits cilvēku ,algu datu nav ,un nav par ļoti daudziem ,ēdināšana ,izmitināšana , utt. Vidējo var uzzināt par visiem no citām tabulām ,bet ne grupējumiem pēc lieluma. Bet nemaksāšana atklājas tieši ļoti mazajos uzņēmumos.

  6. Kas slēpjas aiz vārdiem – darba devēji – ? Par kuriem ir runa . Vai par reģistrētajiem ,vai strādājošajiem ,vai tiek skaitītas arī zemnieku saimniecības . Lieta tā ,ka cbs ir publicējusi tabulu kur teikts ,ka kādi 36 tūkstoši (!) saimniecību nav preču produkcijas ražotāji ,bet ,ja neražo tad arī nemaksā …

  7. Ja vairāk kā puse maksā mazāk par minimālo,ļoti daudzi maksā minimālo,TAD KĀ VAR VIDĒJĀ ALGA VALSTĪ BŪT +-900 eur? CIK tad saņem valsts sektoros strādājošie?Un par ko streiko skolotāji un ārsti?

  8. Ja darba līgums jau tiek sagatavots tā, ka darbinieks ir galīgi beztiesisks, tad vēl ilgi no tā netiksim vaļā. Līgumā ieraksta, ka darbiniekam tiks nodrošināts darbs vismaz 5 reizes nedēļā un vismaz 1 stunda dienā. Beigās ej pierādi, ka esi strādājis katru dienu 12 stundas, ja nekāda cita uzskaite nav, ka darba devēja “blociņš”

    • Tā “aplokšņu alga” ir mīts !
      Varbūt saviem radiem kādi arī maksā aploksnēs, bet parastie reņģēdāji var priecāties par minimālo algu. Parasti ir mazāk, vai vispār neko neizmaksā !!!
      Ja gribi darba līgumu ar konkrēti norādītiem pienākumiem un algu, tad tu uzreizi vairs neesi vajadzīgs.

  9. VID šajā rakstā atzīstas, ka slikti strādā.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+