Ekonomika
Nauda

Vidējā alga pirms nodokļiem Latvijā – 886 eiro 16

Foto-REUTERS

Vidējā alga pieaugusi par 7,2%

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 886 eiro, kas ir par 7,2% jeb 59 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka vidējās bruto darba samaksas kāpums 2017.gada pirmajā ceturksnī bijis straujāks nekā vidēji 2016.gadā, kad tā pieauga par 5%.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2017.gada pirmajos trijos mēnešos augusi par 7,2%, sasniedzot 881 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,3%, sasniedzot 897 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī bija 847 eiro, kas ir pieaugums par 7,5% salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni.

Vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā bija 648 eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi vidējā neto darba samaksa pieaugusi lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka no 2017.gada 1.janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, proti, no 75 līdz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7%.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2% 2017.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga vien par 3,1%.

Bruto darba samaksas fonds šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, palielinājies par 8,1% jeb 146,1 miljonu eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieaudzis vien par 0,9% jeb 6400.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieaugusi visās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu jomu, kur vērojams neliels atalgojuma kritums – par 1,4%.


Kur lielākais algu kāpums?

Visstraujāk vidējā darba samaksa augusi izglītībā – par 10,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7%, tirdzniecībā – par 9,2% (tostarp straujāks algu kāpums bijis vairumtirdzniecībā un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 8,6%, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 7,7%, kur algas straujāk auga mežsaimniecībā un mežizstrādē.

Izglītībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī tirdzniecībā vidējās algas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksas fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums, kamēr informācijas, komunikācijas pakalpojumu un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds. Savukārt nekustamo īpašumu nozarē pilnas slodzes darbinieku skaits pieauga straujāk nekā darba samaksas fonds, skaidroja statistikas pārvaldē.

2017.gada pirmajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa bija finanšu un apdrošināšanas darbībās (1922 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (1470 eiro) un enerģētikas nozarē (1100 eiro).

Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē – 1079 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1000 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā (ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c.) – 912 eiro, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē (891 eiro).

Savukārt vismazākās algas bija izmitināšanas un ēdināšanas jomā – 600 eiro, citu pakalpojumu jomā (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – 697 eiro, kā arī izglītības – 732 eiro, nekustamo īpašumu – 744 eiro un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – 764 eiro.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga Vidzemes, Zemgales un Pierīgas reģionā – attiecīgi par 8,4%, 8% un 7,4%. Mazāks kāpums bija Kurzemes (6,4%) un Latgales reģionā (6,7%). Rīgā, kur šogad pirmajā ceturksnī bija visaugstākā vidējā darba samaksa (1001 eiro), gada pieaugums bija 7,1%. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 609 eiro.

LA.lv