Ekonomika
Nauda

Vidējā bruto darba alga otrajā ceturksnī Latvijā pieaug par 6,4% 0

Foto: shutterstock.com

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pirms gada pieaugusi par 6,4% – no 716 līdz 762 eiro.

Salīdzinājumam: šā gada pirmajā ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija 7,5% – no 689 līdz 740 eiro, atzīmē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kur arī norāda, ka vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 5,3%. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija 736 eiro, bet sabiedriskajā – 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,7% – no 698 līdz 738 eiro.

Vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga par 0,9% jeb 6 600, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.

Vidējā neto darba samaksa šā gada 2. ceturksnī bija 557 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu samaksas – par 8,4%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas pieaugumu no šā gada 1. janvāra.

2014. gada 2. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,7%, bija 7,6%.

CSP atzīmē, ka joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē.

Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un tirdzniecībā.

2014.gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,5%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0%.

Nekustamo īpašumu nozarē straujāk pieaudzis darba samaksas fonds – par 11,2%, kamēr normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits pieauga tikai nedaudz – mazāk par vienu procentu.

Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarē jau kopš ekonomiskās krīzes vērojams pakāpenisks darbinieku skaita kritums, kamēr atalgojuma fonda pārmaiņas saglabājušas pozitīvu tendenci. Lielākais pilnas slodzes algoto darbinieku skaita kritums gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā, izglītībā, kā arī citu pakalpojumu nozarē.

LA.lv
LA
LA.lv
Ekonomika
Regulators maina kārtību, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu
14 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Kādi “Liepkalnu” īpašniekam plāni attīstīt restorāna kompleksu “Sēnīte”
16 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Daugavpils tūrisma objektos vasara bijusi “karsta”. Kas visvairāk interesējis tūristus?
16 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Tiešām ir tik slikti? LA pārbauda jauno televīziju piedāvājumu
8 stundas
LE
LETA
Sports
KHL atsākas aizraujoši: Daugaviņam 1+2, divi “hat trick”, SKA ieiet vēsturē
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns nosauc jaunās valdības prioritātes
10 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Vai Dziesmu un deju svētku biļetes būtu jāsadala izlozē?
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Ceļā pēc dzimšanas dienas kūkas traģiski iet bojā pāris. Meita nespēj noticēt policistu sacītajam
7 stundas